Pirksti notirpst, turot tālruni: kad vainīga poza un kad nepieciešams ārsta vērtējums

„Pagaidi, es vairs nejūtu roku“, – šāda frāze bieži izskan vakarā, kad tālrunis jau labu pusstundu tiek turēts vienā rokā. Pirksti sāk tirpt, it kā tiem skrietu cauri sīki adatu dūrieni, plauksta kļūst nejutīga, bet pēc pozas maiņas dažas sekundes nākas pakustināt roku.

Visbiežāk cilvēks tam vienkārši atmet ar roku: pārāk stipri nospiedu, neērti gulēju, pārāk ilgi pārlūkoju. Un patiešām – tālrunis, saliekts elkonis un saspringusi plaukstas locītava uz īsu brīdi var traucēt nervu darbību vai asinsriti. Tomēr ne katrs nejutīgums ir nekaitīgs – īpaši, ja tas atkārtojas, parādās bez skaidra iemesla vai nepāriet pēc tālruņa nolikšanas malā.

Svarīga šeit nav viena nepatīkama minūte. Daudz ko pasaka tas, kuri pirksti notirpst, kad tas notiek, cik ilgi turpinās un vai vienlaikus vājinās roka. Ķermenis parasti sūta signālus agrāk, nekā problēma sāk traucēt strādāt, vadīt automašīnu vai pat noturēt krūzīti.

Kad roka notirpst tikai tāpēc, ka ilgstoši nav kustināta

Tālruni bieži turam tā, kā rokai ir visneērtāk: plaukstas locītava ir saliekta, mazais pirksts balsta ierīces svaru, elkonis ir stipri saliekts, bet kakls noliecies uz leju. Šādā stāvoklī var tikt saspiesti nervi, īpaši plaukstas locītavas vai elkoņa rajonā. Nejutīgums parasti sākas pamazām un mazinās pēc pozas maiņas, pirkstu iztaisnošanas, rokas nolaišanas vai īsas izkustēšanās.

Biežs scenārijs – vakars uz dīvāna vai gultā. Viena roka ir zem galvas, otra pacelta ar tālruni, ķermenis jau ir noguris, tāpēc cilvēks ilgstoši nepamana, ka elkonis ir atspiests pret matraci vai roku balstu. Pieceļoties un pakustinot roku, jutība atgriežas, dažkārt paliek īslaicīga tirpšana.

Vienreizējs, ātri pārgājis nejutīgums šādā situācijā parasti nav iemesls panikai. Tomēr tā ir laba iespēja mainīt ieradumu: turēt tālruni ar abām rokām, biežāk mainīt pozu, ilgstoši neatbalstīties uz elkoņiem un neskatīties ekrānā, paceļot roku virs pleciem. Neliela pauze ik pēc dažām minūtēm rokām bieži ir noderīgāka nekā vēl viens mēģinājums „pacieties“.

Mazais pirksts, īkšķis vai visa plauksta – atšķirība ir svarīga

Notirpušo pirkstu atrašanās vieta var sniegt pavedienu, kura rokas daļa tiek visvairāk noslogota. Mazā pirksta un zeltneša puses nejutīgums biežāk saistīts ar nerva saspiešanu elkoņa vai plaukstas locītavas rajonā, īpaši tad, ja elkonis ilgstoši ir saliekts. Īkšķa, rādītājpirksta un lielākās vidējā pirksta daļas tirpšana var būt saistīta ar nerva kairinājumu plaukstas locītavas rajonā.

Tomēr cilvēkam mājās nevajadzētu pašam sev noteikt diagnozi pēc vienas internetā atrastas shēmas. Līdzīgas sajūtas var rasties atkārtotu rokas kustību, darba pie datora, spriedzes kakla un plecu rajonā, traumu vai citu veselības stāvokļu dēļ. Tālrunis dažkārt nav īstais iemesls, bet tikai pēdējais kairinātājs, pēc kura simptomi kļūst acīmredzami.

