Kāpēc daži cilvēki nenopūš sveces: ko nozīmē šī paraža un kad izvēlēties citu veidu

Uz tortes jau deg svecītes, visi beidz dziedāt, bērns vai pieaugušais jubilārs uz brīdi aizver acis. Taču ierastās spēcīgās pūšanas vietā viņš paņem mazu sveču dzēšamo aparātu, pārklāj liesmiņas ar vāciņu vai vienkārši ļauj tās nodzēst kādam citam. Pie galda daži cilvēki pārsteigti, viens pasmaida: „Vai tad vēlēšanās nepiepildīsies?“

No pirmā acu uzmetiena tas ir sīkums – galu galā svece ir svece, bet dzimšanas dienas rituāls, šķiet, jau sen ir skaidrs. Tomēr dažiem cilvēkiem sveču nopūšanai ir vairāk nozīmju nekā tikai jautram kadram ģimenes albumā. Vieni ievēro senus māņticības priekšstatus, citi domā par higiēnu, bet vēl citi vienkārši nevēlas uzpūst vasku uz tortes un pēc tam mierīgi skaidrot, kuram viesim tika „dzimšanas dienas pārsteigums“.

Sveces cilvēku dzīvē nav tikai dekorācija. Tās pavada svētkus, reliģiskas ceremonijas, piemiņas brīžus un mājīgus vakarus mājās, tāpēc to dzēšanas veids dažiem kļūst par mazu, bet apzinātu izvēli. Bet dažkārt tas liecina nevis par mistiku, bet par ļoti piezemētu vēlmi dalīties ar desertu bez papildu mikroorganismiem.

Nopūst sveci – it kā palaist vēlēšanos ceļā

Populārākais dzimšanas dienas skaidrojums ir vienkāršs: pirms sveču nopūšanas klusi jāizdomā vēlēšanās, bet skaļi to teikt nedrīkst. Dažās paražās tic, ka liesma šo vēlēšanos it kā aiznes augšup, tāpēc vienā pūtienā nodzēstas svecītes nozīmē veiksmīgi pabeigtu mazu rituālu. Tas nav noteikums, ko kāds pie tortes pārbaudītu ar protokolu, taču daudziem tas piešķir svētkiem rotaļīgumu.

No otras puses, daļa cilvēku domā pretēji – ka sveces nopūšana var simboliski pārtraukt labo enerģiju, vēlējumu vai gaismu. Šāds uzskats biežāk sastopams tur, kur liesma tiek uzskatīta ne tikai par dzimšanas dienas atribūtu, bet arī par miera, aizsardzības vai piemiņas zīmi. Cilvēks var nevēlēties to pūst nevis tāpēc, ka baidās no nelaimes, bet tāpēc, ka viņam tas šķiet vienkārši necieņpilni pret pašu brīdi.

Te arī slēpjas viss paražu šarms: divi cilvēki, raugoties uz to pašu liesmiņu, var redzēt pavisam citas lietas. Vienam tā ir iespēja skaļi saskaitīt gadus un spēcīgi pūst, otram – klusa doma, kuru nevajag steigā nodzēst. Abi varianti var iederēties pie viena galda, ja vien neviens nesāk skaidrot, ka viņa tradīcija ir vienīgā pareizā.

Kad torte ceļo cauri visai ģimenei

Svētku sākumā visi sapulcējas tuvumā: bērni pieliecas pie tortes, pieaugušie meklē labāko leņķi fotogrāfijai, bet svecītes deg kā mazs ugunskurs uz putukrējuma. Jubilārs ievelk elpu un pūš no visa spēka, jo citādi viena spītīga liesmiņa var izdzīvot pat trešo dziesmas pantu. Pēc dažām minūtēm tā pati torte tiek sagriezta un aizceļo pie vecvecākiem, maziem bērniem un tiem, kuri svētkos iegriezušies tikai uz kafiju.

Tieši te rodas pavisam nemistisks jautājums. Pūšot gaisu virs tortes, uz tās var nokļūt siekalu pilieni, īpaši tad, ja svecītes atrodas tieši uz krēma un to ir daudz. Ģimenes lokā tas ne visus satrauc, taču lielākos svētkos, birojā vai bērnu dzimšanas dienā daļa cilvēku tāpēc jūtas neērti – īpaši saaukstēšanās sezonā.

