Durvis čīkst ne bez iemesla: kā dažu minūšu laikā ieeļļot eņģes un kad smērviela vairs nepalīdzēs

Čīkstošas durvis sākumā šķiet sīkums. Vienu reizi tās iečīkstas, atverot, citu reizi nokaitina naktī, ejot uz virtuvi, bet pēc dažām nedēļām šī skaņa jau sāk kaitināt visus mājiniekus. Īpaši, ja tās ir guļamistabas, bērnistabas, vannasistabas vai ieejas durvis, kuras dienas laikā tiek virinātas desmitiem reižu.

Labā ziņa ir tā, ka visbiežāk šādas čīkstēšanas dēļ nav vajadzīgs ne meistars, ne jaunas eņģes, ne nopietns remonts. Vairumā gadījumu problēma ir pavisam vienkārša – eņģēm trūkst smērvielas, tajās sakrājušies putekļi, vecā smērviela ir sacietējusi vai arī metāla detaļas sākušas berzties cita pret citu. Šādā gadījumā durvis var salabot dažu minūšu laikā, ja zināt, ko un kur ieeļļot.

Tomēr ir viens svarīgs nosacījums: nevajag liet jebko un jebkur. Nepiemērota smērviela uz neilgu laiku var apslāpēt čīkstēšanu, bet vēlāk pievilināt vēl vairāk putekļu, atstāt traipus uz durvīm vai pat pārvērst eņģi lipīgā netīrumu savācējā. Tāpēc ir vērts saprast ne tikai to, kā ieeļļot durvis, bet arī kādu līdzekli izvēlēties.

Kāpēc durvis sāk čīkstēt

Durvju eņģe izskatās pēc vienkārša mehānisma, taču tajā nepārtraukti notiek berze. Ikreiz, kad durvis atver vai aizver, kustīgās metāla detaļas beržas cita pret citu. Kad smērviela izžūst vai tās paliek par maz, metāls sāk kustēties grūtāk, rodas pretestība un šī nepatīkamā čīkstēšana, ko visi atpazīstam jau pēc pirmās skaņas.

Laika gaitā situāciju pasliktina putekļi, sīki gruži un vecā smērviela. Tā var sajaukties ar netīrumiem, sacietēt un palīdzības vietā kļūt par papildu problēmu. Tad eņģe ne tikai čīkst, bet arī kustas grūtāk, un durvis sāk šķist “smagākas”, it kā tās būtu jāstumj stiprāk.

Dažkārt čīkstēšana parādās pat jaunā dzīvoklī vai pēc remonta. Tā var notikt, ja eņģes tika uzstādītas sausas, ja tajās iekļuvuši celtniecības putekļi vai ja durvis nedaudz nosēdušās un eņģes saņem papildu slodzi.

Tomēr ne vienmēr vainīga ir tikai smērviela. Ja durvis čīkst un vienlaikus grūti aizveras, aizķeras aiz durvju kārbas, skrāpē grīdu vai ir redzams, ka vērtne ir sašķiebusies, problēma var būt nopietnāka. Šādā gadījumā jāpārbauda eņģu stiprinājums, skrūves un durvju novietojums, nevis tikai jāizsmidzina smērviela.

Vispirms atrodiet, kura eņģe rada skaņu

Pirms eļļošanas ir vērts veikt vienkāršu pārbaudi. Lēnām atveriet un aizveriet durvis vairākas reizes, ieklausoties, no kuras vietas nāk skaņa. Dažkārt šķiet, ka čīkst visas durvis, bet patiesībā vainīga ir tikai viena eņģe – visbiežāk augšējā vai vidējā.

Ja durvīm ir trīs eņģes, pārbaudiet visas. Pienāciet pie katras, lēnām kustiniet durvis un vērojiet, kur skaņa ir visspēcīgākā. Tas ir svarīgi, jo bez vajadzības ieeļļot visu apkārtējo nav labākais risinājums. Jo mazāk liekās smērvielas, jo mazāk vēlāk būs putekļu un traipu.

Apskatiet arī, vai eņģe nav acīmredzami sarūsējusi, vai skrūves nav iznākušas, vai starp eņģes plāksnīti un durvīm vai durvju kārbu nav spraugas. Ja eņģe kustas kopā ar durvīm, bet skrūves ir vaļīgas, ar eļļošanu vien problēmu atrisināt nevarēs. Vispirms jāpievelk stiprinājumi.

