Virtuves griesti kļuvuši dzelteni no taukiem? Viens piliens var glābt no dārgas pārkrāsošanas

Virtuvē cilvēki visbiežāk tīra to, kas uzreiz ir redzams. Izlietni, darba virsmu, plīts virsmu, skapīšu durvis, grīdas. Bet ir viena vieta, uz kuru daudzi paskatās tikai tad, kad jau ir par vēlu – griesti.

Sākumā tie vienkārši izskatās vairs ne tik balti. Pēc tam virs plīts parādās dzeltenīgs tonis. Vēlāk stūros sāk kļūt redzams lipīgs slānis, pie kura pielīp putekļi. Un kādu dienu virtuve izskatās netīra pat tad, kad viss ir nomazgāts. Tad cilvēki sāk domāt par remontu, krāsošanu, meistariem, naudu un visām tām rūpēm, no kurām neviens nevēlas.

Bet dažos gadījumos griesti nemaz nav jāpārkrāso. Tos var izglābt pavisam vienkārši – ar siltu ūdeni un vienu pilienu trauku mazgāšanas līdzekļa.

Izklausās pārāk vienkārši? Tieši tāpēc daudzi to neizdara laikus.

Kāpēc virtuves griesti kļūst dzelteni pat kārtīgās mājās

Virtuves griesti kļūst dzelteni nevis tāpēc, ka cilvēks noteikti būtu nekārtīgs. Tas notiek pat ļoti koptās mājās, ja virtuvē bieži cep, vāra, sautē vai izmanto eļļu.

Kad cepat kotletes, kartupeļus, zivis, pankūkas vai vienkārši sīpolus pannā, gaisā paceļas ne tikai smarža. Kopā ar to paceļas arī sīkas tauku daļiņas. Tās ir tik mazas, ka ar neapbruņotu aci tās neredzat. Taču tās nekur nepazūd. Siltais gaiss ceļas augšup, un kopā ar to ceļas arī šie tauki, tvaiks un eļļas paliekas.

Tvaika nosūcējs palīdz, bet tas nav maģisks putekļsūcējs visai virtuvei. Pat ja tas darbojas labi, daļa tvaika tik un tā nosēžas uz apkārtējām virsmām. Uz skapīšu augšpuses. Uz lampas. Uz sienas pie plīts. Un, protams, uz griestiem.

Sākumā šis slānis ir gandrīz nemanāms. Bet pēc tam pie tā sāk pieķerties putekļi. Virtuvē parādās dzeltenīgs, lipīgs, pelēcīgs nosēdumu slānis. Vislabāk tas redzams virs plīts virsmas, pie tvaika nosūcēja, blakus lampām un tajās vietās, kur gaisa plūsma ceļas visintensīvāk.

Tieši tāpēc reizēm cilvēks izmazgā visu virtuvi, bet tik un tā jūt, ka tā neizskatās svaiga. Jo virs galvas palicis dzeltens tauku filtrs, par kuru neviens nevēlas domāt.

Viens piliens, kas darbojas labāk nekā agresīva ķīmija

Lielākā kļūda – ieraugot nodzeltējušus griestus, uzreiz ķerties pie stipriem tīrīšanas līdzekļiem. Īpaši, ja griesti ir krāsoti, stieptie, matēti, spīdīgi vai ar jutīgāku pārklājumu. Pārāk stipra ķīmija var atstāt traipus, izbalināt atsevišķus laukumus, sabojāt spīdumu vai padarīt virsmu matētu tur, kur tai tādai nevajadzētu būt.

Tāpēc jāsāk nevis ar stiprāko līdzekli, bet ar maigāko.

Paņemiet aptuveni 500 ml silta ūdens. Ne verdoša, ne tik karsta, lai ciestu rokas, bet patīkami silta. Iepiliniet vienu mazu pilienu trauku mazgāšanas līdzekļa. Ne karoti. Ne pusi vāciņa. Ne „lai labāk iedarbotos“. Tikai vienu pilienu.

Tā arī ir visa viltība. Trauku mazgāšanas līdzeklis šķīdina taukus, bet, ja tā būs par daudz, pēc tam radīsies cita problēma – putas, svītras un grūti nomazgājams slānis uz griestiem. Griesti nav šķīvis, kura virsmu var pabāzt zem krāna. Tas, ko uzklāsiet, pēc tam būs rūpīgi jānoslauka ar rokām.

Maisījumu samaisiet maigi, lai neveidotos liels putu kalns. Jums nav vajadzīga putu ballīte, bet gan vājš šķīdums tauku mīkstināšanai.

Tīrīšanai vislabāk izmantot mīkstu mikrošķiedras drānu vai maigu sūkli. Tam jābūt mitram, bet ne pilošam. Ja no drānas pil ūdens, tas nozīmē, ka tā ir pārāk slapja. Tīrot griestus, ūdens pārpalikums ir ienaidnieks: tas var tecēt pa sienām, pilēt uz mēbelēm, nonākt pie lampām vai atstāt traipus.

Kā tīrīt, lai nepaliktu svītras un nebūtu jākrāso

Griestus tīriet nevis haotiski, bet nelielos laukumos. Sāciet ar mazāk redzamu vietu, piemēram, stūri. Vispirms pārbaudiet, kā virsma reaģē. Tas ir īpaši svarīgi, ja griesti ir krāsaini, spīdīgi, stieptie vai sen krāsoti.