Visnepatīkamākais ir tas, ka par šādu lietu bieži klusē. Viesis nevēlas izskatīties piekasīgs, jubilārs nevēlas sabojāt noskaņojumu, bet torte jau gaida nazi. Tāpēc izvēle nenopūst sveces dažkārt ir vienkārši pieklājīgs veids, kā parūpēties par citiem, nepadarot to par lielu publisku tematu.

Kāpēc daži cilvēki nenopūš sveces: ko nozīmē šī paraža un kad izvēlēties citu veiduAttēls: Pixabay / arisepeter

Svece pie tortes un svece piemiņai – tas nav viens un tas pats

Dzimšanas dienas svecīte parasti aicina uz troksni: aplausiem, dziesmu un vēlēšanos, lai visi vismaz uz minūti justos jaunāki. Taču svece uz kapa, lūgšanu vietā vai pie cilvēka fotogrāfijas parasti nozīmē pavisam citu noskaņu. Tā deg kā piemiņas un klusuma zīme, tāpēc tās nopūšana daudziem šķiet nepiemērota, pat ja cilvēks nav īpaši reliģiozs.

Šādās situācijās liesmiņai parasti ļauj nodzist pašai vai arī to pārklāj ar īpašu vāciņu. Tas nav universāls aizliegums pūst – paražas ģimenēs un kopienās atšķiras. Tomēr ir vērts sajust vietas noskaņu: tas, kas pie dzimšanas dienas tortes būtu jautrs žests, piemiņas brīdī var izrādīties pārāk steidzīgs vai familiārs.

Atšķirību labi saprot arī tie, kuriem māņticība nemaz nerūp. Cilvēks var neticēt, ka nopūsta svece kaut ko ietekmē, bet tik un tā cienīt citu cilvēku attieksmi pret simboliem. Galu galā ne katra pieklājīga rīcība izriet no ticības – dažkārt tā izriet no vienkāršas apziņas, ka otra cilvēka jutīgais brīdis nav vieta strīdam.

Cits veids nenozīmē, ka svētki būs mazāk īsti

Ja svecītes deg uz kopīgas tortes, ērtākais risinājums ir ievietot tās atsevišķā mazā kēksā, augļa gabaliņā vai tortes daļā, kas netiks dalīta ar citiem. Jubilārs var nopūst sveces kā parasti, bet lielā torte paliks paredzēta visiem. Tas ir mazs risinājums, taču tas pasargā no neērtiem skatieniem un neprasa upurēt tradīciju.

Sveces var arī nodzēst ar īpašu sveču dzēšamo aparātu vai uzmanīgi pārklāt ar nedegošu vāciņu. Tas ir īpaši noderīgi, ja runa ir par lielākām svecēm, mājās dedzinātām aromātiskajām svecēm vai vietām, kur spēcīga pūšana var izšļakstīt karstu vasku. Sveces nevajadzētu dzēst ar ūdeni: vasks var izšļakstīties, bet pats rituāls beigties daudz mazāk eleganti, nekā bija plānots.

Svētku saimniekiem jau iepriekš vajadzētu padomāt arī par tiem, kuri veselības, vecuma vai vienkārši pašsajūtas dēļ nevar vai nevēlas spēcīgi pūst. Mazam bērnam, senioram vai cilvēkam, kurš jūtas slikti, nav jāpierāda, ka viņš „tiešām svin“. Dažkārt pietiek kopā saskaitīt sveces, izdomāt vēlēšanos un ļaut liesmiņai nodzist citā veidā.

Galu galā sveces nopūšana nav eksāmens, no kura būtu atkarīgi ne dzimšanas dienas panākumi, ne vēlēšanos piepildīšanās. Vieniem tā ir mīļa tradīcija, citiem – personisks simbols, vēl citiem – higiēnas jautājums. Skaistākie svētki sākas nevis tad, kad visi pie tortes rīkojas vienādi, bet gan tad, kad pie tās paliek vieta arī atšķirīgiem cilvēku ieradumiem.