Eiropa tuvojas ziemai ar ievērojami mazākām gāzes rezervēm: aukstāks laiks var ātri paaugstināt cenas

Līdz apkures sezonai vēl ir laiks, taču Eiropas enerģētikas tirgū jau jūtama spriedze. Gāzes cenas atkal pieaug, bet krātuves šogad ir piepildītas ievērojami mazāk nekā parasti šajā gadalaikā. Ja rudens būs īss, bet ziema sāksies agri un atnesīs ilgstošāku salu, pašreizējās rezerves var kļūt par vienu no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka ne tikai gāzes, bet arī elektroenerģijas un apkures cenas.

Augusta sākumā Eiropas gāzes krātuves bija piepildītas aptuveni par 57 procentiem. Šis līmenis šim gadalaikam tiek uzskatīts par zemu, jo vasara tradicionāli tiek izmantota, lai pirms ziemas rezervuāri tiktu piepildīti pēc iespējas vairāk. Eiropas Savienības valstis cenšas pietuvoties aptuveni 90 procentu piepildījumam, taču šogad ceļš līdz šim mērķim ir sarežģītāks.

Problēma nav tikai viena. Gāzes tirgu vienlaikus ietekmē piegāžu traucējumi, enerģētikas infrastruktūras darbi, mazāka dažu citu elektroenerģijas ražošanas avotu ģenerācija un neparasti liels vasaras enerģijas pieprasījums. Citiem vārdiem sakot, gāze, kas parasti augustā nonāktu krātuvēs, daļēji jau tagad tiek sadedzināta elektroenerģijas ražošanai.

Karstā vasara paradoksālā kārtā apgrūtināja gatavošanos ziemai

No pirmā acu uzmetiena tas var šķist dīvaini – jo siltāka vasara, jo mazāk būtu jāuztraucas par gāzes rezervēm. Taču enerģētikas sistēma darbojas citādi. Karstuma laikā strauji pieaug elektroenerģijas pieprasījums gaisa kondicionētājiem, bet, ja hidroelektrostacijas sausuma dēļ saražo mazāk enerģijas vai samazinās citu elektrostaciju ražošana, trūkums jākompensē ar citiem avotiem.

Viens no tiem ir ar gāzi kurināmas elektrostacijas. Tās sāk strādāt intensīvāk, tāpēc daļa kurināmā, ko varētu uzkrāt ziemai, tiek izlietota jau vasarā. To veicināja arī ilgāki Norvēģijas gāzes atradņu un infrastruktūras darbi, kā arī bažas par piegādēm pa stratēģiski svarīgiem jūras maršrutiem.

Tas nenozīmē, ka Eiropai draud situācija, kad ziemā fiziski vairs nebūs gāzes. Pēc iepriekšējām enerģētikas krīzēm reģions ir ievērojami nostiprinājis savas pozīcijas: samazinājies kopējais gāzes patēriņš, palielinājies atjaunojamās enerģijas īpatsvars, pieaugušas sašķidrinātās dabasgāzes importa iespējas.

Tomēr mazākas rezerves nozīmē mazāku kļūdu un neparedzētu notikumu rezervi. Ja vienlaikus iestātos auksta ziema un rastos jauni piegāžu traucējumi, reakcija tirgos varētu būt ļoti strauja.

Dažas aukstas nedēļas var mainīt visu ziemas cenu ainu

Lielākais nezināmais šobrīd ir laikapstākļi. Maigas ziemas gadījumā pašreizējais krātuvju līmenis varētu neradīt nopietnākas problēmas. Gāzes pieprasījums būtu mazāks, krātuves iztukšotos lēnāk, bet papildu imports ļautu uzturēt pietiekamu piedāvājumu.

Tomēr ilgāks sala periods situāciju mainītu. Kad temperatūra lielā Eiropas daļā vienlaikus noslīd krietni zem normas, gāzes patēriņš apkurei ļoti strauji pieaug. Tad katrs papildu piegāžu traucējums kļūst nozīmīgāks, bet tirgus dalībnieki sāk konkurēt par pieejamajām gāzes kravām.

Šādos brīžos vairumtirdzniecības cenas var pieaugt ievērojami straujāk nekā pats fiziskais kurināmā trūkums. Enerģētikas tirgos cenu nosaka ne tikai tas, cik daudz gāzes ir šodien, bet arī bažas par to, cik daudz tās varētu palikt pēc mēneša vai diviem.

Tieši tāpēc 57 procentu piepildījums augusta sākumā rada lielākas bažas nekā tāds pats skaitlis, piemēram, pavasarī. Laiks līdz apkures sezonai sarūk.

Gāzes plītsAttēls: Ilustratīvs attēls

Vai Lietuvas iedzīvotāji to izjutīs uzreiz?

Ne obligāti. Gāzes vairumtirdzniecības cenas iedzīvotāju rēķinos neparādās tajā pašā dienā. Enerģijas piegādātāji daļu gāzes un elektroenerģijas iegādājas iepriekš, tiek izmantoti ilgtermiņa līgumi un dažādi riska ierobežošanas mehānismi. Tāpēc īstermiņa cenu kāpums biržā vēl nenozīmē, ka nākamajā mēnesī rēķins palielināsies par tikpat lielu summu.

Tomēr, ja augstas cenas saglabājas vairākus mēnešus, ietekme pakāpeniski sāk izpausties arī patērētājiem. Gāze ietekmē arī elektroenerģijas cenu, jo daļā Eiropas elektroenerģijas ražošanā tieši ar gāzi kurināmas elektrostacijas kļūst par tām, kas nosaka dārgākās nepieciešamās ražošanas cenu.

Lietuvai svarīgs ir arī kopējais Baltijas un Eiropas enerģētikas tirgus. Pat ja ne visi iedzīvotāji savas mājas apsilda tieši ar gāzi, dārgāks kurināmais var netieši sasniegt cilvēkus ar elektroenerģijas, siltumenerģijas, transporta un visbeidzot preču un pakalpojumu cenām.

Analītiķi arī brīdina, ka ilgāk saglabājušās augstas enerģētikas cenas varētu atkal pastiprināt inflāciju eirozonā. Tā būtu nepatīkama ziņa pēc perioda, kad cenu kāpums jau bija sācis rimties.

Šoreiz Eiropa ir labāk sagatavojusies, taču ziema tik un tā teiks pēdējo vārdu

Situācija šodien nav tāda pati, kāda tā bija lielās enerģētikas krīzes pirmo gadu sākumā. Eiropai ir vairāk sašķidrinātās dabasgāzes termināļu, plašāks piegādātāju loks, vairāk saules un vēja elektrostaciju, un tā ir iemācījusies samazināt gāzes patēriņu.

Tāpēc runāt par neizbēgamu kurināmā trūkumu būtu pāragri. Tomēr mazākas krātuvju rezerves nozīmē, ka šajā ziemā laikapstākļu prognozes enerģētikas tirgos tiks vērotas īpaši rūpīgi.

Ja decembris un janvāris būs maigi, pašreizējās bažas varētu diezgan ātri izkliedēties. Ja Eiropu uz dažām nedēļām paralizēs stiprāks sals, tirgus reakcija varētu būt pavisam citāda – krātuves iztukšotos straujāk, bet gāzes un elektroenerģijas cenas atkal kļūtu par vienu no svarīgākajiem ziemas tematiem.

Tātad lielākais jautājums šobrīd nav tikai tas, cik daudz gāzes Eiropa paspēs uzkrāt līdz ziemai. Daudz svarīgāk ir – cik daudz tās ziema pieprasīs.