Dārzā parādījušās sarkanās blaktis? Tikai retais zina, ka visbiežāk tās nemaz nav jāiznīcina

Kādu dienu izej pagalmā, paceļ acis pret žogu, malkas šķūni vai vecu celmu un ieraugi veselu baru sarkanu kukaiņu. Tie ir sapulcējušies vienuviet, pārvietojas grupās, lien pie mājas sienas, zem lapām vai ap koku stumbriem. Skats patiešām nav patīkams, īpaši, ja to ir daudz. Pirmā doma parasti ir vienkārša: „Tās ir kaut kādas blaktis. Tās jāiznīcina.“

Tomēr ar šīm sarkanajām blaktīm viss nav tik biedējoši, kā šķiet pirmajā mirklī. Visbiežāk cilvēki pagalmā pamana tā dēvētās sarkanblaktis, ko dēvē arī par kareivīšiem. Tie ir spilgti sarkani kukaiņi ar melniem rakstiem, kurus grūti sajaukt ar kaut ko citu.

Un svarīgākais ir šāds: vairumā gadījumu tās nav bīstamas ne cilvēkam, ne mājai, ne lielākajai daļai dārza augu.

Kāpēc tās pēkšņi parādās baros

Sarkanās blaktis mīl siltas, saulainas vietas. Tāpēc tās bieži var pamanīt pie mājas dienvidu sienas, uz žoga, blakus kokiem, veciem dēļiem, celmiem vai lapu kaudzēm. Tās pulcējas lielās grupās, tāpēc cilvēkiem šķiet, ka sācies īsts invāzijas uzbrukums.

Patiesībā tās parasti vienkārši sapulcējas tur, kur ir silti, sausi un pieejama barība. Šie kukaiņi galvenokārt barojas ar sēklām, īpaši iecienījuši liepas, dārza malvas un citus līdzīgus augus. Zinātniskajos aprakstos norādīts, ka sarkanblaktis parasti barojas ar dažādu augu sēklām un lielākoties nodara nelielu kaitējumu, kura novēršanai būtu nepieciešama nopietna apkarošana.

Tāpēc, ja tās pārvietojas pie žoga vai koka stumbra, tas vēl nenozīmē, ka tās iznīcina jūsu dārzu. Bieži tās vienkārši dzīvo savu dzīvi un vairāk kaitina acis, nekā reāli nodara ļaunumu.

Vai tās ir bīstamas cilvēkam?

Nē, šīs sarkanās blaktis cilvēkam parasti nav bīstamas. Tās nekož tā, kā gultas blaktis, neuzbrūk mājdzīvniekiem un neienes mājā tādu problēmu, kāda rastos, ja atrastu prusakus vai gultas blaktis. Latvijas Valsts meži arī skaidro, ka sarkanblaktis jeb Pyrrhocoris apterus cilvēkiem nerada risku.

Lielākais to „noziegums“ ir tas, ka tās izskatās nepatīkami, kad sapulcējas lielos baros. Īpaši tad, ja tās rāpo pie mājas pamatiem, uz kāpnēm vai pie terases. Tad cilvēkam dabiski šķiet, ka steidzami kaut kas jāapsmidzina.

Taču tieši šeit daudzi pieļauj kļūdu. Viņi sāk liet spēcīgas ķimikālijas tur, kur tās nemaz nav vajadzīgas. Pēc tam cieš ne tikai sarkanblaktis, bet arī derīgie kukaiņi, augsne, augi un mājdzīvnieki.

Ko darīt, ja to ir pārāk daudz

Ja sarkanās blaktis netraucē, vislabāk tās vienkārši atstāt mierā. Tās parasti pašas aiziet, mainoties laikapstākļiem, beidzoties barības avotam vai kļūstot vēsākam. Tomēr, ja to patiešām ir daudz pie ieejas, terases, bērnu rotaļu zonas vai tās sāk līst spraugās pie mājas, var veikt vienkāršus pasākumus.

Vispirms sakopiet vietas, kur tās slēpjas. Aizvāciet vecu lapu kaudzes, sapuvušus dēļus, nevajadzīgus koksnes atlikumus un nezāles pie sienām. Sarkanblaktīm patīk aizvējš un saulainas, siltas vietas, kur ir daudz organisko atlieku.

Otrkārt, tās var vienkārši noslaucīt vai ar ūdens strūklu noskalot no vietas, kur tās nevēlaties redzēt. Jūtas štata universitātes augu veselības speciālisti norāda, ka, regulāri apsmidzinot sapulcējušās sarkanblaktis ar ūdens strūklu, to skaitu var samazināt.

Treškārt, ja tās pulcējas pie mājas, ir vērts noblīvēt spraugas, atstarpes pie durvīm, logiem, pamatiem un ventilācijas atverēm. Ne tāpēc, ka tās mājā būtu ļoti bīstamas, bet gan tāpēc, ka nevienam negribas rudenī atrast tās uz palodzes vai grīdas.

Kad vajadzētu satraukties

Ja redzat, ka konkrēti augi novīst, lapas kļūst dzeltenas, parādās caurumi vai citi bojājumi, nevajadzētu uzreiz vainot sarkanblaktis. Ļoti bieži īstie vaininieki ir laputis, kailgliemeži, kāpuri, ērcītes vai citi dārza kaitēkļi.

Sarkanblaktis var baroties ar augu sēklām, taču tās reti ir iemesls, kāpēc pēkšņi novīst viss dārzs. Ja kaitējums ir nopietns, labāk rūpīgāk apskatīt augus: lapu apakšpusi, stublājus, jaunos dzinumus un saknes. Dažkārt spilgtākie kukaiņi vienkārši piesaista uzmanību, lai gan problēmu rada pavisam citi.

Galvenais – nekrītiet panikā

Sarkanās blaktis dārzā izskatās iespaidīgi, taču visbiežāk tā nav nelaime. Tās ir nepatīkamas acīm, bet ne vienmēr bīstamas. Tāpēc pirmajam solim vajadzētu būt nevis smidzinātājam ar ķimikālijām, bet vienkāršam izvērtējumam: kur tās atrodas, vai tās patiešām nodara kaitējumu vai tikai sapulcējušās siltā vietā.

Ja netraucē – atstājiet. Ja to ir pārāk daudz pie mājas – noslaukiet, apsmidziniet ar ūdeni, sakopiet lapu un atkritumu kaudzes, noblīvējiet spraugas. Savukārt spēcīgus insekticīdus atstājiet tikai tiem gadījumiem, kad problēma patiešām ir nopietna un ir skaidri zināms, kas to izraisa.

Dažkārt dārzā visbaisāk izskatās tie radījumi, kas patiesībā nodara vismazāko kaitējumu. Sarkanās blaktis ir tieši tādas: trokšņa daudz, skats spilgts, bet panika parasti nav vajadzīga.