Īpaši vērts pievērst uzmanību, ja nejutīgums sāk modināt naktī, parādās arī tālruņa nelietošanas laikā, atkārtojas vairākas nedēļas vai kļūst ilgāks. Vēl svarīgāk – ja cilvēks jūt, ka roka ir vājāka: priekšmeti izslīd no pirkstiem, ir grūtāk atskrūvēt vāciņu, aizpogāt pogu vai veikt sīkas kustības. Šādas pazīmes vairs nav tikai neērtas pozas jautājums.

Pirksti notirpst, turot tālruni: kad vainīga poza un kad nepieciešams ārsta vērtējumsAttēls: Unsplash / Gilles Lambert

Vakars ar tālruni, bet no rīta – tā pati nejutīgā roka

Kāds cilvēks var pamanīt vienkāršu, bet kaitinošu ritmu: vakarā, turot tālruni, notirpst vairāki pirksti, viņš maina roku, un šķiet, ka viss pāriet. No rīta, pie stūres vai strādājot ar peli, tie paši pirksti atkal tirpst. Sākumā tas tiek norakstīts uz nogurumu, bet vēlāk cilvēks sāk neapzināti saudzēt roku, jo nepatīkamā sajūta atkārtojas arvien biežāk.

Šādā situācijā problēma vairs nav tikai viens vakars pie ekrāna. Atkārtots spiediens vai nerva kairinājums var uzkrāties visas dienas ieradumu dēļ: ilgstoša darba vienā pozā, roku atbalstīšanas pret galda malu, saspringtiem pleciem, biežas tālruņa turēšanas. Ķermenis ne vienmēr reaģē ar sāpēm – dažkārt tā pirmais brīdinājums ir tieši nejutīgums.

Vecākiem to var būt grūtāk pamanīt, jo vakarā tālrunis bieži kļūst par vienīgo kluso pauzi pēc darba un rūpēm par bērniem. Strādājošie cilvēki var domāt, ka tā ir neizbēgama darba pie datora cena, bet seniori – ka „ar vecumu tā mēdz būt“. Tomēr pastāvīgas jutības izmaiņas nav kaut kas tāds, kas klusējot jāpieņem kā ikdiena.

Kad pietiek mainīt ieradumu, bet kad jāpiesakās uz konsultāciju

Ja nejutīgums acīmredzami parādās tikai tad, kad tālrunis tiek turēts neērtā pozā, un ātri izzūd pēc pozas maiņas, pirmais solis ir vienkāršs: dažas dienas apzināti saudzēt roku. Izvairieties no ilgstošas pārlūkošanas ar vienu roku, ieturiet pauzes, neturiet plaukstas locītavu stipri saliektu, bet darba vietā pārbaudiet, vai pleci un elkoņi nav pastāvīgi saspringti. Vērojiet, vai simptomi kļūst retāki.

Pie ģimenes ārsta vai cita veselības aprūpes speciālista vērts vērsties, ja nejutīgums atkārtojas, ilgst ilgi, pastiprinās, parādās naktīs vai to pavada plaukstas vājums, sāpes plaukstas locītavā, elkonī, kaklā vai plecā. Ārsta vērtējums palīdz atšķirt īslaicīgu pozas izraisītu spiedienu no stāvokļa, kam var būt nepieciešama precīzāka izmeklēšana vai ārstēšana. Jo agrāk tiek noskaidrots iemesls, jo mazāka iespēja, ka rokas funkcija ilgstoši tiks traucēta.

Neatliekamā palīdzība jāmeklē nekavējoties, ja rokas nejutīgums sākas pēkšņi un vienlaikus parādās sejas noslīdējums vai nejutīgums, runas traucējumi, pēkšņs vājums vienā ķermeņa pusē, stiprs reibonis vai neparastas galvassāpes. Šādi simptomi nav „aizmigušas rokas“ pazīme un prasa steidzamu mediķu izvērtējumu.

Tālrunis pats par sevi nav ienaidnieks, taču tas lieliski parāda, cik ilgi ķermenis spēj paciest neērtu pozu. Ja pietiek iztaisnot roku un sajūta izzūd, ir vērts mainīt ieradumu. Ja nejutīgums sāk parādīties arī tad, kad ekrāns jau sen ir nodzisis, ķermenis lūdz nevis vēl vienu pārtraukumu no tālruņa, bet gan nopietnāku uzmanību.