Rudenī zem durvīm noliku parastu laikrakstu – no rīta sapratu, no kurienes mājās rodas aukstums

Rudenī manās mājās katru gadu atkārtojās viens un tas pats. Radiatori jau bija silti, logi aizvērti, tomēr vakarā joprojām šķita, ka kaut kur no grīdas nāk aukstums. Sākumā vainoju vecākus logus, pēc tam – vēsākas sienas, pat iedomājos, ka apkuri vienkārši ieslēdzām pārāk agri. Taču kādu vakaru nolēmu veikt pavisam vienkāršu pārbaudi: pie ārdurvju apakšas noliku dažas vieglas laikraksta strēmeles.

No rīta skats bija izteiksmīgs. Viena strēmele gulēja tur, kur to biju atstājusi, bet otra bija pabīdīta istabas virzienā. Pienākusi pie durvīm, ar roku sajutu tikko manāmu gaisa plūsmu. Tajā brīdī sapratu, ka aukstums mājā iekļūst nevis caur logiem, kā biju pārliecināta, bet gan caur nelielu spraugu zem durvīm. Kopš tā laika šo vienkāršo pārbaudi rudenī veicu gandrīz automātiski.

Laikraksts parādīja to, ko ar roku gandrīz nejutu

Spēcīgu caurvēju pamanīt ir vienkārši, taču neliela gaisa kustība var būt gandrīz nemanāma. Īpaši tad, kad ārā nav stipra vēja. Plāna papīra strēmele šajā gadījumā ir ļoti ērta, jo reaģē pat uz nelielu gaisa plūsmu. Var izmantot ne tikai laikrakstu, bet arī plānu salveti vai tualetes papīra strēmeli – tās ir vēl jutīgākas.

Es papīru turu pie durvju apakšas, sāniem un vietām ap durvju stenderi. Ja tas sāk trīcēt vai novirzīties uz vienu pusi, visticamāk, pa šo vietu kustas gaiss. To pašu metodi var izmantot pie logiem, balkona durvīm vai pat elektrības kontaktligzdām uz ārsienām, ja jūtams neizskaidrojams aukstums.

Svarīgi tikai nejaukt caurvēju ar normālu gaisa cirkulāciju. Ja mājās ir ierīkota mehāniskā ventilācija vai ir īpašas ventilācijas atveres, tās aizbāzt nevajadzētu. Mērķis ir atrast neplānotas spraugas, nevis pilnībā apturēt gaisa apmaiņu.

Patiesā problēma bija dažu milimetru sprauga

Manā gadījumā vainīga izrādījās pavisam neliela sprauga zem durvīm. No pirmā acu uzmetiena tā šķita nenozīmīga, tomēr, temperatūrai ārā pazeminoties, pa to nepārtraukti iekļuva auksts gaiss. Tā kā aukstais gaiss plūst uz leju, tas izplatījās pa grīdu un radīja sajūtu, ka visa istaba kaut kā „velk“.

Vispirms pārbaudīju durvju blīvējuma gumiju. Vienā vietā tā jau bija sacietējusi un vairs nepiespiedās tik labi kā iepriekš. Arī apakšdaļā trūka pietiekama piespiediena. Pēc nolietotās blīves nomaiņas atšķirība bija jūtama gandrīz uzreiz – grīda pie durvīm kļuva mazāk auksta, bet istabā pazuda pastāvīgā caurvēja sajūta.

Ja sprauga ir tikai apakšā, dažkārt palīdz īpaša durvju apakšdaļas blīvējuma lente vai birstīte. Šādi līdzekļi maksā salīdzinoši maz, tomēr pirms to uzstādīšanas ir vērts pārliecināties, ka durvis arī bez tiem aizveras normāli un ka netiks bloķēta nepieciešamā ventilācija.

Ar spraugu aizbāšanu vien nepietiek

Pēc šī atklājuma sāku pārbaudīt arī citas vietas. Izrādījās, ka siltums var pazust caur ļoti mazām spraugām ap logu rāmjiem, nolietotām gumijas blīvēm, balkona durvīm vai pat vietām, kur durvju stendere savienojas ar sienu.

Viens vienkāršs veids ir lēni vadīt plānu papīra strēmeli apkārt visam rāmim. Ja tā pēkšņi sāk kustēties, šo vietu vērts apskatīt rūpīgāk. Vēl viens variants ir aizvērt logu vai durvis, piespiežot papīra lapu. Ja lapu var izvilkt pavisam viegli, piespiediens šajā vietā var būt pārāk vājš.

Tomēr, ja sprauga ir liela, logs ir deformējies vai durvis acīmredzami nav hermētiskas, ar pašlīmējošu blīvējuma lenti vien ne vienmēr pietiks. Dažkārt jāpieregulē eņģes, jānomaina blīves vai jāsakārto pati stendere.

Tagad pirms apkures sezonas man ir viena vienkārša rutīna

Tiklīdz rudenī sāk kļūt vēsāks, vispirms pārbaudu durvis un logus. Tas aizņem dažas minūtes, taču var ļoti ātri parādīt, kāpēc vienā istabā pastāvīgi ir vēsāks nekā citā. Man tam pietiek ar dažām plānām papīra strēmelēm un mierīgu vakaru, kad ārā nedaudz pūš vējš.

Šis nelielais eksperiments man atgādināja pavisam vienkāršu lietu: dažkārt mājās ir auksti nevis tāpēc, ka radiatori slikti silda. Iespējams, mēs vienkārši nepārtraukti izlaižam siltumu caur mazu, gandrīz nemanāmu spraugu.

Kopš to pamanīju, vairs nesteidzos pagriezt apkuri uz lielāku jaudu. Vispirms pārbaudu, vai māja šo siltumu vispār saglabā. Un bieži atbildi sniedz nevis termometrs, bet vienkārša papīra strēmele pie durvīm.