Kāpēc cilvēki ietin bankas karti folijā: izskatās dīvaini, bet iemesls ir pavisam praktisks

No pirmā acu uzmetiena tas izskatās pēc dīvaina ieraduma. Atver maku, bet tur – bankas karte ielikta folijā vai arī visa maka kabatiņa izklāta ar plānu sudrabainu slāni. Gribas pat pasmaidīt: ko gan šis cilvēks sargā, karti no kosmosa signāliem?

Taču patiesībā iemesls ir diezgan ikdienišķs. Mūsdienu bankas kartēm visbiežāk ir bezkontakta maksājumu funkcija. Tas ir ļoti ērti, jo veikalā pietiek pielikt karti pie termināļa, un pēc dažām sekundēm pirkums ir apmaksāts. Tomēr šīs ērtības dažiem cilvēkiem rada bažas – vai kāds nevar nolasīt kartes datus, pienākot pārāk tuvu pūlī, autobusā, tirgū vai rindā?

Tieši šo baiļu dēļ radās vienkāršs triks ar alumīnija foliju.

Kā darbojas bezkontakta karte

Bezkontakta kartē ir maza antena un mikroshēma. Kad karti pietuvina maksājumu terminālim, terminālis rada vāju lauku, kas “pamodina” karti. Pēc tam tā pārraida nepieciešamo informāciju maksājuma veikšanai.

Parasti attālums ir ļoti mazs – daži centimetri. Tāpēc reālajā dzīvē nav nemaz tik vienkārši “aizlidināt” naudu no cilvēka kartes, vienkārši ejot garām. Būtu jāatrodas ļoti tuvu makam vai kabatai, jābūt atbilstošam aprīkojumam un vēl jācer, ka karte atradīsies tieši tādā vietā, kur to iespējams nolasīt.

Tomēr cilvēki saprotami vēlas papildu mieru. Īpaši ceļojumos, lidostās, pārpildītā sabiedriskajā transportā vai vietās, kur maks pastāvīgi saskaras ar citiem cilvēkiem.

Kāpēc folija var palīdzēt

Alumīnija folija darbojas kā vienkāršs fizisks šķērslis. Metāls vājina vai bloķē radiosignālu, tāpēc folijā ietīta karte parasti nereaģē uz lasītāju. Citiem vārdiem sakot, ja karte ir pilnībā pārklāta ar foliju, bezkontakta signāls to var nesasniegt.

Tas atgādina ļoti vienkāršu “Faradeja būra” principu. Izklausās sarežģīti, bet būtība ir vienkārša: metāla slānis traucē signālam nokļūt līdz kartes antenai.

Priekšrocība ir acīmredzama – folija ir gandrīz katrā virtuvē, tā neko nemaksā, un šādu pagaidu maciņu var izveidot minūtes laikā. Ja cilvēks ceļo, dodas uz lielu pasākumu vai vienkārši vēlas papildu aizsardzību, tas var būt ātrs risinājums.

Tomēr ir arī trūkumi. Folija ātri plīst, saburzās, drūp, var saskrāpēt maka iekšpusi, un katru reizi ietīt un attīt karti pie kases nav īpaši ērti. Turklāt, ja folijā rodas caurums vai karte tiek pārklāta tikai no vienas puses, aizsardzība var būt vājāka.

Ērtāks risinājums – nevis folija, bet RFID maciņš

Ja šādu aizsardzību vēlaties pastāvīgi, labāk iegādāties īpašu RFID maciņu vai maku ar aizsardzību. Tie maksā dažus eiro un izskatās kārtīgāk nekā virtuves folija. Karti vienkārši glabājat maciņā, bet, kad nepieciešams maksāt, izņemat to.

Ir arī maki, kuros šāds aizsargslānis jau ir iešūts. No ārpuses tie izskatās kā parasti maki, bet iekšpusē bloķē bezkontakta signālu. Tas ir ērtākais variants tiem, kuri nevēlas katru dienu ņemties ar foliju.

Vēl viena vienkārša iespēja – glabāt vairākas bezkontakta kartes vienuviet. Dažkārt terminālis, vienlaikus saņemot vairāku karšu signālu, vienkārši parāda kļūdu un maksājums netiek veikts. Taču paļauties tikai uz to nevajadzētu, jo tā nav īsta aizsardzība.

Vissvarīgākais – nevis panika, bet ieradumi

Folija var palīdzēt, taču tā nav brīnumains vairogs pret visiem finanšu apdraudējumiem. Daudz lielāks risks ikdienā nav slepena kartes nolasīšana caur jaku, bet gan pazaudēta karte, atklāts PIN kods, krāpnieciskas īsziņas, viltotas bankas vietnes vai krāpnieku zvani.

Tāpēc ir vērts izveidot dažus vienkāršus ieradumus: ieslēgt bankas lietotnes paziņojumus par maksājumiem, iestatīt zemākus bezkontakta norēķinu limitus, glabāt karti iekšējā kabatā, bet pazaudēšanas gadījumā – nekavējoties bloķēt to lietotnē.

Folija šajā stāstā drīzāk ir lēts miera līdzeklis, nevis nepieciešamība ikvienam. Ja cilvēkam tādēļ ir drošāk – kāpēc gan ne. Taču vēl labāk karti sargā nevis sudrabains papīrītis, bet modrība: neatstāt maku, kur pagadās, nespiežot uz neskaidrām saitēm un nevienam neatklāt bankas datus.

Dažkārt dīvaini izskatīgam ieradumam ir sava loģika. Svarīgi tikai saprast, no kā tas patiesībā pasargā, bet no kā – ne.