Virtuves dvielis sācis smakot: veļas mazgātāja iesaka mainīt vienu ieradumu

„Tas taču tikko izmazgāts, kāpēc tas atkal smird?“ – šāds jautājums virtuvē visbiežāk izskan tad, kad dvielis tiek pacelts no izlietnes un no tā nevis smaržo pēc tīrības, bet nāk mitra, skābena smaka. No pirmā acu uzmetiena audums var izskatīties pavisam kārtīgs: bez traipiem, mīksts, vēl ne tik vecs. Tomēr pietiek ar to nosusināt rokas vai trauku, un nepatīkamā smaka paliek uz pirkstiem.

Daudzi šādā gadījumā vaino mazgāšanas līdzekļus, pārāk zemu temperatūru vai pašu veļas mazgājamo mašīnu. Dažkārt iemesls patiešām slēpjas tur. Tomēr cilvēki, kas ikdienā kopj daudz tekstilizstrādājumu, bieži vispirms pievērstu uzmanību vienam vienkāršam ieradumam: kur un kā dvielis tiek atstāts starp lietošanas reizēm.

Virtuves dvielis nav tikai auduma gabals pie cepeškrāsns roktura. Tas uzsūc ūdeni no rokām, šļakatas no darba virsmas, dažkārt ar to noslauka izlijušu pienu vai paņem karstu pannu. Ja pēc tam tas saburzīts tiek nomests pie izlietnes vai pakārts tā, ka nevar izplesties, mitrums paliek tā iekšienē – un sākas problēma, ko ar vien aromatizētu mazgāšanas līdzekli neatrisināsiet.

Viena izmaiņa: dvielis ir jāizžāvē, nevis tikai jāpakar

Veļas mazgātājas padoms izklausās gandrīz pārāk vienkāršs: lietoto virtuves dvieli vienmēr izklājiet tā, lai tas varētu pilnībā izžūt. Nepārmetiet to pāri šauram skapīša rokturim, neatstājiet salocītu uz radiatora malas un, pats galvenais, nesabāziet mitru veļas grozā „līdz nedēļas nogalei“. Pakārts audums ne vienmēr izžūst – ja tas ir saspiests vairākos slāņos, tā iekšpuse ilgi var palikt mitra.

Tieši uzkrājies mitrums rada apstākļus smaku izraisošo baktēriju vairošanai. Smaka rodas nevis tāpēc, ka mājās būtu „netīrs“, un ne tāpēc, ka cilvēks slikti mazgātu veļu. Tā ir vienkārša virtuves rutīna: vairākas reizes nosusinātas rokas, vēl viena noslaucīta pile, dvielis atstāts pie izlietnes – un vakarā tas jau ir pavisam citāds nekā no rīta.

Īpaši ātri smaku uzsūc biezāki, ļoti pūkaini dvieļi. Tie ir patīkami rokām, taču ilgāk saglabā mitrumu. Ja virtuvē ir maza gaisa kustība, bet pie izlietnes pastāvīgi ir silts un garo, šāds dvielis var nepaspēt izžūt pat pa nakti.

Vakarā tas vēl izskatās labs, no rīta – jau nepatīkams

Bieža aina ir vienkārša: pēc vakariņām virtuve ir sakārtota, trauki nolikti žāvēties, bet dvielis atstāts saburzīts pie izlietnes, jo „rīt tas tik un tā vēl būs vajadzīgs“. No rīta ar to nosusina rokas, pēc tam noslauka ūdeni no darba virsmas, bet vēlāk ar to paņem katlu. Smaka pastiprinās pamazām, tāpēc ģimene ne vienmēr uzreiz saprot, no kurienes tā nāk.

Tad dvielis kopā ar citiem apģērbiem nonāk veļas mazgājamajā mašīnā, tiek izmazgāts īsā programmā un atkal atgriežas virtuvē. Sākumā var šķist, ka viss ir kārtībā, īpaši kamēr audums vēl ir mitrs pēc mazgāšanas. Tomēr pēc dažām lietošanas reizēm tā pati smaka atgriežas, un cilvēks sāk lietot vairāk veļas mīkstinātāja vai mainīt mazgāšanas līdzekli.

