„Bolt“ vadītāju protests: divas dienas aicināja neieslēgt lietotni – „par šādiem tarifiem vairs nav izdevīgi braukt“

17.–18. augustā Lietuvas „Bolt“ vadītāju kopienā norisinājās protesta akcija – daļa pārvadātāju aicināja kolēģus divas dienas izslēgt lietotni, nepieņemt pasūtījumus un tādējādi paust neapmierinātību ar, viņuprāt, pārāk zemajiem braucienu tarifiem. Vadītāji runā ļoti vienkārši: degviela, automašīnas remonts, apdrošināšana un nodokļi maksā arvien vairāk, bet dažu braucienu cena it kā vairs neatsver ne patērēto laiku, ne automašīnas ekspluatācijas izmaksas.

„2 dienas nestrādājam un nepieņemam „Bolt“ pasūtījumus. Neieslēdzam „Bolt“ lietotni un neceļam pasūtījumus. Jo mūsu būs vairāk, jo spēcīgāka būs mūsu balss“, – šādi vadītāji tika aicināti pievienoties protestam sociālajā tīklā esošajā kopienā „Bolt vadītāji“.

Diskusija ātri uzvirmoja. Vieni vadītāji rakstīja, ka 17.–18. augustā patiešām nestrādās, daži solīja protestu pagarināt arī līdz 19. augustam. Citi apgalvoja, ka jau kādu laiku vispār atsakās no „Bolt“ pasūtījumiem, ja lietotne viņiem nepiedāvā pieņemamu cenu. Tomēr vienprātības nebija – daļa vadītāju protestu kritizēja un apgalvoja, ka pašreizējie tarifi viņus apmierina.

Cik tieši vadītāju 17.–18. augustā patiešām izslēdza „Bolt“ lietotni, uzticamu publisku datu nav, tāpēc šīs akcijas mērogu nevajadzētu jaukt ar oficiāli organizētu vispārēju streiku. Tomēr pats vadītāju strīds atklāj daudz lielāku problēmu, kas platformu darba nozarē uzkrājas jau ne pirmo gadu. Lietuvā platformu vadītāji un kurjeri par atalgojumu un darba apstākļiem ir protestējuši arī iepriekš.

„12 kilometri – 6 eiro“: vadītāji aprēķina nevis brauciena cenu, bet to, kas paliek kabatā

Pasažieris lietotnē redz vienu skaitli – cik maksās nokļūšana no punkta A līdz punktam B. Vadītāja aprēķins ir pavisam citāds. No saņemtās summas jāsedz degvielas vai elektroenerģijas izmaksas, automašīnas nolietojums, riepas, tehniskā apkope, remonts, apdrošināšana un nodokļi. Tāpat jāņem vērā laiks, kas pavadīts ceļā pie pasažiera, kā arī laiks, kad pasūtījumu vispār nav.

Tieši tāpēc vadītāju diskusijās izskan neapmierinātība ar braucieniem, par kuriem, viņuprāt, tiek samaksāts pārāk maz. Viens grupas dalībnieks kā piemēru minēja situāciju, kad par aptuveni 12 kilometru braucienu tiek piedāvāti aptuveni 6 eiro. Citi rakstīja, ka vispār vairs nebrauc, kamēr lietotnē neparādās ievērojami lielāks cenas koeficients.

Problēma ir tā, ka vadītāja ienākumi nav tas pats, kas viņa peļņa. Ja vakarā lietotnē redzama 100 eiro summa, tas vēl nenozīmē, ka cilvēks tik daudz nopelnīja. Lai aprēķinātu reālo rezultātu, jāatskaita visas darba izmaksas, turklāt automašīna šādā darbībā gada laikā var nobraukt desmitiem tūkstošu kilometru.

Tieši šo domu protesta iniciatori centās izvirzīt priekšplānā. Viņuprāt, tā nav cīņa pret pasažieriem un arī ne vēlme mākslīgi sadārdzināt katru braucienu. Vadītāji vēlas, lai tarifs labāk atspoguļotu viņu darba reālo cenu.

Vadītāji sašķēlās: „pievienojos“ pret „strādāju un strādāšu“

Tomēr, izlasot vadītāju diskusiju, kļūst acīmredzams, kāpēc šādu protestu sarīkot ir sarežģīti. Vieni rakstīja īsi – „piekrītu“, „pievienojos“, „17.–18. datumā nestrādājam“. Bija arī tādi, kuri ierosināja akciju turpināt ilgāk, bet viens vadītājs aicināja protesta dienās izvēlēties citu pārvadājumu platformu.

