Koka grīdas pēc mazgāšanas paliek lipīgas: ko darīt, lai tā nebūtu?

Vai esat izmazgājuši koka grīdas, pagaidījuši, līdz tās kārtīgi nožūst, bet pēc tam ar basām kājām sajutuši dīvainu lipīgumu? Šķiet, ka jūs kārtojāt māju, lai tā būtu tīrāka, taču kājas pie grīdas līp vairāk nekā pirms tīrīšanas. Šāda sajūta īpaši kaitina virtuvē, koridorā vai pie ieejas, kur tāpat ātri sakrājas putekļi un sīki netīrumi.

Pirmais impulss bieži vien ir vienkāršs: tātad grīdas vēl nav pietiekami tīras, tās jāmazgā vēlreiz. Tomēr otrā mazgāšanas reize, īpaši ar to pašu spēcīgi smaržojošo šķidrumu, nereti situāciju tikai pasliktina. Lipīgumu visbiežāk izraisa nevis pats ūdens, bet gan plāna tīrīšanas līdzekļa, tauku vai netīrumu kārtiņa, kas pēc nožūšanas paliek uz koka virsmas.

Koka grīdas nav flīzes. To virsma var būt lakota, eļļota, vaskota vai jau krietni nolietota, tāpēc viens ieradums neder visiem gadījumiem. Dažkārt pietiek nomainīt lupatu un samazināt līdzekļa daudzumu, bet citreiz lipīgas grīdas signalizē, ka to aizsargkārtai jau nepieciešama uzmanība.

Kad tīrīšanas līdzekļa kļūst par daudz

Visbiežākais iemesls ir pārāk liela tīrīšanas līdzekļa deva. Uz pudeles norādītais daudzums šķiet neliels, tāpēc, lejot „drošības pēc“, to ir viegli pārdozēt. Taču koka grīdām uz tām palikusī līdzekļa kārta nav nevainīgs spīdums: tā pievelk putekļus, pie tās līp zeķu pūkas, bet saules gaismā dažkārt kļūst redzamas svītras.

Lipīgumu var atstāt arī universāls līdzeklis, kas būtībā paredzēts flīzēm vai citām cietām virsmām. Šādi tīrīšanas līdzekļi nereti satur komponentus, kas piešķir virsmai spīdumu vai veido plānu aizsargkārtiņu. Uz koka, īpaši uz matētas lakotas vai eļļotas virsmas, šī kārtiņa izskatās nevis pēc kārtības, bet gan pēc līdz galam nenotīrīta slāņa.

Vēl viena kļūda ir netīras lupatas mazgāšana tajā pašā ūdenī visā mājoklī. No priekšnama savāktie taukainie nospiedumi, ielas putekļi un sīkās daļiņas tādējādi vienkārši tiek izsmērētas pa grīdu. Virtuvē tam pievienojas tauki, kas gatavošanas laikā nosēdušies gaisā, tāpēc virsma var izskatīties tīra, bet pieskārienam tā ir nepatīkama.

Viens vakars, kad grīdas mazgā divas reizes

Bieža situācija šķiet pavisam nevainīga. Pēc vakariņām ģimene izmazgā virtuvi, jo uz grīdas palikušas drupačas, daži dzēriena pilieni un redzamas ar apaviem ienestas pēdas. Spainī ielej vairāk līdzekļa, lai māja smaržotu pēc tīrības, bet lupatu vairākas reizes velk pāri tām pašām vietām.

No rīta, kad virtuvē jau ir gaišs, pie grīdas līp čības, bet pie galda redzamas blāvas svītras. Tad grīdas mazgā vēlreiz – atkal ar tīrīšanas līdzekli, jo taču jānovērš šis lipīgums. Tā izveidojas noslēgts loks: lielākam tīrīšanas līdzekļa daudzumam vajadzētu atrisināt problēmu, bet patiesībā tas atstāj vēl vairāk nogulšņu.

