Degvielas uzpildes stacijā vadītājs uzpildīja degvielu un aizgāja dzert kafiju, bet aiz viņa gaida piecas automašīnas. Droši vien ikviens no jums ar to ir saskāries? Tas kaitina

Pie degvielas sūkņa apstājas automašīna, vadītājs mierīgi ievieto pistoli tvertnē, nospiež pogu un, kamēr ekrānā aug skaitļi, vēl paspēj ar acīm pārskatīt degvielas uzpildes stacijas vitrīnā izliktās smalkmaizītes. Degviela ir uzpildīta, šļūtene pakārta, tomēr automašīna paliek turpat. Vadītājs jau ir iekšā – izvēlas kafiju, varbūt vēl nopērk ūdeni vai cigaretes.

Aiz viņa cita pēc citas apstājas automašīnas. Sākumā neviens nesteidzas dusmoties: varbūt cilvēks tikai norēķinās. Pēc dažām minūtēm kāds paskatās pulkstenī, cits sāk lūkoties, vai nevar piebraukt pie otras puses, bet trešais jau nepacietīgi pārslēdz pārnesumu. Īpaši nepatīkami ir tad, kad brīvu sūkņu nav, rindā gaida piecas automašīnas un katram to vadītājam ir savs iemesls steigties.

Šāda situācija degvielas uzpildes stacijās atkārtojas nepārtraukti, lai gan no malas tā šķiet nenozīmīga. Galu galā cilvēks tikai nopirka kafiju. Taču tiem, kas gaida, runa nav ne par kafiju, ne par vienu papildu minūti. Runa ir par vienkāršu noteikumu, kuram, šķiet, būtu jādarbojas pats par sevi: uzpildīji degvielu – aizved automašīnu malā, bet pēc tam mierīgi dodies iepirkties.

Kad degvielas sūknis pārvēršas par stāvvietu

Degvielas uzpildes stacijas sūknis nav parasta stāvvietas vieta, lai gan daži vadītāji to arī tā izmanto. Kamēr automašīna stāv pie degvielas sūkņa, cits cilvēks nevar paveikt vienu konkrētu lietu – uzpildīt degvielu un braukt tālāk. Ja degvielas uzpildes stacija ir neliela un intensīvās satiksmes laiks sakrīt ar rīta braukšanu uz darbu vai piektdienas izbraukšanu no pilsētas, viena aizņemta vieta ātri rada nelielu sastrēgumu.

Visbiežāk gaidītājus kaitina ne pats fakts, ka kāds ir iegājis iekšā. Norēķināties taču vajag, un dažkārt vadītājs vēlas izmantot lojalitātes karti, palūgt rēķinu vai nopirkt ceļojumam nepieciešamus sīkumus. Problēma sākas tad, kad automašīna tiek atstāta pie degvielas sūkņa jau pēc degvielas uzpildes, lai gan dažu metru attālumā ir brīvas vietas, kur novietot automašīnu.

Tad rindā stāvošais cilvēks redz skaidru ainu: tvertne ir piepildīta, vadītāja nav, bet viņš pats pat nevar sākt uzpildīt degvielu. Šāda gaidīšana īpaši ātri sadusmo, jo šķiet lieka. Viena automašīna stāv nevis tāpēc, ka tas būtu nepieciešams, bet tāpēc, ka tās īpašniekam tā ir ērtāk.

Piecas automašīnas rindā – pieci dažādi iemesli steigties

Vienam vadītājam līdz darba sākumam atlikušas dažas minūtes. Citā automašīnā sēž noguruši vecāki ar bērnu, kuram jau sen vajag uz tualeti vai kurš sāk īgņoties par katru apstāšanos. Vēl kāds brauc pie ārsta, uz lidostu vai vienkārši vēlas pēc garas darba dienas atgriezties mājās. No automašīnas iekšpuses to nevar redzēt, tāpēc cilvēkam, kurš pie degvielas sūkņa gaida kafiju, var šķist, ka aiz viņa vienkārši izveidojusies rinda.

Ir arī seniori, kuriem manevrēt šaurajā degvielas uzpildes stacijā, pārbraukt uz citu vietu vai atkal iekļauties plūsmā nav tik vienkārši. Taču tieši tāpēc apkārtējo pacietībai būtu jādarbojas abos virzienos. Ja cilvēks zina, ka iekšā aizkavēsies ilgāk, viņš vispirms var aizbraukt ar automašīnu uz stāvvietu un tikai tad nesteidzīgi nokārtot savas lietas.