Ja eņģe ir veca un uz tās redzams daudz sacietējušas smērvielas, to labāk vispirms notīrīt. Sausa drāna, veca zobu birste vai vates kociņš palīdzēs notīrīt netīrumus no vietām, kur krājas gruži. Tikai tad smērviela nonāks tur, kur nepieciešams, nevis sajauksies ar vecu lipīgu masu.

Ar ko vislabāk ieeļļot durvju eņģes

Viena no ērtākajām izvēlēm mājas durvīm ir silikona smērviela. To ir viegli uzklāt, tā samazina berzi, ir piemērota viegliem mehānismiem un parasti neatstāj tik lipīgu masu kā dažas eļļas. Tā ir īpaši piemērota iekšdurvju eņģēm, slēdzeņu mehānismiem vai citām vietām, kur nepieciešama tīra un ne pārāk bieza smērviela.

Metāla eņģēm var izmantot arī balto litija smērvielu. Tā ir biezāka, labāk turas uz virsmas un ir piemērota gadījumos, kad durvis ir smagākas vai eņģes saņem lielāku slodzi. Šādu smērvielu bieži izmanto automašīnās, garāžu mehānismos un metāla savienojumos, taču tā var lieliski noderēt arī durvīm, ja tiek izmantota mēreni.

Ātram rezultātam daži cilvēki izmanto WD-40 tipa iesūcošu aerosolu. Tas patiešām var ātri apslāpēt čīkstēšanu, jo iekļūst mehānismā, izspiež mitrumu un atbrīvo iesprūdušas detaļas. Tomēr ir svarīgi saprast, ka tā biežāk ir ātra palīdzība, nevis labākā ilgtermiņa smērviela eņģēm. Pēc šāda aerosola izmantošanas ir vērts lietot īstu smērvielu, kas ilgāk paliks uz metāla.

No kā labāk izvairīties? No parastās pārtikas eļļas. Jā, tā uz laiku var apslāpēt čīkstēšanu, tāpēc cilvēki dažkārt ķeras pie tās, kad nekas cits nav pieejams. Taču virtuves eļļa ar laiku var kļūt lipīga, uzkrāt putekļus, kļūt tumša un atstāt nepatīkamus traipus. Tas vairāk ir pēdējā brīža risinājums, nevis normāls durvju eņģu kopšanas veids.

Kā dažu minūšu laikā ieeļļot eņģes

Vispirms zem eņģes palieciet papīra dvieli vai vecu lupatiņu, īpaši, ja durvis ir gaišas vai grīdas ir jutīgas pret traipiem. Pēc tam notīriet no eņģes putekļus un vecos netīrumus. Ja eņģe ir ļoti netīra, nesteidzieties izsmidzināt smērvielu virsū – tā jūs tikai iestumsiet netīrumus dziļāk.

Uzklājiet vai izsmidziniet nelielu daudzumu smērvielas pie eņģes kustīgās daļas, īpaši vietā, kur atrodas metāla stienis. Nav nepieciešams nomazgāt visu eņģi smērvielā. Pārāk liels smērvielas daudzums notecēs uz durvīm, durvju kārbas vai grīdas, bet vēlāk pievilinās putekļus.

Kad smērviela uzklāta, vairākas reizes lēnām atveriet un aizveriet durvis. Tā līdzeklis izkliedēsies mehānisma iekšpusē. Ja pēc dažām kustībām skaņa ir mazinājusies, bet vēl nav pilnībā pazudusi, var pievienot vai izsmidzināt vēl pavisam nedaudz smērvielas un atkārtot darbību.

Visbeidzot noteikti noslaukiet pārpalikumu. To bieži aizmirst, taču tieši liekā smērviela vēlāk sabojā kopējo izskatu. Pie tās pielīp putekļi, var parādīties tumšas pēdas, bet pie gaišām durvīm eņģe izskatās nevis kopta, bet gan taukaina.

Ja durvis čīkstēja sausas eņģes dēļ, rezultāts parasti jūtams uzreiz. Skaņa samazinās vai pilnībā pazūd, durvis kustas vieglāk, un virināšana kļūst klusāka.

Kad ar smērvielu vien vairs nepietiek

Ja pēc eļļošanas čīkstēšana atgriežas pēc dažām dienām vai nepazūd nemaz, ir vērts meklēt citu iemeslu. Vispirms pārbaudiet skrūves. Ja tās ir atslābušas, eņģe var kustēties nepareizi, tāpēc rodas berze un skaņa. Šādā gadījumā jāpievelk stiprinājumi.