Šādā gadījumā parasti labāk nevis pastiprināt tīrīšanu, bet to vienkāršot. Grīdas var pārmazgāt ar ļoti labi izgrieztu mikrošķiedras lupatu, izmantojot tikai tīru, remdenu ūdeni. Ja pēc pirmās pārmazgāšanas tas nepalīdz, nomainiet ūdeni un atkārtojiet – mērķis ir savākt līdzekļa paliekas, nevis pievienot jaunu tā slāni.

Koka grīdas pēc mazgāšanas līp pie kājām? Visbiežāk vainīgs nav ūdens, bet tas, kas paliek pēc tā nožūšanasAttēls: Pexels / SHVETS production

Ūdens nepieciešams mazāk, nekā gribas

Kokam bīstams ir ne tikai lipīgums. Pārāk mitra lupata ļauj ūdenim ilgāk palikt uz virsmas un iekļūt grīdas dēļu savienojumos, īpaši, ja segumam jau ir sīki skrāpējumi vai spraugas. Laika gaitā koks var mainīties, uzbriest, bet tā aizsardzība var vājināties – tad grīdas vēl vieglāk uzsūc netīrumus un tās kļūst grūtāk kārtīgi notīrīt.

Labākais ikdienas ieradums ir vispirms savākt smiltis, drupačas un putekļus ar putekļsūcēju vai cietām grīdām piemērotu slotu. Tikai pēc tam grīdu ir vērts tīrīt mitrā veidā. Lupatai jābūt nevis slapjai, bet tikai nedaudz mitrai: pēc izgriešanas no tās nedrīkst pilēt ūdens, bet grīdām pēc tīrīšanas vajadzētu ātri nožūt.

Ja izmantojat kādu līdzekli, izvēlieties tādu, kas paredzēts tieši jūsu grīdas apdarei, un ievērojiet norādīto devu. Lakotām grīdām nepieciešama cita kopšana nekā eļļotām, bet universālu „mājas maisījumu“ ar etiķi, trauku mazgāšanas līdzekli vai stiprām ziepēm labāk neizmantot, nepārliecinoties, ka tas ir drošs konkrētajam segumam. Skābi vai taukus šķīdinoši līdzekļi var sabojāt aizsargkārtu, pat ja sākumā šķiet, ka pēc to izmantošanas grīdas spīd.

Dažkārt problēma slēpjas nevis spainī

Ja grīdas paliek lipīgas arī pēc rūpīgas tīrīšanas līdzekļa palieku noņemšanas, ir vērts aplūkot pašu virsmu. Vecāka laka var būt nodilusi, vietām bojāta vai pārklāta ar daudzu gadu laikā sakrājušos kopšanas līdzekļu slāņiem. Tad netīrumi līp nevis tāpēc, ka mājoklis tiek slikti tīrīts, bet gan tāpēc, ka grīdas virsma vairs nav vienmērīga un gluda.

Vecākiem tas bieži visvairāk jūtams tur, kur bērni skraida zeķēs, zīmē vai ēd uzkodas. Senioram lipīgas grīdas var radīt arī citas bažas: pie tām pielipušas čības traucē stabili spert soļus. Savukārt strādājošiem cilvēkiem tas vienkārši ir vēl viens nogurdinošs mājas darbs, kuru, šķiet, vakar jau paveici, bet šodien jāsāk no jauna.

Ne visu var atrisināt viens cilvēks ar lupatu. Grīdas kopšanas līdzekļu ražotājiem ir svarīgi skaidri norādīt, kādiem segumiem tie paredzēti, bet mājokļa saimniekiem – neļauties kārdinājumam ieliet vairāk tikai spēcīgākas smaržas vai lielāka spīduma dēļ. Ja virsma ir acīmredzami bojāta, saprātīgāk ir konsultēties ar grīdu kopšanas speciālistu, nevis pastāvīgi maskēt problēmu ar jauniem tīrīšanas līdzekļiem.

Tīrām koka grīdām nav jāspīd tā, lai tās izskatītos no jauna lakotas, un tām nav jālīp pie pēdām. Tām vienkārši jābūt mierīgi tīrām – tādām, pa kurām ir patīkami staigāt basām kājām un nav jāmin, vai pēc vakara kārtošanas no rīta atkal gaida tas pats spainis.