Viena aizkavējusies kuģa dēļ var sajukt simtiem kravas auto reisu: Lietuvas pārvadātājiem jāgatavojas jaunai realitātei

Kravai bija jāsasniedz Eiropas osta pirmdien, taču mainītā maršruta dēļ tā ierodas tikai pēc nedēļas. No pirmā acu uzmetiena tā ir kuģniecības uzņēmuma problēma. Tomēr patiesībā viena šāda aizkavēšanās var izjaukt visu loģistikas ķēdi: kravas auto reisus, autovadītāju grafikus, noliktavu darbu un ieplānotos piegādes laikus. Ģeopolitiskajai spriedzei Tuvajos Austrumos nemazinoties, tieši šādai realitātei arvien biežāk gatavojas arī Lietuvas transporta uzņēmumi.

Starptautiskās apdrošināšanas un risku pārvaldības uzņēmuma „Allianz“ aptauja liecina, ka aptuveni katrs otrais uzņēmums Eiropā un citos lielākajos pasaules tirgos jau meklē alternatīvus transporta maršrutus vai citus pārvadātājus. Tas ir signāls, ka uzņēmējdarbība ģeopolitiskos traucējumus sāk vērtēt nevis kā īslaicīgu neērtību, bet gan kā apstākli, ar kuru var nākties dzīvot ilgāku laiku.

Aptaujā piedalījās vairāk nekā 6 tūkst. uzņēmumu Eiropas valstīs, ASV, Ķīnā un citos nozīmīgos pasaules tirgos. Vēl izteiktākas pārmaiņas redzamas, vērtējot kopējos riskus: ģeopolitiskos un politiskos draudus par lielāko apdraudējumu uzņēmējdarbībai šodien uzskata gandrīz divas trešdaļas aptaujāto uzņēmumu, lai gan pirms gada tā domāja aptuveni puse.

Tas nozīmē vienkāršu lietu – uzņēmumi arvien mazāk cer, ka starptautiskā tirdzniecība ātri atgriezīsies pie iepriekšējā, viegli prognozējamā ritma.

Kuģis kavējas nedēļu, bet Lietuvā nākas pārkārtot visu reisu plānu

Vislielāko tiešo Tuvo Austrumu ģeopolitiskās spriedzes ietekmi vispirms izjūt jūras transports. Mainoties drošības situācijai, kuģniecības uzņēmumiem var nākties izvēlēties citus maršrutus, mainīt grafikus vai pagarināt braucienus. Tomēr jūras brauciens, kas beidzas ostā, parasti ir tikai viena visas kravas ceļa daļa.

Pieņemsim, ka konteineram bija jāierodas pirmdien. Tam jau ir ieplānots izkraušanas laiks, kravas auto, autovadītājs un tālāka piegāde uz rūpnīcu vai noliktavu. Ja kuģis ierodas nevis pirmdien, bet pēc nedēļas, nepietiek vienkārši kalendārā pārcelt vienu ierakstu.

Mainās izkraušanas datums, iepriekš rezervētais iekraušanas laiks var vairs nederēt, kravas auto tajā laikā jau var būt nozīmēts citam reisam, bet autovadītāja darba un atpūtas grafiks vairs neļautu īstenot sākotnējo plānu. Tad transporta vadītājam no jauna jāaprēķina paredzamais ierašanās laiks, jāpārdala transportlīdzekļi, jāmaina pasūtījumu secība un jāinformē klienti par jaunajiem termiņiem.

Transporta pārvaldības risinājumus izstrādājošā uzņēmuma „Fleethand“ vadītājs Tomass Sergadejevs saka, ka tieši šeit bieži vien netiek pienācīgi novērtēts jūras transporta traucējumu patiesais mērogs.

„Bieži tiek uzskatīts, ka jūras transporta traucējumi ir aktuāli tikai kuģniecības uzņēmumiem, taču realitātē to ietekme var skart visu piegādes ķēdi. Kad mainās kravas ierašanās laiks vai neparedzētu apstākļu dēļ nākas koriģēt loģistikas plānu, autotransporta uzņēmumiem vissvarīgākais kļūst pēc iespējas ātrāk pielāgoties mainītajai situācijai,“ saka T. Sergadejevs.