Citi uz šo ideju reaģēja pilnīgi pretēji. Viens vadītājs apgalvoja, ka pašreizējie tarifi viņam ir labi un viņš turpinās strādāt. Cits šaubījās, vai divu dienu atslēgšanās vispār kaut ko ietekmēs, jo pasūtījumus vienkārši pieņems tie vadītāji, kuri streikā nepiedalīsies.

Un te atklājas galvenais platformu darba protestu paradokss. Jo vairāk vadītāju atslēdzas, jo pievilcīgāki uz īsu brīdi var kļūt darba apstākļi tiem, kuri paliek pieslēgušies. Samazinoties automašīnu piedāvājumam un pieaugot pieprasījumam noteiktās vietās, var parādīties lielāki cenas koeficienti. Tad vadītājam, kurš bija nodomājis streikot, rodas ļoti konkrēts finansiāls iemesls atkal ieslēgt lietotni.

Tāpēc ar vienu ierakstu sociālajā tīklā un dažiem desmitiem atbalstošu komentāru nepietiek, lai varētu runāt par visu „Bolt“ vadītāju nostāju. Tomēr tas nenozīmē, ka pati neapmierinātība būtu nenozīmīga.

Vieglāk izsauksiet BoltAttēls: Ilustratīvs attēls

Strīds nav tikai par vienu eiro par kilometru

Diskusijā iezīmējās arī plašāki jautājumi. Daži vadītāji bija sašutuši ne tikai par tarifiem, bet arī par to, ka, strādājot platformā, viņiem pašiem jārūpējas par saimniecisko darbību, nodokļiem un automašīnas uzturēšanu. Citi izvirzīja jautājumu par pasažieru sūdzībām un vadītāju aizsardzību.

Savukārt cita diskusijas dalībnieku grupa ieņēma pilnīgi pretēju pozīciju: pārvadājumu platforma, viņuprāt, nav klasiska darbavieta, tāpēc, ja vadītājam piedāvātie nosacījumi nepatīk, viņš var vienkārši nepieņemt pasūtījumus vai izvēlēties citu nodarbošanos.

Šāds strīds Lietuvā nav nekas jauns. Jau 2022. gadā „Bolt“ vadītāji gatavoja protestus komisijas maksas un ienākumu dēļ, bet 2026. gadā Viļņā platformu kurjeri un vadītāji atkal publiski aktualizēja jautājumus par atalgojumu, pārredzamību un sociālajām garantijām.

Tas liecina, ka jautājums nekur nav pazudis. Platformas pasažierim ir radījušas ļoti vienkāršu pakalpojumu – daži pieskārieni tālrunī, un automašīna piebrauc pie durvīm. Taču aiz šīs vienkāršības stāv cilvēks, kuram jāaprēķina, vai piedāvātais brauciens vispār ir izdevīgs.

Vai divu dienu protests kaut ko mainīs?

Tieši tas tagad ir galvenais jautājums. Pēc publiski pieejamajiem datiem pagaidām nav iespējams uzticami noteikt, cik vadītāju reāli piedalījās 17.–18. augusta akcijā un vai tās dēļ pasažieri saskārās ar ievērojami ilgāku gaidīšanu vai augstākām cenām.

Tomēr vadītāju grupā izraisījusies reakcija parādīja vienu lietu: daļai cilvēku pašreizējā pārvadājumu ekonomika jau ir sasniegusi robežu, kad viņi sāk rēķināt nevis to, cik vairāk var nopelnīt, bet gan to, vai vispār ir vērts braukt.

Viens vadītājs rakstīja, ka jau vairākus mēnešus atturas no „Bolt“, citi apgalvoja, ka par zemiem tarifiem vairs nepieņem pasūtījumus, bet vēl citi apgalvoja, ka no šīs darbības var nopelnīt pilnīgi pieklājīgi. Tātad pat pašu vadītāju vidū nav vienas atbildes uz jautājumu, cik patiesībā ir vērts viens brauciens.

Tomēr protesta iniciatoru vēstījums bija skaidrs: ja vadītāji vēlas augstākus tarifus, ar savstarpēju sūdzēšanos vien nepietiek – platforma pārmaiņas izjutīs tikai tad, ja pietiekami liela viņu daļa vienlaikus atteiksies braukt.

Vai augusta protests kļūs tikai par īsu vilni sociālajos tīklos vai arī par sākumu lielākam vadītāju spiedienam uz „Bolt“, pagaidām nav skaidrs. Taču diskusija pēc tā noteikti nav apklususi – un tas liecina, ka jautājums, cik jāmaksā par braucienu, lai tas būtu pieņemams pasažierim un vienlaikus izdevīgs vadītājam, tuvākajā laikā nekur nepazudīs.