Septembra āboli vēl ir cieti: pannā no tiem top silts pildījums pankūkām
Septembra ābols bieži izskatās tā, it kā būtu radīts nevis desertam, bet pacietības pārbaudei: kraukšķīgs, skābens, dažkārt pat nedaudz sīvs. Taču, nonācis uz dažām minūtēm pannā kopā ar sviestu, tas zaudē savu cieto spītību un piepilda māju ar smaržu, kuras dēļ pankūkas pie galda vairs nav ilgi jāsauc.
Šāds pildījums noder tad, kad gribas kaut ko siltu, bet negribas ne torti, ne sarežģītus konditorejas izstrādājumus. Pietiek izcept vienkāršas plānās pankūkas, un, kamēr tās uz brīdi pārklātas atpūšas uz šķīvja, āboli pannā pārvēršas biezā, smaržīgā pildījumā. Skābenākiem agra rudens augļiem šeit pat ir priekšrocība – saldums tos neaizēno, tāpēc garša paliek dzīva.
Ciets ābols pannā atklājas pavisam citādi
Šim pildījumam der gandrīz jebkādi stingrāki āboli, īpaši tie, kurus negribas ēst vienus pašus. Tos nomizojiet, izņemiet serdes un sagrieziet nelielos kubiņos vai plānās šķēlītēs. Mazāki gabaliņi ātrāk kļūs mīksti un vieglāk sadalīsies pankūkā, bet lielāki atstās patīkamu augļa kumosu.
Uzkarsētā pannā ielieciet sviesta gabaliņu, pievienojiet ābolus un, maisot, cepiet uz vidējas uguns. Sākumā var šķist, ka nekas nenotiek: āboli tikai spīd, čīkst zem lāpstiņas un spītīgi saglabā formu. Taču pēc dažām minūtēm tie sāk izdalīt sulu, malas kļūst mīkstākas, un virtuvē parādās pirmā īstā rudens smarža.
Kad āboli jau nedaudz kļuvuši mīksti, pievienojiet cukuru atbilstoši to skābumam un savai gaumei. Parasti četriem vai pieciem āboliem pietiek ar dažām ēdamkarotēm, jo cukurs šeit paredzēts ne tikai saldumam – kopā ar ābolu sulu tas izveido vieglu sīrupu. Šķipsniņa kanēļa gandrīz vienmēr iederas, bet maigākam aromātam var pievienot nedaudz vaniļas vai smalki sarīvētu citrona miziņu.
Lielākā kļūda – steigties ābolus pārvērst biezenī
Ābolu pildījumam pankūkām nevajadzētu būt ne sausam, ne pilnībā izjukušam. Kad šķidrumā sāk spīdēt biezāka sula, bet ābola gabaliņš viegli padodas dakšiņai, pannu jau var noņemt no uguns. Ja atstāsiet pārāk ilgi, augļi izjuks un iegūsiet vairāk ābolu biezeni nekā pildījumu – arī tas ir garšīgi, taču pankūkā vairs nebūs tekstūras.
Ja āboli izrādījušies ļoti sulīgi, to izdalītais šķidrums var ilgāk neiztvaikot. Šādā gadījumā nevajag palielināt karstumu līdz maksimumam, jo apakša ātri piedegs, bet augšpusē joprojām virmos sula. Labāk pacietīgi maisīt un ļaut mitrumam samazināties; pēdējā minūtē var iemaisīt pusi tējkarotes cietes, kas sajaukta ar ēdamkaroti auksta ūdens.
Savukārt ļoti sausi un miltaini āboli dažkārt prasa ēdamkaroti ūdens vai ābolu sulas. Tā nav neveiksme virtuvē – dažādi augļi uzvedas atšķirīgi. Pildījumu vērts pagaršot vēl pannā: vieniem vajadzēs vēl nedaudz skābuma no citrona, citiem – tikai pilīti medus, lai garša būtu noapaļotāka.

Pankūkas ar šādu pildījumu pazūd ātrāk, nekā paspēj atdzist
Siltu pildījumu lieciet plānās pankūkas vidū, aizlokiet malas vai satiniet pankūku rullītī. Ja vēlaties, jau piepildītās pankūkas var vēl uz minūti atgriezt tajā pašā pannā, kur cepās āboli. To virsma nedaudz apbrūnēs, bet iekšpusē pildījums savienosies ar mīksto pankūkas kārtu.
Šis ēdiens ir ērts arī tāpēc, ka vieniem tas kļūst par vēlām brokastīm, bet citiem – par ātrām vakariņām pēc darba. Bērni visbiežāk izvēlas saldāku variantu ar vairāk kanēļa, bet pieaugušie bieži novērtē skābenāku ābolu un karoti bieza skābā krējuma. Vecāki cilvēki nereti atceras tieši šādas pankūkas – ne ideāli vienādas, bet smaržojošas pēc sviesta un ceptiem augļiem.
Ja pankūku mīklas palicis mazāk, pildījums nepaliks pāri velti. To var uzlikt uz grauzdētas maizes, iemaisīt rīta putrā vai pasniegt kopā ar biezpienu. Atdzisis tas sabiezē, tāpēc nākamajā dienā der arī nelielam kārtainam desertam ar jogurtu.
Rudens garša sākas nevis ar sarežģītu recepti
Dažkārt vēlme pagatavot kaut ko mājīgu apstājas pie domas, ka mājās nav īpašu produktu. Taču āboli, sviests, nedaudz cukura un pankūkas atgādina vienkāršu lietu: garšīgs ēdiens ne vienmēr sākas ar garu iepirkumu sarakstu. Visbiežāk tas sākas ar augli, kas bļodā izskatījās pārāk ciets un pavisam neinteresants.
Panna šajā gadījumā izdara vairāk nekā tikai padara ābolu mīkstu. Tā savelk tā skābumu, izceļ dabisko saldumu un ļauj virtuvei uz brīdi kļūt par vietu, kur neviens nesteidzas. Kamēr viens apgriež pankūku, otrs nogaršo vēl karstu ābola gabaliņu no karotes – un vienkāršai septembra pēcpusdienai jau ir savs mazais rituāls.
Varbūt tāpēc pirmie rudens āboli nemaz nav jābūt ideāliem ēšanai no rokas – varbūt to īstā vieta ir panna, starp sviesta smaržu un gaidošām siltām pankūkām?
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.