Skaidrs automobiļu mehāniķa brīdinājums: “Mainiet zobsiksnu ik pēc 60 000 km – pretējā gadījumā riskējat ar pilnīgu dzinēja sabojāšanos”

Ir automobiļu bojājumi, kas sākas ar dīvainu skaņu, kontrolindikatoru instrumentu panelī vai tikko jūtamu raustīšanos. Taču zobsiksna bieži vien gandrīz nemaz nebrīdina. Vienu dienu automobilis brauc kā parasti, bet nākamajā dzinējs var apstāties tā, ka remonts izmaksās vairāk nekā vairāki mēneši miera. Tieši tāpēc daļa mehāniķu uz šo detaļu raugās ļoti stingri: labāk to nomainīt agrāk, nekā vēlāk skaidroties, vai dzinēju vēl ir vērts glābt.

Spānijā strādājošais mehāniķis Roberto Casas autovadītājiem iesaka negaidīt ražotāja noteiktos maksimālos intervālus un mainīt zobsiksnu ik pēc 60 000 kilometru vai vismaz reizi piecos gados. Viņa pieeja ir vienkārša: siksna ir izgatavota no gumijas un armējošiem materiāliem, tāpēc tā noveco ne tikai braukšanas laikā, bet arī automobilim stāvot. Citiem vārdiem sakot, mazs nobraukums vēl nenozīmē, ka varat justies mierīgi.

Kāpēc pārtrūkusi siksna var iznīcināt dzinēju

Zobsiksna ir viena no tām detaļām, ko ikdienā neredzam un par ko daudzi autovadītāji atceras tikai pirms tehniskās apkopes. Taču tās darbs dzinējā ir kritiski svarīgs. Tā sinhronizē kloķvārpstas un sadales vārpstas darbību, lai virzuļi un vārsti kustētos precīzi savā laikā.

Kad viss darbojas labi, dzinējs strādā vienmērīgi. Bet, ja siksna pārtrūkst, šī kārtība uzreiz sabrūk. Kloķvārpsta vēl var turpināt griezties, bet sadales vārpsta apstājas. Tad vārsti var sadurties ar virzuļiem. Sekas bieži ir dārgas: saliekti vārsti, bojāti virzuļi, sabojāta cilindru galva, bet sliktākajos gadījumos – dzinēja nomaiņa vai ļoti dārgs kapitālais remonts.

Tieši tāpēc zobsiksnas nomaiņa nav īstā vieta, kur spēlēt loteriju. Ja bremžu kluči nodilst pakāpeniski, riepas ar neapbruņotu aci parāda savu stāvokli, bet akumulators pirms nāves vēl var izrādīt pretestību, zobsiksna reizēm vienkārši padodas. Un tad jau vairs nav īstais laiks kaulēties ar likteni.

Kāpēc 60 000 km noteikums nav tik muļķīgs, kā šķiet

Daudzi autovadītāji Lietuvā ir pieraduši vadīties pēc servisa grāmatiņā norādītajiem intervāliem. Un tas ir pareizi: konkrētais intervāls ir atkarīgs no automobiļa markas, dzinēja tipa, ražotāja ieteikumiem un pat konkrētās modifikācijas. Dažiem automobiļiem siksna jāmaina agrāk, citiem intervāls var sasniegt 100 000, 120 000 vai pat vairāk kilometru.

Tomēr mehāniķa ieteiktie 60 000 kilometri nav nejaušs skaitlis, bet gan piesardzības loģika. Lietuvā automobiļi bieži tiek izmantoti īsiem braucieniem, ziemā piedzīvo salu, vasarā karstumu, nereti stāv ārā, bet lietotu automobiļu vēsture ne vienmēr ir caurskatāma. Ja esat iegādājies automobili un precīzi nezināt, kad zobsiksna pēdējo reizi mainīta, vārdi “varbūt vēl izturēs” ir ļoti slikts plāns.