Problēma ir tā, ka smakas maskēšana nav tas pats, kas dvieļa iztīrīšana un pienācīga izžāvēšana. Spēcīga smarža uz īsu brīdi var nomākt nepatīkamo aromātu, taču mitrums un netīrumu paliekas audumā nekur nepazūd. Tāpēc daudz lietderīgāk ir pārtraukt šo loku virtuvē, nevis mēģināt to novērst tikai ar mazgāšanu.

Virtuves dvielis sācis smakot: veļas mazgātāja iesaka mainīt vienu ieradumuAttēls: Unsplash / Clay Banks

Viens dvielis visam virtuvē ātri kļūst par daudz

Ģimenei ar bērniem virtuves dvieli dienā var izmantot duci reižu: roku nosusināšanai, nomazgātu augļu nosusināšanai, nelielu izšļakstījumu noslaucīšanai. Strādājošs cilvēks bieži gatavo steigā un viņam nav laika pēc katras reizes pārbaudīt, vai audums ir izžuvis. Senioriem ērts šķiet viens pastāvīgi pie rokas pakārts dvielis, taču tieši to dažkārt lieto ilgāk, nekā vajadzētu.

Ērtāk ir turēt vismaz vairākus dažādiem nolūkiem paredzētus audumus: vienu tīrām rokām un traukiem, otru darba virsmai vai negaidītiem izšļakstījumiem. Tas nenozīmē, ka virtuve jāpiepilda ar desmitiem tekstilizstrādājumu. Tomēr viens mitrs dvielis, ar kuru vēl noslauka jēlu gaļu, dārzeņu zemi vai taukaino plīts malu, ātri kļūst nevis par ērtu palīgu, bet gan par smakas avotu.

Nelielā dzīvoklī vai virtuvē bez labas ventilācijas ir īpaši apzināti jāizvēlas vieta žāvēšanai. Dvielim nevajadzētu karāties piespiestam pie aukstas sienas vai aizbāztam aiz maisītāja, kur to pastāvīgi sasniedz ūdens šļakatas. Vislabāk, ja tas ir izklāts un ap to var cirkulēt gaiss.

Mazgāšana palīdz, bet veļas mazgājamajai mašīnai nav jāizdara viss darbs

Ja dvielis jau ir ieguvis noturīgu smaku, to ieteicams mazgāt atsevišķi vai kopā ar līdzīgiem virtuves tekstilizstrādājumiem, izvēloties auduma kopšanas etiķetē atļauto temperatūru. Svarīgi nepārslogot tvertni: ja tajā ir pārāk daudz tekstilizstrādājumu, ūdenim un līdzekļiem ir grūtāk sasniegt visus slāņus. Pēc mazgāšanas dvieli vajadzētu izņemt uzreiz, nevis atstāt aizvērtā veļas mazgājamajā mašīnā uz vairākām stundām.

Veļas mīkstinātājs piešķir patīkamāku smaržu un sajūtu, taču tā pārpalikums dažos audumos var atstāt slāni, kura dēļ dvielis sliktāk uzsūc ūdeni. Tad tas ilgāk paliek slapjš, lai gan izskatās pūkains un smaržo. Virtuves tekstilizstrādājumiem parasti vairāk nepieciešama tīrība un laba izskalošana nekā īpaši spēcīgs aromāts.

Arī darbiniekiem, kas apkopj veļas mazgājamās mašīnas, ir savs viedoklis: ierīce ne vienmēr ir vainīga, taču tās kopšana ir svarīga. Ja nepatīkamu smaku izdala ne tikai dvieļi, bet arī tikko izmazgāts apģērbs, ir vērts iztīrīt gumijas durvju blīves, mazgāšanas līdzekļa atvilktni un palaist veļas mazgājamās mašīnas tīrīšanas programmu saskaņā ar ražotāja norādījumiem. Tomēr pat vis tīrākā mašīna nepalīdzēs, ja tikko izmazgātais dvielis katru dienu atkal tiks atstāts slapjš un saburzīts.

Virtuvē tīrības sajūtu bieži sabojā nevis lielas lietas, bet gan viens mazs, pastāvīgi atkārtots ieradums. Izklāts un laikus nomainīts dvielis neprasa ne dārgus līdzekļus, ne papildu stundu mājas darbiem. Tomēr tieši tas nosaka, vai no rīta virtuvē sagaidīs tīrs audums vai tā nepatīkamā smaka, ko neviens nevēlas atzīt savās mājās.