Metat ābolus kompostā? Zviedri jau sen dara citādi, un šis paņēmiens Lietuvā lieliski darbotos

Septembrī daudzos Lietuvas pagalmos atkārtojas viena un tā pati aina: zem ābelēm stāv pilni ābolu spaiņi, virtuvē jau ir izvārīts ievārījums, saldētavā vairs nav vietas, bet vēl viena augļu kaste stāv pie durvīm. Sākumā raža priecē, bet pēc dažām nedēļām tā kļūst par galvassāpēm. Vieni ved ābolus radiem, citi atstāj maisus kolēģiem, bet vēl citi vienkārši visu iemet kompostā.

Tomēr Skandināvijā uz ražas pārpalikumu bieži raugās vienkāršāk. Ja ģimenei tik daudz augļu nav vajadzīgs, tos neglabā līdz sapūšanai un arī neuzbāžas ar tiem paziņām. Kārtīgus ābolus, cukīni, plūmes vai citus dārza labumus saliek kastēs pie vārtiem ar īsu uzrakstu, ka garāmgājēji tos var paņemt bez maksas.

Pirmais solis – nošķirt, cik daudz patiesībā vajag jums

Lielākā kļūda ir visu nest mājās un tikai tad domāt, ko ar to darīt. Ja ābele ražo bagātīgi, ražu ir vērts uzreiz sadalīt vairākās daļās: svaigai ēšanai, konditorejas izstrādājumiem, sulām, žāvēšanai, saldēšanai un dalīšanai. Tad kļūst skaidrāk redzams, cik daudz augļu ģimenei patiešām būs nepieciešams un cik daudz tikai aizņems vietu un pēc nedēļas sāks bojāties.

Tas pats attiecas ne tikai uz āboliem. Rudenī bieži par daudz ir cukīni, ķirbju, plūmju, tomātu vai bumbieru. Ja jau ir skaidrs, ka visu neapēdīsiet, nav vērts gaidīt, kamēr produkti zaudēs savu izskatu. Vislabāk dalīties tad, kad augļi vēl ir skaisti, stingri un piemēroti ēšanai.

Kaste pie vārtiem var atrisināt vairāk nekā komposts

Zviedru princips ir ļoti vienkāršs: ražas pārpalikumu noliek redzamā vietā, visbiežāk pie vārtiem, iebrauktuves vai mājas malas, kur cilvēkiem ir ērti pieiet. Blakus atstāj īsu uzrakstu: „Bezmaksas āboli“, „Paņemiet, cik nepieciešams“ vai „Piemēroti pīrāgiem un sulām“. Šāds uzraksts novērš neērtības, jo garāmgājējam nav jāmin, vai drīkst aizskart svešu kasti.

Lietuvā tas īpaši labi darbotos dārzkopības kooperatīvos, mazākās pilsētās, privātmāju rajonos vai ciemos. Vienam cilvēkam daži kilogrami ābolu var būt pārpalikums, bet citam – lieliska iespēja izcept pīrāgu, izspiest sulu vai aiznest augļus bērniem. Tā raža neaiziet velti, bet īpašniekam nav jājūtas uzmācīgam, piedāvājot maisus paziņām.

Āboli tiek likti kompostāAttēls: Ilustratīvs attēls

Svarīgi nelikt jebko

Šāds dalīšanās veids darbojas tikai tad, ja tiek ievērota vienkārša kārtība. Kastē vajadzētu likt tikai ēšanai derīgus augļus un dārzeņus. Sapuvuši, stipri bojāti, sapelējuši vai slimi āboli nav piemēroti dalīšanai. Tos var likt kompostā, ja kompostējat atbildīgi, vai arī citādi utilizēt atkarībā no to stāvokļa.

Kasti ir vērts novietot tā, lai tā netraucētu satiksmei, neaizņemtu ietvi un neradītu nekārtību. Ja dienas laikā neviens visu nepaņem, vakarā atlikumus labāk pārskatīt. Atstāt augļus pūt pie vārtiem nav glīti ne jums, ne kaimiņiem. Dalīšanai jāizskatās pēc kārtīga aicinājuma, nevis mēģinājuma atbrīvoties no atkritumiem.

Kāpēc ir vērts to izmēģināt šoruden

Ražas dalīšana palīdz vienlaikus izvairīties no vairākām problēmām. Mazāk augļu sapūst zem kokiem, pagalmā ir tīrāk, bet saimniekam nav jāvāra vēl desmit ievārījuma burkas tikai tāpēc, ka „žēl izmest“. Turklāt šāda vienkārša kaste pie vārtiem dažkārt rada vairāk kaimiņattiecību nekā garas sarunas pāri žogam.

Ja nevēlaties likt augļus ceļa malā, var rīkoties citādi: piedāvāt tos vietējās kopienas grupā, bērnudārzam, kaimiņiem, paziņām vai cilvēkiem, kuri tur mājlopus un var izmantot derīgos augļus barībai. Svarīgākais ir negaidīt, līdz āboli kļūs nevienam nevajadzīgi.

Komposts ir laba lieta, taču tajā nevajadzētu nonākt tam, ko vēl var apēst. Dažkārt pietiek ar vienkāršu kasti, kārtīgu uzrakstu un nedaudz drosmes. Tas ir neliels risinājums, bet rudenī tas var izglābt ne vienu vien ābolu spaini no sapūšanas.