Ja skrūve griežas uz vietas un vairs neturas, caurums var būt izdilis vai paplašinājies. Dažkārt palīdz garāka vai resnāka skrūve, bet, ja durvju kārba ir nopietnāk bojāta, var būt nepieciešams remonts. Tas īpaši bieži notiek vecākās mājās, kur durvis daudzu gadu laikā ir neskaitāmas reizes virinātas, dauzītas vai regulētas.

Vēl viena pazīme – durvis aizķeras aiz grīdas vai durvju kārbas. Ja apakšā redzat skrāpējumu pēdas, bet durvis aizveras tikai pēc stiprākas pastumšanas, čīkstēšana var liecināt nevis par eņģu sausumu, bet par nosēdušos vērtni. Tad jāregulē eņģes, jāpārbauda durvju kārba vai pašas durvis.

Vēl viena problēma ir rūsa. Ja eņģes ir stipri sarūsējušas, smērviela var palīdzēt uz neilgu laiku, bet ilgtermiņa rezultāta nebūs. Šādā gadījumā eņģes jānotīra, iespējams, jāapstrādā ar rūsas noņemšanas līdzekli, bet ļoti bojātās eņģes jānomaina.

Ko nedarīt, ja nevēlaties sev sagādāt vēl vairāk rūpju

Nevajadzētu izsmidzināt smērvielu, nepievēršot uzmanību tam, kur tā nonāk. Ja līdzeklis notek uz krāsotām durvīm, koka, sienas vai grīdas, var palikt traipi. Tāpēc labāk izmantot aerosolu ar tievu caurulīti vai uzklāt līdzekli ļoti precīzi.

Tāpat nevajadzētu citu pēc cita jaukt vairākus līdzekļus. Piemēram, ja esat ielējuši pārtikas eļļu, pēc tam izsmidzināt WD-40 un tad vēl uzklājat biezu smērvielu, mehānismā var izveidoties lipīgs maisījums, kas tikai vēl vairāk uzkrās netīrumus. Labāk vispirms pēc iespējas notīrīt veco slāni un tikai tad izmantot vienu piemērotu līdzekli.

Vēl viena kļūda ir ignorēt skaņu mēnešiem ilgi. Ja eņģe ir sausa un čīkst, berze palielinās. Laika gaitā mehānisms nolietojas vairāk, var parādīties brīvkustība, bet durvis var sākt kustēties nevienmērīgi. Labāk to salabot uzreiz, kamēr tas ir tikai dažu minūšu darbs.

Un pats svarīgākais – ja čīkst nevis iekšdurvis, bet smagas ārdurvis, metāla durvis, garāžas durvis vai vārtu konstrukcijas, jābūt piesardzīgākiem. Tur slodzes ir lielākas, mehānismi smagāki, bet nepareiza rīcība var beigties ne tikai ar skaņu, bet arī ar grūti kustināmām vai nedroši funkcionējošām durvīm.

Vienkārša kopšana palīdz izvairīties no čīkstēšanas

Durvju eņģes nav jākopj katru nedēļu, taču reizi gadā tās noteikti ir vērts apskatīt. Īpaši pēc remonta, kad mājās bijis daudz putekļu, vai pēc mitrās sezonas, ja durvis atrodas pie ieejas, garāžā, pagrabā vai lauku mājā. Pietiek notīrīt putekļus, pārbaudīt skrūves un, ja nepieciešams, ļoti nedaudz ieeļļot.

Čīkstēšana parasti nav liela problēma, kamēr durvis kustas normāli, nav sašķiebušās un eņģes nav bojātas. Šādā gadījumā pietiek ar piemērotu smērvielu, dažām minūtēm un lupatiņu pārpalikuma noslaucīšanai.

Ja vēlaties visvienkāršāko noteikumu, tas ir šāds: iekšdurvīm parasti piemērota silikona smērviela, smagākām metāla eņģēm – baltā litija smērviela, bet WD-40 labāk izmantot kā ātru palīdzību vai līdzekli, lai iekļūtu iesprūdušā mehānismā. Pārtikas eļļu atstājiet virtuvei, nevis eņģēm.

Tad čīkstošas durvis vairs nebūs mājas skaņa, pie kuras visi pamazām pierod. Visbiežāk tas ir tikai neliels signāls, ka metālam vajag mazliet palīdzības – un šo palīdzību var sniegt pats, bez meistara un bez remontdarbnīcas.