Drānu rūpīgi izgrieziet un velciet ar vieglām, vienmērīgām kustībām. Nespiediet tā, it kā berztu piedegušu katlu. Tauku slānim jābūt mīkstinātam un jānoņem pamazām. Ja sāksiet berzt ar spēku, varat sabojāt krāsu vai atstāt redzamu gaišāku laukumu.

Ja dzeltenums ir ieēdies, nemēģiniet to uzvarēt ar vienu dusmīgu kustību. Labāk to pašu vietu vairākas reizes tīrīt ar vāju šķīdumu. Pirmajā reizē tiks noņemts virsējais lipīgums, otrajā – dziļākais slānis, bet trešā reize var izlīdzināt krāsu. Tas ir drošāk nekā vienā reizē uzliet stipru ķīmiju un pēc tam skatīties uz sabojātu plankumu virs plīts.

Kad laukums ir notīrīts, noteikti vēlreiz pārejiet tam pāri ar tīrā siltā ūdenī samitrinātu un rūpīgi izgrieztu drānu. Tas noņems mazgāšanas līdzekļa paliekas. Ja to neizdarīsiet, uz griestiem var palikt plāns ziepjains slānis, pie kura atkal līps putekļi. Citiem vārdiem sakot, griesti atkal ātrāk kļūs dzelteni.

Visbeidzot virsmu var viegli nosusināt ar sausu mikrošķiedras drānu. Īpaši, ja griesti ir spīdīgi vai stieptie. Tas samazina svītru rašanās iespēju.

Un ļoti svarīgi: nekādu metāla sūkļu, cietu suku, abrazīvu pulveru vai agresīvas skrāpēšanas. Griesti jums nepiedos tik viegli kā vecs katls.

Kad šī metode nepalīdzēs

Jāsaka godīgi: ja griesti ir kļuvuši dzelteni daudzu gadu tauku, nikotīna, mitruma, pelējuma vai vecas krāsas reakcijas dēļ, viens piliens trauku mazgāšanas līdzekļa tos var neizglābt. Tas var uzlabot izskatu, noņemt lipīgumu, padarīt virsmu gaišāku, bet ne vienmēr atgriezīs perfektu baltumu.

Ja redzat ne tikai dzeltenumu, bet arī melnus plankumus, pelējuma pēdas, atlupušu krāsu, burbuļošanu vai mitruma pazīmes, problēma var būt dziļāka. Tad nepieciešams ne tikai tīrīt, bet arī meklēt cēloni: ventilāciju, tvaika nosūcēju, mitrumu, nekvalitatīvu krāsošanu, ūdens noplūdi vai siltuma tiltus.

Tāpat esiet uzmanīgi lampu tuvumā. Pirms tīrīšanas ap tām labāk izslēgt elektrību vai vismaz neaiztikt pašas elektriskās daļas ar mitru drānu. Virtuves griesti nav tā vieta, kur vērts riskēt skaistāka stūra dēļ.

Ja griesti ir stieptie, vēl rūpīgāk jāizvairās no spiešanas. Šāda virsma var būt jutīga pret mehānisku iedarbību, tāpēc vislabāk to tīrīt viegli, bez asām kustībām.

Kā panākt, lai griesti pēc mēneša atkal nekļūtu dzelteni

Īstais triks ir ne tikai notīrīt griestus, bet arī neļaut tiem atkal ātri pārklāties ar netīrumiem. Tam nepieciešami daži ļoti vienkārši ieradumi.

Tvaika nosūcēju ieslēdziet nevis tad, kad virtuve jau ir pilna ar dūmiem, bet vēl pirms sākat cept. Daudzi cilvēki to ieslēdz pārāk vēlu, kad tauku un tvaika mākonītis jau ir pacēlies augšup. Tvaika nosūcējam jādarbojas jau no paša sākuma un vēl dažas minūtes pēc gatavošanas.

Ja ilgstoši vārāt, cepat eļļā vai gatavojat zivis, pavērsiet logu vai vismaz ieslēdziet ventilāciju. Jo mazāk tvaiks stāvēs virtuvē, jo mazāk tā nosēdīsies uz griestiem.

Neaizmirstiet arī par tvaika nosūcēja filtriem. Ja filtrs ir aizsērējis ar taukiem, tas velk sliktāk, pat ja skaņa šķiet spēcīga. Tad visi tauki nonāk nevis filtrā, bet uz skapīšiem, sienām un griestiem.

Profilaktiski griestus ir vērts noslaucīt ik pēc dažiem mēnešiem, īpaši virs plīts. Negaidiet, līdz tie kļūs dzelteni. Kamēr tauku slānis ir plāns, tā notīrīšana aizņem dažas minūtes. Kad tas iesūcas un sajaucas ar putekļiem, darbs kļūst vairākas reizes grūtāks.

Virtuves griesti bieži atklāj to, kas nav redzams no pirmā acu uzmetiena. Jums var būt tīra plīts virsma, kārtīgi trauki un mirdzoša izlietne, bet, ja virs galvas karājas dzeltens tauku slānis, visa virtuve izskatās nogurusi.

Tāpēc, pirms domājat par pārkrāsošanu, izmēģiniet visvienkāršāko veidu: puslitru silta ūdens, vienu pilienu trauku mazgāšanas līdzekļa, mīkstu drānu un pacietību.

Dažkārt virtuvi no remonta šķir nevis meistars un ne dārga ķīmija. Dažkārt to šķir tikai viens piliens, ko neviens laikus neizmantoja.