Vēl svarīgāks faktors ir laiks. Automobilis septiņu gadu laikā var būt nobraucis tikai 40 000 kilometru, taču tas nenozīmē, ka siksna ir jauna. Gumija sacietē, plaisā, to ietekmē temperatūras svārstības, eļļas tvaiki, mitrums un vispārēja novecošana. Tāpēc piecu gadu robežai daudziem autovadītājiem vajadzētu skanēt nevis kā formalitātei, bet kā signālam vismaz pārbaudīt tās stāvokli.

Nomaiņa maksā, bet pārtrūkusi siksna maksā daudz sāpīgāk

Zobsiksnas nomaiņa nav lētākais apkopes darbs, tāpēc daļa autovadītāju to atliek. Īpaši tad, ja automobilis brauc labi, dzinējs darbojas vienmērīgi, bet nauda tajā brīdī nepieciešama riepām, apdrošināšanai vai remontam pēc ziemas. Taču tieši šeit slēpjas risks: zobsiksna bieži nerada nekādu ikdienas diskomfortu, līdz kādu dienu kļūst par vēlu.

Parasti, mainot zobsiksnu, vienlaikus tiek mainīti arī spriegotāji, rullīši, bet dažiem dzinējiem – arī ūdens sūknis. Tas tiek darīts ne jau tāpat vien. Ja atstāsiet vecu spriegotāju vai citu nolietotu detaļu, jaunā siksna var kalpot īsāku laiku vai arī viss darbs zaudēs jēgu. Tāpēc, izvēloties servisu, ir vērts jautāt ne tikai “cik maksās siksna”, bet arī kas tieši ietilpst komplektā.

Remonts pēc pārtrūkušas siksnas var izmaksāt pavisam citā līmenī. Tad runa vairs nav par plānveida apkopi, bet gan par dzinēja izjaukšanu, diagnostiku, galvas remontu, vārstiem, virzuļiem, ķēdi vai pat lietota dzinēja meklēšanu. Vecākam automobilim šāda summa dažkārt vienkārši vairs nav tā vērta.

Ko autovadītājam būtu vērts izdarīt jau tagad

Pirmais solis ir ļoti vienkāršs – atveriet automobiļa tehniskās apkopes vēsturi un noskaidrojiet, kad zobsiksna pēdējo reizi tika mainīta. Ja dokumentu nav, iepriekšējā īpašnieka solījumu “tā tika mainīta” nevajadzētu uzskatīt par pierādījumu. Labs serviss bieži var novērtēt siksnas vispārējo stāvokli, taču pat apskate ne vienmēr pasaka visu, jo daļa bojājumu var nebūt redzama bez izjaukšanas.

Ja automobilim ir pagājuši pieci gadi kopš pēdējās nomaiņas vai nobraukums tuvojas ražotāja norādītajai robežai, ir vērts negaidīt pēdējo brīdi. Īpaši aktuāli tas ir tiem, kuri plāno garākus braucienus, bieži brauc ārpus pilsētas vai kuriem ir automobilis, kura dzinēja remonts būtu dārgs. Labāk apkopes veikšanu ieplānot mierīgi, nekā kādā rītā stāvēt ceļmalā ar vairs neiedarbināmu automobili.

Ja jūsu automobilim ir nevis zobsiksna, bet ķēde, tas vēl nenozīmē, ka par to var aizmirst uz visiem laikiem. Ķēdes parasti kalpo ilgāk, taču arī tām ir spriegotāji, vadīklas un citi komponenti, kas nolietojas. Graboņa iedarbināšanas laikā, kļūdas dzinēja vadības sistēmā vai nevienmērīga darbība var liecināt, ka arī šeit būtu nepieciešama servisa uzmanība.

Zobsiksna nav skaista detaļa, kuras nomaiņu pamanīs kaimiņi. Tā neuzlabos automobiļa izskatu un nepiešķirs jaunas funkcijas. Taču tas ir viens no tiem darbiem, kas pasargā no ļoti dārgas nelaimes. Tāpēc, ja nezināt, kad tā mainīta, vislabāk to noskaidrot tagad, nevis tad, kad dzinējs jau uz visiem laikiem apklusis.