Strādājošie vadītāji šādu problēmu nereti izjūt visspēcīgāk. Kurjers, taksometra vadītājs vai cilvēks, kuram automašīna ir darba instruments, degvielas uzpildes stacijā parasti apstājas nevis tāpēc, lai baudītu kafiju, bet lai paveiktu īsu nepieciešamu darbību. Kad priekšā stāv vairākas automašīnas un neviena nekustas, tiek zaudēts ne tikai laiks, bet arī miers, kura uz ceļa tik bieži trūkst.

Degvielas uzpildes stacijā vadītājs uzpildīja degvielu un aizgāja dzert kafiju, bet aiz viņa gaida piecas automašīnas. Droši vien ikviens no jums ar to ir saskāries? Tas kaitinaAttēls: Pexels / ddlogg

Kāpēc vieni tā dara, bet citi vārās aiz dusmām

Vadītājs, kurš atstājis automašīnu pie degvielas sūkņa, ne vienmēr vēlas kādu kaitināt. Dažkārt viņš no sirds uzskata, ka aizkavēsies tikai mirkli: norēķināsies par degvielu, paņems kafiju un atgriezīsies. Dažkārt viņš rindu neredz, jo iekšā jau runā pa tālruni, izvēlas ēdienu vai gaida pie kases. Bet, ja automašīna ir liela, ar piekabi vai pilna ar pasažieriem, tās pārnovietošana var šķist kā papildu apgrūtinājums.

Tomēr gaidošā cilvēka acīm aina izskatās citādi. Viņš nezina, vai tas „mirkli“ ilgs divas minūtes vai desmit. Viņš nevar pieņemt lēmumu: apbraukt, apgriezties vai pacietīgi gaidīt. Tieši izvēles trūkums rada vislielāko aizkaitinājumu – nevis viena kafijas tasīte, bet sajūta, ka tavam laikam otram cilvēkam nav nekādas nozīmes.

Arī degvielas uzpildes stacijas darbinieki nonāk neērtā situācijā. Viņi var pieklājīgi atgādināt, ka automašīna būtu jāaizved malā, taču katra šāda saruna var beigties ar nepatīkamu reakciju. Uzņēmumam ir svarīgi pārdot ne tikai degvielu, bet arī kafiju, uzkodas vai citas ceļojumam paredzētas preces, tāpēc problēmu nevar atrisināt tikai ar aizliegumiem. Tomēr skaidrs marķējums, ērtas īstermiņa stāvvietas un vienkāršs atgādinājums pie kasēm bieži darbotos labāk nekā visu pušu klusās dusmas.

Vienkāršs noteikums, kas ietaupa nervus

Vadītājam ērtākais risinājums ir ļoti vienkāršs: pēc degvielas uzpildes samaksāt par to un, ja vēl gribas kafiju vai uzkodu, vispirms pārnovietot automašīnu. Tas aizņem mazāk laika, nekā vēlāk nākas klausīties pīkstienos, uztvert dusmīgus skatienus vai justies neērti, atgriežoties pie automašīnas. Ja degvielas uzpildes stacijā ir tukšs, situācija, protams, ir citāda, taču, ieraugot veidojamies rindu, šaubu vairs nav.

Gaidītājiem vajadzētu saglabāt vēsu prātu, lai gan tas ne vienmēr ir vienkārši. Īss skaņas signāls dažkārt pievērš uzmanību, taču agresīva taurēšana vai strīds reti ko atrisina – ceļojums no tā tikai kļūst grūtāks. Ja ir iespēja, labāk izvēlēties citu degvielas sūkni, bet, ja ne, vienkārši atcerēties šo situāciju tad, kad nākamreiz pats turēsi rokā kafijas tasi.

Degvielas uzpildes stacijās pieklājību nemēra ar skaistiem vārdiem pie kases. To mēra pēc tā, vai mēs atstājam vietu otram cilvēkam paveikt to, kādēļ viņš šeit apstājās. Degviela jau ir tvertnē, automašīna var izkustēties – un dažkārt tieši šāda neliela kustība izglābj piecu cilvēku noskaņojumu.

Galu galā neviens nesaka, ka vadītājs nedrīkst nopirkt kafiju. Problēma rodas tikai tad, kad viņa ērtības aptur visus pārējos. Ceļš māca dalīties telpā, un degvielas uzpildes stacija ir tāda pati ceļa daļa: vienam pietiek aizvest automašīnu dažus metrus malā, lai citi varētu braukt tālāk.