Iedzīvotāji atkal slēpj skaidro naudu “zem spilveniem”: baidās no dienas, kad karte vai tālrunis vienkārši vairs nedarbosies

Vēl pirms dažiem gadiem šķita, ka skaidrā nauda Eiropā klusi aiziet pagātnē. Par kafiju maksājam ar tālruni, veikalā pieliekam karti pie termināļa, rēķinus apmaksājam lietotnē, bet bankomāts dažkārt nav vajadzīgs pat vairākus mēnešus. Taču tagad notiek no pirmā acu uzmetiena paradoksāls process – ikdienā ar skaidru naudu norēķinās retāk, tomēr arvien vairāk eiropiešu banknotes glabā mājās kā rezervi.

Iemesls nav nostalģija pēc papīra naudas. Eiropā arvien skaļāk tiek runāts par karu, sabotāžu, elektroapgādes traucējumiem, dabas katastrofām un kiberuzbrukumiem, kas vismaz uz īsu brīdi var paralizēt digitālos pakalpojumus. Ja nedarbojas internets, bankas lietotne vai veikala karšu terminālis, kontā esošā nauda var būt pilnībā droša – tomēr tajā brīdī ar to vienkārši nebūs iespējams norēķināties.

Tāpēc dažās Eiropas valstīs cilvēkiem jau oficiāli iesaka mājās turēt nelielu skaidras naudas rezervi. Nevis tūkstošiem eiro zem matrača, bet tik daudz, lai sistēmu darbības traucējumu gadījumā ģimene varētu vairākas dienas iegādāties pārtiku, ūdeni, degvielu vai citas pirmās nepieciešamības lietas.

Karte neaizstāj naudu, ja nedarbojas pats terminālis

Digitālie maksājumi ir kļuvuši tik ierasti, ka dažkārt aizmirstam, cik daudzām sistēmām jādarbojas vienlaikus, lai veikalā varētu samaksāt ar tālruni.

Nepieciešama elektrība, sakari, strādājošs tirgotāja terminālis, bankas infrastruktūra un maksājumu tīkls. Parastā dienā par to pat neaizdomājamies. Taču pietiek ar vienu nopietnāku ķēdes posma problēmu, un situācija mainās.

Lieli kiberuzbrukumi jau ir parādījuši, ka pat milzīgu uzņēmumu informācijas sistēmas var tikt traucētas vairākas nedēļas. Dabas katastrofu laikā problēma ir vēl vienkāršāka – pazūdot elektrībai vai mobilajiem sakariem, digitālie norēķini dažās vietās var kļūt neiespējami.

Tieši tāpēc skaidro naudu atkal sāk vērtēt ne tikai kā maksāšanas līdzekli, bet arī kā savdabīgu finanšu avārijas ģeneratoru. Kamēr viss darbojas, tas gandrīz nav vajadzīgs. Taču, sistēmai apstājoties, dažas banknotes makā pēkšņi var kļūt daudz praktiskākas par vairākiem tūkstošiem eiro bankas kontā.

Tas nenozīmē, ka Eiropā sākusies banku panika vai cilvēki masveidā iztukšo kontus. Notiek daudz vienkāršākas pārmaiņas – iedzīvotāji sāk saprast, ka pilnīga atkarība tikai no digitālajiem maksājumiem arī rada riskus.

Eiropas SavienībaAttēls: Ilustratīvs attēls

Eiropas ģimenes tiek aicinātas sagatavoties 72 stundām

Pēdējos gados Eiropas iestādes arvien lielāku uzmanību pievērš tā dēvētajai 72 stundu gatavībai. Ideja ir vienkārša: nopietnas krīzes gadījumā ģimenei vajadzētu vismaz trīs dienas spēt iztikt patstāvīgi, līdz palīdzības un pakalpojumu sistēmas atgriežas ierastajā režīmā.

Tāpēc sagatavotības sarakstos parādās ūdens, ilgāk nebojājošies pārtikas produkti, ar baterijām darbināms radio, zāles, lukturītis, ārējās baterijas tālruņiem un skaidrā nauda.

Dažas Eiropas valstis iesaka mājsaimniecībām turēt aptuveni 70–100 eiro skaidrā naudā, kas paredzēti tieši ārkārtas situācijai. Konkrētā summa, protams, ir atkarīga no ģimenes lieluma un vajadzībām, tomēr princips ir tas pats – naudas vajadzētu pietikt vairākām dienām nepieciešamajiem izdevumiem.

