Eksperti noskaidrojuši kaitīgāko kafijas veidu

Kafija daudziem nav tikai dzēriens, bet īsts rīta rituāls. Vieni izvēlas melnu espresso, citi – kafiju ar pienu, sīrupiem, putukrējumu vai pat vairākām tējkarotēm cukura. Tieši šeit, pēc speciālistu teiktā, slēpjas lielākā problēma. Pati kafija ne vienmēr ir tas, kas visvairāk kaitē sirdij, – par daudz bīstamāku dzērienu tā kļūst tad, kad tasīte pārvēršas gandrīz par desertu.

Kardiologi uzsver, ka mēreni dzerta melna kafija daudziem veseliem cilvēkiem ne vienmēr rada draudus. Daži pētījumi pat saista mērenu kafijas lietošanu ar mazāku noteiktu sirds un asinsvadu problēmu risku. Tomēr tā pati tasīte var radīt pavisam citu ietekmi, ja tajā nonāk daudz cukura, saldu sīrupu, trekna krējuma vai citu kalorijām bagātu piedevu.

Visbīstamākā nav pati kafija, bet tas, ko tai pievienojam

Pēc ekspertu teiktā, par sliktāko izvēli sirdij var uzskatīt stipri saldinātus kafijas dzērienus ar sīrupiem, putukrējumu un lielu cukura daudzumu. Šāds dzēriens vairs nav tikai kafija – tas var saturēt daudz papildu kaloriju, piesātināto tauku un cukura. Ja šādu kafiju dzer katru dienu, ilgtermiņā tas var veicināt svara pieaugumu, paaugstinātu holesterīna līmeni, sliktāku glikozes kontroli un citus sirdij un asinsvadu sistēmai nelabvēlīgus faktorus.

Tāpēc cilvēks var domāt, ka dienā izdzer tikai vienu vai divas tasītes kafijas, taču patiesībā kopā ar tām uzņem ievērojamu cukura un tauku daudzumu. Īpaši maldinoši var būt lieli kafijas dzērieni ar vairākiem sīrupa slāņiem, saldu pienu vai putukrējumu – viena šāda tasīte var vairāk līdzināties desertam nekā parastai kafijai.

Melna kafija daudziem nav problēma

Kardiologi uzsver, ka mērena melnas kafijas lietošana lielākajai daļai veselu pieaugušo ne vienmēr ir kaitīga. Kafija satur antioksidējošus savienojumus, un daži pētījumi mērenu tās lietošanu saista ar labāku asinsvadu darbību un mazāku noteiktu sirds slimību risku. Tomēr reakcija uz kofeīnu ir ļoti individuāla.

Kofeīns var īslaicīgi paaugstināt asinsspiedienu, paātrināt sirds ritmu vai izraisīt nemieru, īpaši cilvēkiem, kuri ir jutīgāki pret to. Viens cilvēks var izdzert divas tasītes un neko nejust, bet citam pat viena stipra kafija izraisīs sirdsklauves, trīci vai miega traucējumus. Tāpēc universāla skaitļa, cik daudz kafijas “drīkst dzert visi”, būtībā nav.

Kad kafijas jau ir par daudz

Speciālistu ieteikumi par daudzumu atšķiras, taču visbiežāk tiek runāts par mērenu lietošanu. Daļai cilvēku viena vai divas tasītes dienā nerada nekādas problēmas, citi var panest vairāk. Tomēr ir svarīgi vērot ne tikai tasīšu skaitu, bet arī savu pašsajūtu.

Ja pēc kafijas sāk stipri dauzīties sirds, rodas nemiers, galvassāpes, trīce, miega problēmas vai manāmi paaugstinās asinsspiediens, tā ir pazīme, ka kofeīna daudzums tieši jums var būt par lielu. Šādā gadījumā vērts samazināt porcijas, izvēlēties vājāku kafiju vai daļu tasīšu aizstāt ar kafiju bez kofeīna.

Vienkāršākais risinājums – nepārvērst kafiju desertā

Ja vēlaties saglabāt kafiju kā ikdienas rituālu, bet samazināt tās ietekmi uz organismu, eksperti iesaka sākt ar pavisam vienkāršu lietu – samazināt piedevu daudzumu. Melna kafija vai kafija ar nelielu daudzumu nesaldināta piena parasti būs labāka izvēle nekā dzēriens ar vairākām tējkarotēm cukura, sīrupu un putukrējumu.

Nav nepieciešams visu mainīt vienā dienā. Ja esat pieraduši pie ļoti saldas kafijas, cukura vai sīrupa daudzumu var samazināt pakāpeniski. Pēc dažām nedēļām garša pielāgojas, un tas, kas iepriekš šķita “nesalda kafija”, bieži kļūst pilnīgi normāls.

Svarīgākā ziņa ir vienkārša: pati kafija ne vienmēr ir lielākais sirds ienaidnieks. Daudz biežāk problēma sākas ar to, par ko mēs to pārvēršam. Jo vairāk cukura, sīrupu un treknu piedevu ir tasītē, jo mazāk tas atgādina parastu kafiju un jo vairāk – ikdienas saldo desertu.