Nātre šķīvī: kad tās drīkst ēst un kā pagatavot, lai vairs nedzeltu

Vai arī jums pavasarī, ieraugot pirmās koši zaļās nātres pie dārza žoga, rodas doma: varbūt no tām kaut ko pagatavot? Tajā pašā mirklī roka apstājas gaisā – galu galā tas ir augs, no kura bērnībā izvairījāmies pat nejauši pieskarties. Tomēr virtuvē nātre var kļūt par maigu, zaļumiem raksturīgas garšas piedevu zupai, omletei vai biezpiena pildījumam.

Lielākā problēma ir vienkārša: neviens nevēlas, lai vakariņas sāktos ar kņudošiem pirkstiem. Tāpēc nātru lasīšana un sagatavošana prasa dažus mierīgus, bet svarīgus soļus. Kad zini, kur tās meklēt un ko ar tām darīt, pārnesot mājās, bailes ātri atkāpjas ziņkārības priekšā.

Nātre nav brīnumains produkts, kas viens pats mainīs visu uzturu. Tomēr tās ir vienas no pirmajām svaigajām sezonas lapu zaļumvielām, kad pēc ziemas šķīvī gribas nevis vēl vienu siltumnīcas salātu paciņu, bet īstu pavasara garšu.

Vērts lasīt jaunas, bet ne jebkur augošas nātres

Pārtikai visbiežāk vāc jaunas nātru galotņu lapiņas, kamēr augs vēl nav uzziedējis un stublājs nav paspējis pārkoksnēties. Pavasarī tās ir maigākas, ātrāk kļūst mīkstas un tām nav tik izteiktas, rūgtas pēcgaršas. Vēlāk izaugušas nātres pašas par sevi nav nederīgas, tomēr to lapas ir cietākas, un ēdienam būs vajadzīgs vairāk laika un pacietības.

Vissvarīgākais noteikums – nelasīt pirmo sastapto augu. Nātres nevajadzētu lasīt pie intensīvas satiksmes ceļa, līdzās atkritumu konteineriem, industriālās teritorijās, dzīvnieku pastaigu vietās vai tur, kur augi varētu būt apsmidzināti ar ķimikālijām. Skaisti izskatīgs zaļums vēl nenozīmē, ka tas ir piemērots katlam.

Visērtāk tās lasīt sausā laikā, uzvelkot cimdus un paņemot līdzi šķēres. Nogrieziet tikai tīras galotnes vai jaunas lapas, neizraujiet visu augu ar saknēm. Tā jūs mazāk sadzelsieties, bet vieta arī pēc dažām dienām paliks dzīva – nātres ātri izdzen jaunus dzinumus.

Viens katls, tvaiks, un dzelšanas vairs nav

Nātre dzeļ sīko matiņu dēļ uz lapām un stublāja, tāpēc aiztikt to zaļu ar kailām rokām noteikti nav laba doma. Tomēr šie matiņi zaudē savu iedarbību, lapas uzkarsējot. Tieši tāpēc no nātres nav jābaidās: īsa blanšēšana, vārīšana, cepšana vai sautēšana pārvērš to pavisam citā produktā.

Mājās pārnestās lapas vispirms nomazgājiet lielā daudzumā auksta ūdens, noskalojot zāles, smiltis un bojātās lapiņas. Pēc tam ielieciet tās verdošā ūdenī uz aptuveni vienu vai divām minūtēm – ilgi vārīt nevajag, jo tās zaudēs krāsu un svaigo garšu. Nātres pēc nokāšanas var īsi apliet ar aukstu ūdeni, ja vēlaties saglabāt piesātinātāku zaļo krāsu, un pēc tam rūpīgi nospiest.

Pēc šādas sagatavošanas lapas jau var droši smalcināt ar nazi vai rokām. Tās der zupai skābeņu vai spinātu vietā, olu kultenim, kartupeļu ēdienu pildījumiem, rīsiem, pankūku mīklai. Ja plānojat nātres cept pannā, arī tad tās vispirms ieteicams īsi applaucēt: ēdiens būs vienmērīgāks, un virtuvē nevajadzēs uzmanīties no katras zaļās lapiņas.

Nātre šķīvī: kad tās drīkst ēst un kā pagatavot, lai vairs nedzeltuAttēls: Pixabay / sipa

Vakariņas pēc pastaigas bieži sākas ar šaubām

Iedomājieties parastu pavasara pēcpusdienu: ģimene atgriežas no dārza vai pastaigas, rokās – maisiņš ar svaigām nātrēm, bet uz galda jau gaida kartupeļi un olas. Vienam tas šķiet kā nostalģiska vecmāmiņas virtuve, citam – zāle, kuru šķīvī likt nemaz negribas. Visbiežāk šaubas izkliedē nevis gari skaidrojumi, bet pirmā karote maigas zupas.

Bērniem nātre var radīt jautājumu, vai tā tiešām „vairs nekodīs“. Tāpēc labāk nemēģināt viņus pārliecināt tikai ar vārdiem: parādiet, kā lapas tiek applaucētas, kā tās saraujas un kļūst līdzīgas citiem vārītiem zaļumiem. Ēdienā to garšu var padarīt maigāku ar kartupeļiem, sīpolu, olu, krējumu vai biezpienu – pazīstamiem produktiem, kas neļauj zaļumiem nomākt visas vakariņas.

Senioriem šāds ēdiens bieži atgādina laikus, kad sezonas augi nebija mode, bet gan dabiska virtuves sastāvdaļa. Jaunākiem cilvēkiem tā var būt iespēja mazāk tērēt naudu eksotiskiem zaļumiem un pamanīt, kas aug tepat blakus. Tomēr savvaļas augu lasīšana nav sacensības: ja neesat pārliecināti, ka augu atpazīstat, neēdiet to.

Ne katrai nātrei jākļūst par pesto

Sociālajos tīklos savvaļas zaļumi dažkārt tiek pasniegti tā, it kā pietiktu tos noplūkt un iemest blenderī. Patiesībā virtuvē svarīgāka ir higiēna, vieta, kur augs audzis, un vienkārša mērenība. Zaļas, neapstrādātas nātres ēdieniem neder tikai tāpēc, ka „tā ir dabiskāk“ – karstums šeit nav garšas ienaidnieks, bet gan nepieciešama pagatavošanas daļa.

Cilvēkiem, kuriem ir alerģijas, kuri ievēro īpašu uztura režīmu vai lieto medikamentus, par jaunu savvaļas augu iekļaušanu uzturā vajadzētu konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Tas pats attiecas arī uz gadījumiem, kad organisms uz neierastu pārtiku reaģē nepatīkami. Sezonas ziņkārībai nevajadzētu pārvērsties eksperimentā, ko pēc tam nožēlojat.

Uzņēmumi un restorāni savvaļas zaļumus var pārvērst par skaistu sezonas akcentu, taču mājās nav jācenšas pagatavot sarežģītas receptes. Dažkārt pietiek ar sauju applaucētu nātru vienkāršā kartupeļu zupā. Ēdiens nekļūst mazāk vērtīgs tikai tāpēc, ka tas nav fotografēts uz akmens plāksnes vai nosaukts jaunā, modernā vārdā.

Nātre šķīvī atgādina vienkāršu lietu: ne visam, kas sākumā šķiet atbaidošs, tādam arī jāpaliek. Vajag tikai neķert to ar kailām rokām, izvēlēties tīru vietu un ļaut karstumam paveikt savu darbu. Tad augs, no kura parasti atkāpjamies, var kļūt par vienu no patiesākajām pavasara vakariņu zīmēm.