Svarīgi ir arī tas, kādās banknotēs šī summa tiek glabāta. Krīzes laikā 200 eiro banknote var būt ievērojami nepraktiskāka par vairākām 10, 20 vai 50 eiro nomināla banknotēm, jo mazākā veikalā vai degvielas uzpildes stacijā var nebūt iespējams izdot lielus atlikumus.

Tāpēc avārijas naudas rezerve nav investīcija un noteikti nav paredzēta tam, lai mājās tiktu glabāti visi uzkrājumi. Tas vienkārši ir vēl viens līdzeklis līdzās ūdenim, pārtikai un lukturītim.

Karš un kiberuzbrukumi mainīja eiropiešu attieksmi

Nepieciešamību pēc skaidras naudas sāka vērtēt citādi arī mainīgās Eiropas drošības vides dēļ. Krievijas karš pret Ukrainu parādīja, ka kritiskā infrastruktūra var kļūt par tiešu mērķi, bet kiberuzbrukumi jau sen vairs nav tikai filmu scenārijs.

To papildina ekstremāli laikapstākļi. Mežu ugunsgrēki, plūdi un spēcīgas vētras dažās Eiropas valstīs piespieda cilvēkus evakuēties vai vairākas dienas iztikt bez ierastajiem pakalpojumiem. Šādās situācijās ne vienmēr var paļauties uz to, ka katrā veikalā darbosies termināļi un mobilais internets.

Eiropas Centrālās bankas eksperti novēro interesantu tendenci: cilvēki ikdienas pirkumiem skaidru naudu izmanto arvien retāk, tomēr pieprasījums pēc banknotēm, kas tiek glabātas kā uzkrājumi vai rezerve, joprojām ir liels un pieaug.

Pēdējos gados apgrozībā esošo eiro banknošu daudzums ir ievērojami lielāks nekā pirms COVID-19 pandēmijas. Starp visbiežāk izmantotajiem un glabātajiem nomināliem joprojām ir 50 eiro banknote, tai seko 100 eiro banknote.

Tas ir savdabīgs signāls, ka skaidras naudas loma mainās. Agrāk banknote galvenokārt bija ikdienas norēķinu līdzeklis. Tagad tā arvien biežāk kļūst par rezerves variantu gadījumam, ja tehnoloģijas pieviltu.

20 eiro banknoteAttēls: Ilustratīvs attēls

Pilnīga atteikšanās no skaidras naudas var būt bīstama arī cita iemesla dēļ

Eksperti brīdina par vēl vienu paradoksu. Ja cilvēki parastajās dienās pilnībā pārtrauks izmantot skaidru naudu, var samazināties bankomātu, skaidru naudu pieņemošo kases aparātu un visas šai sistēmai nepieciešamās infrastruktūras skaits.

Tad krīzes laikā, pēkšņi nolemjot, ka banknotes tomēr ir vajadzīgas, tās iegūt var būt ievērojami sarežģītāk.

Skaidrā nauda ir svarīga arī cilvēkiem, kuri vecuma, veselības vai citu apstākļu dēļ digitālos pakalpojumus izmanto grūtāk. Tā nodrošina arī lielāku privātumu un dažās situācijās ļauj cilvēkam saglabāt finansiālo patstāvību.

Tāpēc diskusija Eiropā vairs nav par to, vai izvēlēties karti vai skaidru naudu. Arvien biežāk tiek runāts par to, ka abām sistēmām jāpastāv līdzās. Digitālie maksājumi ir ātri un ērti, taču skaidra nauda paliek kā rezerves ceļš tad, kad tehnoloģijas nedarbojas.

Un tieši tāpēc mājās glabātas dažas 20 vai 50 eiro banknotes šodien ne vienmēr nozīmē neuzticēšanos bankām. Tas var būt tāds pats sagatavotības elements kā pilnībā uzlādēts ārējais akumulators vai dažas ūdens pudeles.

Eiropa negrasās atgriezties laikos, kad algu pārnesām mājās aploksnē. Taču pēc daudziem gadiem, steidzoties uz sabiedrību bez skaidras naudas, arvien vairāk cilvēku atceras vienkāršu lietu: kad ekrāns nodziest, papīra banknote joprojām darbojas.