Lietuva gatavo ceļus automobiļiem bez vadītājiem: pārmaiņas sāksies nevis ar robotiem, bet ar „Via Baltica“ un 5G

Autonomais transports Lietuvā ilgu laiku izklausījās pēc nākotnes tēmas: kaut kur tālu, laboratorijās, lielo tehnoloģiju uzņēmumu izmēģinājumos. Taču tagad šī nākotne pamazām tuvojas Baltijas valstu ceļiem. Lietuva, Latvija un Igaunija Tallinā parakstīja memorandu par autonomā transporta attīstību, un tas nozīmē, ka reģions vēlas ne tikai vērot, kā pašbraucošie transportlīdzekļi tiek testēti citur, bet arī pats kļūt par to izmēģinājumu vietu.

No pirmā acu uzmetiena tas var izskatīties pēc kārtējās birokrātiskās vienošanās. Tomēr autovadītājiem, pārvadātājiem un pašvaldībām tā ir svarīga ļoti vienkārša iemesla dēļ: autonomais transports nedarbosies tikai tāpēc, ka automobilis prot braukt pats. Tam nepieciešami piemēroti ceļi, sakari, dati, skaidri noteikumi un savstarpēji saskaņoti valstu lēmumi.

Tieši tāpēc lielākā uzmanība tiek pievērsta divām Lietuvas transporta artērijām – „Via Baltica“ un „Rail Baltica“. Viena savieno autotransportu ar Poliju un Ziemeļeiropu, bet otrai būtu jākļūst par modernu dzelzceļa savienojumu ar Rietumiem.

Autonomais transports neradīsies vienā naktī

Nevajadzētu iedomāties, ka pēc memoranda parakstīšanas uz Lietuvas ceļiem pēkšņi masveidā sāks braukt kravas automobiļi bez vadītājiem. Tuvākais posms būs daudz piezemētāks: izmēģinājumi, datu vākšana, tiesiskie noteikumi un infrastruktūras sagatavošana.

Baltijas valstis cenšas izveidot kopīgu izmēģinājumu vidi, kurā autonomos transportlīdzekļus varētu testēt ne tikai vienas valsts teritorijā, bet arī šķērsojot robežas. Tas ir īpaši svarīgi loģistikai. Kravas taču nepārvietojas tikai no vienas pilsētas uz citu – tās brauc cauri Lietuvai, Latvijai, Igaunijai, Polijai, ostām un robežpunktiem.

Ja nākotnē pašbraucošam kravas automobilim būs jābrauc no Tallinas uz Kauņu vai no Klaipēdas Polijas virzienā, tas nevarēs „saprast“ tikai vienas valsts noteikumus. Tam būs jādarbojas visā koridorā. Tāpēc kopīga Baltijas valstu pieeja kļūst nevis par greznību, bet par nepieciešamību.

Kāpēc svarīgāks ir nevis pats automobilis, bet ceļš

Autonomais transports ir atkarīgs no apkārtējās vides. Tam nepieciešamas skaidras ceļa zīmes, kvalitatīvs marķējums, stabili sakari, precīzas kartes un iespēja reāllaikā saņemt informāciju par šķēršļiem, avārijām, satiksmes ierobežojumiem vai laikapstākļiem.

Tāpēc, runājot par pašbraucošiem transportlīdzekļiem, neizbēgami jārunā arī par ceļu modernizāciju. „Via Baltica“ šajā ziņā kļūst par vienu no svarīgākajiem maršrutiem, jo tas ir galvenais savienojums starp Baltijas valstīm un Rietumeiropu.

Jau ir pabeigta aptuveni 40 km garā posma rekonstrukcija no Marijampoles līdz Polijas robežai. Šis ir ne tikai ērtāks un drošāks ceļš autovadītājiem šodien, bet arī daļa no plašākas sagatavošanās nākotnes transportam. Tālāk uzmanība tiks pievērsta posmam no Kauņas Latvijas robežas virzienā, kura modernizācija plānota vēlākā posmā.

Autonomajam transportam īpaši svarīgi ir arī nepārtraukti 5G sakari. Bez tiem runas par reāllaikā mainīgiem datiem, brīdinājumiem par apdraudējumiem un transportlīdzekļu savstarpējo saziņu paliktu vairāk teorija nekā prakse.

„Rail Baltica“ ir svarīga ne tikai vilcieniem

Lai gan autonomais transports visbiežāk tiek saistīts ar automobiļiem vai kravas automobiļiem, šajā stāstā svarīga ir arī „Rail Baltica“. Lietuvā pastiprinās darbi 114 km garajā posmā no Kauņas Panevēžas virzienā. Tas ir viens no svarīgākajiem posmiem, kam jāsavieno valsts ar Eiropas dzelzceļa tīklu.