Tomass SergadejevsAttēls: Ilustratīvs attēls

Lietuvai tas ir īpaši svarīgi – lielākā daļa mūsu kravas auto strādā starptautiskajos maršrutos

Lietuvai šī situācija nav tāla problēma, kas notiek kaut kur starp Tuvajiem Austrumiem un lielākajām Eiropas ostām. Valsts autotransporta sektors ir cieši saistīts ar starptautiskajām piegādes ķēdēm, tāpēc lielākas pārmaiņas tajās diezgan ātri pārceļas arī uz Lietuvas uzņēmumu ikdienu.

Pēc „Eurostat“ datiem, pēc veiktā autotransporta darba Lietuvas pārvadātāji ir starp desmit lielākajiem Eiropas Savienības tirgiem. Pēc Satiksmes ministrijas datiem, pērn valsts pārvadātājiem bija vairāk nekā 90 tūkst. licencētu kravas transportlīdzekļu, bet tikai aptuveni 6 tūkst. no tiem bija paredzēti iekšzemes pārvadājumiem.

Atšķirība ir milzīga. Tā parāda, cik liela Lietuvas transporta uzņēmējdarbības daļa ir atkarīga nevis tikai no tā, kas notiek Viļņas, Kauņas vai Klaipēdas ceļos, bet gan no visas Eiropas un vēl tālāku piegādes ķēžu ritma.

Kad starptautiskā tirdzniecība norit saskaņā ar plānu, šī sistēma var darboties ļoti precīzi. Kravas auto noteiktajā laikā ierodas pie termināļiem, noliktavām vai rūpnīcām, kravas tiek pārņemtas un dodas tālāk. Taču, kad sāk kavēties viena ķēdes posma darbība, problēmas var pāriet uz nākamo.

Viens aizkavējies konteiners ne vienmēr nozīmē vienu aizkavējušos kravas auto. Ja transportlīdzeklis vairākas stundas vai dienu gaida kravu, tas var nokavēt nākamo ieplānoto iekraušanu. Tad jāmaina jau nākamās kravas plāns – un tā sākas ķēdes reakcija.

Viens mainīts iekraušanas laiks var izjaukt visu dienu

Loģistikā grafiks nav tikai ērts plāns. Tas ir cieši saistīts ar autovadītāju darba un atpūtas režīmu, iekraušanas laika logiem, klientu prasībām, termināļu darba laiku un citiem reisiem.

Tāpēc pat no pirmā acu uzmetiena nelielas pārmaiņas var prasīt daudz lēmumu.

Ja kravu bija paredzēts paņemt pulksten 10 no rīta, taču iekraušana tiek pārcelta uz vakaru, var izrādīties, ka autovadītājs tajā laikā vairs nevar turpināt darbu tik ilgi, kā bija plānots. Tas nozīmē, ka mainās ne tikai iekraušana – nobīdās arī piegādes laiks.

Ja uzņēmums pārvalda vairākus desmitus vai vairākus simtus kravas auto, bet vienlaikus parādās vairākas līdzīgas izmaiņas, situācija kļūst ievērojami sarežģītāka.

„Ja notiktu straujas un ne vienmēr paredzamas pārmaiņas, transporta uzņēmumam ļoti īsā laikā būtu jāizvērtē, kā tās ietekmēs visas dienas plānu. Šādās situācijās vissvarīgākais ir ātrums – jo mazāk laika tiek tērēts informācijas apkopošanai no dažādām sistēmām, jo raitāk iespējams pieņemt lēmumus,“ skaidro T. Sergadejevs.

Viņaprāt, tāpēc transporta uzņēmumiem arvien svarīgākas kļūst digitālās sistēmas, kas vienuviet apkopo informāciju par transportlīdzekļiem, autovadītājiem, maršrutiem, pasūtījumiem un paredzētajiem ierašanās laikiem.

Kad apstākļi mainās, vadītājam nav manuāli jāpārbauda vairākas dažādas programmas, izklājlapas vai sarakstes. Jo ātrāk ir redzama pilna situācijas aina, jo vairāk laika paliek nevis informācijas meklēšanai, bet lēmuma pieņemšanai.

