Vai jūs atkal atgriežaties pārbaudīt, vai aizslēdzāt durvis? Psihologi skaidro, kāpēc, jo biežāk pārbaudām, jo vairāk šaubāmies

Izejat no mājām, aizstaigājat līdz automašīnai vai kāpņu telpas durvīm, un pēkšņi rodas doma: „Vai es tiešām aizslēdzu?“ Jūs atgriežaties, pavelkat rokturi – durvis ir aizslēgtas. Nākamajā dienā situācija atkārtojas. Šāds ieradums ne vienmēr nozīmē, ka jūsu atmiņa pasliktinās. Interesantākais ir tas, ka pati nepārtrauktā pārbaude var padarīt atmiņu par veikto darbību nevis skaidrāku, bet gluži pretēji – vēl blāvāku.

Psiholoģiskos eksperimentos novērots, ka, daudzas reizes atkārtojot vienu un to pašu pārbaudi, cilvēka uzticēšanās savai atmiņai var mazināties. Citiem vārdiem sakot, jo biežāk pārliecināmies, ka durvis tiešām ir aizslēgtas vai plīts izslēgta, jo vieglāk vēlāk apšaubīt, vai atceramies tieši pēdējo reizi.

Kāpēc otra pārbaude dažkārt tikai pastiprina šaubas

Šķiet, vajadzētu būt otrādi. Ja vienreiz pārbaudījām durvis – zinām, ka tās ir aizslēgtas. Ja pārbaudījām vēlreiz – mums vajadzētu justies divreiz mierīgākiem. Tomēr mūsu atmiņa nedarbojas kā videokamera.

Pētījumos, kuros cilvēkiem lūdza daudzas reizes pārbaudīt, vai noteiktas ierīces ir ieslēgtas vai izslēgtas, atklājās paradoksāla lieta: bieža vienas un tās pašas darbības atkārtošana var mazināt pēdējās pārbaudes atmiņas skaidrību un uzticēšanos savai atmiņai.

Iemesls ir diezgan ikdienišķs. Kad vienu un to pašu darbību veicam nepārtraukti, tā kļūst automātiska. Durvis aizslēdzam gandrīz nedomājot, tāpat automātiski izslēdzam gaismu, aizslēdzam automašīnu vai noliekam atslēgas ierastajā vietā. Tā kā tajā brīdī darbībai veltām maz apzinātas uzmanības, vēlāk atmiņa ir neskaidra.

Tad arī rodas dīvaina sajūta: ar prātu saprotat, ka, visticamāk, aizslēdzāt durvis, bet nevarat skaidri atcerēties pašu mirkli. Jūs atgriežaties pārbaudīt, bet nākamajā reizē smadzenes jau atceras nevis vienu, bet daudzus gandrīz identiskus pārbaudes brīžus. Tāpēc atšķirt, kas notika šodien un kas vakar, var būt vēl grūtāk.

Tas nebūt nenozīmē, ka esat aizmāršīgs

Vienu vai divas reizes pārbaudīt durvis, logus vai izslēgtu plīti ir pilnīgi ierasti. Īpaši tad, kad steidzamies, domājam par darbu, bērniem, ceļojumu vai desmit citām lietām vienlaikus.

Dažiem cilvēkiem šāda uzvedība var būt saistīta arī ar lielāku atbildības izjūtu un piesardzību. Viņi nevēlas pieļaut kļūdu, tāpēc labāk pārbaudīs vēlreiz, nekā pēc tam visu dienu domās, vai mājās tiešām viss ir kārtībā.

Šādu iezīmi var pamanīt arī citās ikdienas situācijās. Atbildīgāks cilvēks var vairākas reizes pārlasīt svarīgu e-pastu, pirms to nosūta, vēlreiz pārbaudīt ceļojuma biļetes, dokumentus vai pārliecināties, vai ir paņēmis līdzi visu nepieciešamo. Tas pats par sevi nav ne traucējums, ne problēma.

Psiholoģijā līdzīgas iezīmes bieži saista ar apzinīgumu – vienu no plaši pētītajām personības īpašībām, kas ietver organizētību, atbildību, paškontroli un tieksmi plānot. Augstāks apzinīguma līmenis var būt noderīgs darbā un ikdienā, tomēr tas nenozīmē, ka ikviens cilvēks, kurš pārbauda durvis divas reizes, automātiski izceļas ar noteiktu personības tipu.

Vienkāršs triks var palīdzēt atcerēties skaidrāk

Ja pastāvīgi nākas atgriezties pie durvīm tikai tāpēc, ka neatceraties aizslēgšanas brīdi, var pamēģināt pavisam vienkāršu lietu – aizslēdzot durvis, uz dažām sekundēm apzināti koncentrēties uz šo darbību.

Tā vietā, lai aizslēgtu durvis automātiski, vienlaikus pārbaudot tālruni vai domājot par darbu, uz mirkli apstājieties. Sajūtiet, kā pagriežat atslēgu vai nospiežat slēdzenes pogu, un pie sevis nosauciet: „Durvis ir aizslēgtas.“

Tādā veidā darbība kļūst nevis par vēl vienu automātisku rutīnu, bet gan par skaidrāk izceļamu atmiņu. Kad pēc piecām minūtēm prātā rodas jautājums „vai es aizslēdzu?“, ir vieglāk atcerēties konkrēto mirkli.

Līdzīgu principu var izmantot arī, izslēdzot plīti, gludekli vai citu ierīci, par kuru vēlāk rodas šaubas. Mērķis nav izveidot jaunu rituālu, kas obligāti jāatkārto katru reizi. Vissvarīgākais ir mazāk mehāniskas pārbaudes un vairāk uzmanības tai vienai darbībai, kad to veicat pirmo reizi.

Kad ieradums vairs nav tikai vienkārša piesardzība

Vissvarīgākais ir atšķirt vienkāršu ikdienas pārbaudi no situācijas, kad pārbaude sāk kontrolēt cilvēka dienu.

Ja vienreiz atgriezāties pārbaudīt durvis un pēc tam mierīgi izgājāt – tas ir viens. Pavisam kas cits ir tad, ja jāatgriežas piecas, desmit vai vairāk reižu, jāpārbauda pēc stingra rituāla, bet pat pēc pārbaudes nemiers nemazinās. Dažiem cilvēkiem var rasties sajūta, ka, ja pārbaude netiks veikta „pareizi“, noteikti notiks kaut kas slikts.

Ja šādas pārbaudes aizņem daudz laika, liek kavēt, traucē darbam vai attiecībām un izraisa spēcīgu nemieru, ir vērts par to aprunāties ar garīgās veselības speciālistu. Atkārtota kompulsīva pārbaude var būt saistīta ar obsesīvi kompulsīvo traucējumu simptomiem, tomēr diagnozi var noteikt tikai speciālists.

Tāpēc pats fakts, ka dažkārt divas reizes pavelkat durvju rokturi, vēl nav iemesls satraukumam. Daudz interesantāks vēstījums slēpjas mūsu atmiņā: dažkārt otrā, trešā un ceturtā pārbaude nesniedz lielāku pārliecību – tā gluži pretēji var iemācīt smadzenēm vēl vairāk neuzticēties pirmajai atmiņai.

Nākamreiz pēc durvju aizslēgšanas varētu būt lietderīgāk nevis uzreiz pārbaudīt tās vēlreiz, bet vienkārši uz mirkli apzināti pamanīt: aizslēdzu – un eju.