Dzelzceļš, ceļi un digitālās sistēmas nākotnē arvien vairāk darbosies kā viena transporta ķēde. Krava var atceļot ar vilcienu, tikt pārkrauta kravas automobilī, pēc tam turpināt ceļu pa automaģistrāli, un visu šo procesu būs jāvada datiem, loģistikai un reāllaika informācijai.

Tāpēc „Rail Baltica“ nav no autonomā transporta atsevišķa tēma. Tā ir daļa no tās pašas modernizācijas. Jo labāk Lietuva būs savienota ar Eiropas transporta tīklu, jo nozīmīgāka tā kļūs arī jauno tehnoloģiju izmēģinājumiem.

Ko parasts autovadītājs var pamanīt vispirms

Daudziem autovadītājiem autonomais transports pagaidām šķiet ļoti tāls, taču pirmās pārmaiņas uz ceļiem var būt pavisam praktiskas. Tās var būt labāks ceļu marķējums, plašāka sakaru infrastruktūra, viedi satiksmes vadības risinājumi, modernizētas maģistrāles, jauni sensori un informācijas sistēmas.

Citiem vārdiem sakot, pārmaiņas nesāksies ar to, ka jums blakus uz ceļa brauks kravas automobilis bez vadītāja. Vispirms mainīsies pats ceļš. Tam būs jākļūst „lasāmākam“ ne tikai cilvēkam, bet arī tehnoloģijām.

Tas ir svarīgi arī drošībai. Ja nākotnē uz ceļiem tiks testēti pašbraucoši transportlīdzekļi, cilvēkiem būs nepieciešami skaidri noteikumi: kur tie drīkst pārvietoties, kurš ir atbildīgs par incidentiem, kā tie reaģē uz ceļu remontdarbiem, kā atpazīst velosipēdistus, gājējus un avārijas situācijas.

Bez šādas sagatavošanās tehnoloģija var radīt vairāk jautājumu nekā ieguvumu.

Kāpēc tas Baltijas valstīm ir svarīgi ekonomiski

Autonomais transports nav tikai ērtības jautājums. Tas ir arī konkurences jautājums. Ja Baltijas reģions spēs izveidot uzticamu izmēģinājumu vidi, tas var kļūt pievilcīgāks tehnoloģiju uzņēmumiem, transporta kompānijām un investoriem.

Loģistikas nozarei tas ir īpaši aktuāli. Kravu pārvadājumi caur Baltijas valstīm ir svarīga ekonomikas daļa, un jebkurš efektīvāks, drošāks un ātrāks transporta koridors palielina reģiona vērtību. Ja autonomi risinājumi nākotnē palīdzētu samazināt dīkstāves, labāk plānot maršrutus vai drošāk pārvadāt kravas, tas būtu tiešs ieguvums uzņēmējdarbībai.

Tomēr tam būs nepieciešama nauda. Tāpēc Lietuva jau tagad raugās uz gaidāmo 2028.–2034. gada Eiropas Savienības budžeta periodu. Īpaši svarīga būs arī Lietuvas prezidentūra ES Padomē 2027. gadā – tā ir iespēja skaļāk izvirzīt Baltijas valstu transporta savienojumu, militārās mobilitātes un infrastruktūras finansēšanas jautājumus.

Nākotne uz ceļiem būs mazāk redzama, nekā šķiet

Runājot par autonomo transportu, bieži tiek iztēloti futūristiski automobiļi, kuros cilvēks tikai sēž un skatās pa logu. Taču realitātē lielākais darbs notiks mazāk redzamās vietās: tiesību aktos, datu sistēmās, sakaru tīklos, ceļu projektos un iestāžu vienošanās procesos.

Lietuvai tas nozīmē izvēli: gaidīt, kamēr tehnoloģijas atnāks no citurienes, vai piedalīties to radīšanā un testēšanā. Parakstītais Baltijas valstu memorands liecina, ka izvēlēts otrais ceļš.

Autovadītājiem tuvākajā laikā vissvarīgāk ir saprast, ka pārmaiņas būs pakāpeniskas. Vispirms – labāka infrastruktūra, viedāki ceļi, uzticamāki sakari un vairāk izmēģinājumu. Tikai vēlāk – reāli autonomi risinājumi ikdienas satiksmē.

Tāpēc jautājums vairs nav, vai autonomais transports nonāks uz Lietuvas ceļiem. Jautājums ir cits: vai ceļi, sakari un noteikumi būs gatavi brīdī, kad šī tehnoloģija kļūs par ikdienu.