Iepriekš vissvarīgākais bija labi saplānot, tagad – prast ātri visu mainīt

Vēl pirms dažiem gadiem loģistikas uzņēmumu konkurences priekšrocības visbiežāk tika saistītas ar spēju izveidot pēc iespējas efektīvāku maršrutu: mazāk tukšo kilometru, īsāka gaidīšana, labāk izmantots transportlīdzeklis un autovadītāja darba laiks.

Šis princips nekur nav pazudis. Taču tam pievienojusies jauna prasība – plānam jābūt ne tikai labam, bet arī pietiekami elastīgam, lai to varētu ātri pārrakstīt.

Pēc T. Sergadejeva vērtējuma, ģeopolitiskā nenoteiktība tuvākajos gados, visticamāk, arī turpmāk būs viens no svarīgākajiem starptautisko loģistiku ietekmējošajiem apstākļiem.

„Agrāk vislielākā uzmanība tika pievērsta tam, kā reisu saplānot pēc iespējas efektīvāk. Šodien ģeopolitiskās situācijas dēļ ne mazāk svarīgi ir tas, cik ātri izdosies mainīt plānu, kad mainās kravas ierašanās laiks, piegādes ķēdes maršruts vai citi apstākļi. Nākotnē konkurences priekšrocība būs ne tikai lielākajiem transporta parkiem, bet arī tiem uzņēmumiem, kuri spēs ātri pieņemt lēmumus un efektīvi pārvaldīt pārmaiņas,“ viņš apgalvo.

Tas būtībā maina skatījumu uz visu piegādes ķēdi. Vēl pavisam nesen ideāla bija sistēma, kurā viss ir saplānots pēc iespējas precīzāk un gandrīz nepaliek lieka laika. Tagad pārāk stingrs plāns pats par sevi var kļūt par problēmu – pietiek ar vienu nopietnāku traucējumu, un tas jāveido no jauna.

Uzņēmējdarbība jau gatavojas tam, ka negaidītu situāciju būs vairāk

„Allianz“ aptaujas rezultāti liecina, ka šādas pārmaiņas jau saskata ne tikai transporta sektors. Katrs otrais aptaujātais uzņēmums ir sācis meklēt alternatīvus transporta maršrutus vai pārvadātājus, bet ģeopolitisko un politisko risku par lielāko apdraudējumu uzskata gandrīz divas trešdaļas uzņēmējdarbības pārstāvju.

Vēl pirms gada tā domājošo bija aptuveni puse.

Tās ir diezgan izteiktas pārmaiņas īsā laikā. Uzņēmumi ne tikai seko jaunumiem no Tuvajiem Austrumiem vai citiem spriedzes punktiem – tie sāk mainīt praktiskos lēmumus. Tie meklē papildu maršrutus, alternatīvus pārvadātājus un veidus, kā mazināt atkarību no vienas loģistikas ķēdes.

Lietuvas pārvadātājiem, kuru transporta parka lielākā daļa strādā ārpus valsts robežām, šīs pārmaiņas ir īpaši svarīgas. Spēja dažu minūšu vai stundu laikā pārkārtot to, kas vēl vakar bija izveidots nedēļai uz priekšu, kļūst nevis par izņēmumu, bet par ikdienas darba daļu.

Un tieši šeit atklājas plašāka pašreizējās loģistikas problēma: vairs nepietiek zināt, kāds ir labākais ceļš no punkta A uz punktu B. Arvien biežāk iepriekš jāzina arī tas, ko darīsi, ja rīt pa šo ceļu vairs nebūs iespējams braukt vai krava punktā A vispār neieradīsies paredzētajā laikā.

Starptautiskā loģistika pamazām pāriet no maksimāli efektīvām uz noturīgām piegādes ķēdēm. Savukārt Lietuvas transporta sektoram, kura lielākā daļa ir atkarīga no starptautiskajiem pārvadājumiem, tas nozīmē ļoti konkrētu jaunu realitāti: uzvarēs ne tikai tas, kurš vislabāk saplāno reisu, bet arī tas, kurš visātrāk spēj to pārplānot, kad pasaule nolemj mainīt noteikumus.