Kāpēc itāļi skaitli 17 uzskata par nelaimīgu, lai gan nebaidās no piektdienas, 13. datuma?

Viesnīcā lifts apstājas 16. stāvā, bet nākamā poga jau apzīmē 18. stāvu. Arī lidmašīnas salonā var nebūt 17. rindas, un daži cilvēki, izvēloties svarīgu datumu, no tā izvairās tikpat instinktīvi, kā citi izvairītos no melna kaķa ceļā. Lietuvietim tas var šķist dīvaini: galu galā par nelaimīgu skaitli parasti dēvē 13.

Itālijā šis noteikums darbojas citādi. Tur daudz lielāku satraukumu var izraisīt 17, īpaši, ja tas sakrīt ar piektdienu. Savukārt slavenā piektdiena, 13. datums, kas daudziem Holivudas filmu un rietumniecisku māņticību ietekmētiem cilvēkiem izklausās draudīgi, itāļiem nebūt nenozīmē neko īpašu.

Tas nav tikai skaitļu spēles vai sena paraža, ko visi ievēro vienādi. Jaunāki cilvēki uz šādām lietām bieži raugās ar smaidu, tomēr māņticība saglabājas kultūrā – valodā, ceļojumu izvēlē un tajā īsajā neveikluma sajūtā, kad svarīgs lēmums negaidīti jāpieņem tieši 17. datumā.

Viss sākas ar romiešu rakstību

Skaitli 17 ar romiešu cipariem raksta XVII. Ja šos burtus pārkārtosim, iegūsim latīņu vārdu VIXI – „es dzīvoju“. No pirmā acu uzmetiena tas izklausās pavisam nevainīgi, taču kapakmens vai atvadu kontekstā šis vārds iegūst pavisam citu nokrāsu: ja cilvēks „es dzīvoju“, tas nozīmē, ka viņa dzīve jau ir beigusies.

Tieši šī saikne ar nāvi tiek uzskatīta par galveno iemeslu, kāpēc XVII Itālijā ieguva sliktu reputāciju. Senās Romas kultūras pēdas itāļu ikdienā saglabājušās daudz spilgtāk nekā daudzās citās Eiropas valstīs, tāpēc šāda burtu spēle laika gaitā kļuva par atpazīstamu zīmi.

Protams, ne katrs itālis, ieraugot 17, domās kārto romiešu burtus. Māņticība darbojas vienkāršāk: ģimenē dzirdēts, ka šis datums ir neveiksmīgs, kāds darbā to pateicis pa jokam, bet ceļojumā pamanīta izlaista rinda. Laika gaitā pat racionāls cilvēks var padomāt: ja ir iespēja izvēlēties citu dienu, kāpēc lieki kaitināt likteni?

Piektdiena tur biedē nevis 13. datuma dēļ

Angliski runājošajā kultūrā slikta slava ir piektdienai, 13. datumam. Itālijā daudz labāk atpazīstama neveiksmīgā kombinācija ir piektdiena, 17. datums. Tātad pati piektdiena šeit nav gluži nevainīga – kristīgajā tradīcijā tā saistās ar Jēzus krustā sišanu, tāpēc dažiem cilvēkiem tā jau tāpat ir nopietna, nevis jautra diena.

Piektdienai pievienojot 17, savienojas divas senas asociācijas: dienas reliģiskais smagums un skaitļa saikne ar nāvi. Šāds datums var šķist nepiemērots kāzām, svarīgam darījumam vai ceļojuma pirmajai dienai. Ne tāpēc, ka cilvēki patiesi gaidītu nelaimi, bet tāpēc, ka daudziem vienkārši ir nepatīkami sākt svarīgu posmu ar sliktu zīmi.

Piektdiena, 13. datums, Itālijā var būt pazīstama no filmām, interneta un ārzemju popkultūras, taču tai nav tik dziļas vietējās emocionālās slodzes. Tas ir labs atgādinājums, ka māņticība nav universāla. Skaitlis, kas vienā valstī liek nobīties, citā var nozīmēt veiksmi vai arī vispār neko nenozīmēt.

Kāpēc itāļi skaitli 17 uzskata par nelaimīgu, lai gan nebaidās no piektdienas, 13. datuma?Attēls: Pexels / Erik Mclean

Īsa aina: kad ceļojuma datums kļūst par strīda iemeslu

Ģimene plāno nedēļas nogales izbraucienu un piektdienai, 17. datumam, atrod ērtas un lētākas biļetes. Vienam tas ir tikai datums kalendārā, otram – iemesls pameklēt reisu sestdienai. Sākas pazīstamais strīds: „Tu taču netici šādām lietām“ saduras ar atbildi „Varbūt arī neticu, bet kāpēc mums ceļojums jāsāk tieši tā?“

Šāda reakcija nav tikai par mistiku. Cilvēks bieži vēlas mierīgu sākumu, īpaši tad, kad par izbraucienu jau iztērēta nauda, jāsaskaņo bērnu mantas, darbs un laiks. Ja izvēlētais datums jau iepriekš rada sliktu noskaņojumu, tas kļūst par mazu smilšu graudiņu, kas var sabojāt visu gatavošanās prieku.

Senioram 17. datums var atgādināt kopš bērnības dzirdētus brīdinājumus, bet jaunam darbiniekam – tikai iespēju pajokot birojā. Arī uzņēmējdarbībai šādi uzskati nav gluži nesvarīgi: klients, kuram datums rada satraukumu, var atlikt pirkumu vai izvēlēties citu laiku. Dažkārt māņticība saglabājas nevis tāpēc, ka tai akli tic, bet tāpēc, ka tā ietekmē cilvēku izvēles.

Vai tāpēc jāmaina plāni?

Racionālā atbilde ir vienkārša: skaitlis pats par sevi nevar noteikt ne ceļojuma, ne attiecību, ne darba intervijas iznākumu. Nelaimes neizvēlas datumu, bet labi lēmumi nezaudē vērtību tikai kalendāra lodziņa dēļ. Tomēr izsmiet cilvēku par šādu satraukumu arī nav liela gudrība.

Ja datumam nav īpašas nozīmes, bet tuviniekam tas rada patiesu spriedzi, dažkārt vienkāršāk ir vienoties par citu datumu. Taču, kad lēmumu mainīt nav iespējams, vērts atgriezties pie tā, kas patiešām ir atkarīgs no mums: izbraukt laikus, parūpēties par dokumentiem, nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus un nemeklēt nelaimi katrā sīkumā.

Itāļiem 17. datums atgādina latīņu vārdu par jau beigušos dzīvi, bet daudziem citiem eiropiešiem šāds skaidrojums būtu pilnīgi svešs. Un tieši tas māņticībā ir visinteresantākais: tā stāsta ne tik daudz par skaitļiem, cik par cilvēku atmiņu. Kalendārs visiem ir vienāds, taču bailes, veiksmi un zīmes tā lodziņos ievietojam paši.