Veģetārietis, vegāns vai pescetārietis? Atšķirība ir daudz lielāka nekā tikai gaļa šķīvī

Cilvēki joprojām bieži sajauc veģetārismu un vegānismu vienā veselumā. Ja cilvēks neēd gaļu, viņu automātiski nosauc par vegānu, lai gan uz viņa brokastu galda var būt olas, biezpiens un kafija ar pienu. Vēl lielāka neskaidrība rodas tad, kad cilvēks neēd gaļu, bet ēd zivis – vieni viņu sauc par veģetārieti, citi saka, ka viņš ir „gandrīz vegāns“.

Patiesībā atšķirības ir diezgan skaidras. Veģetārietis un vegāns var ēst daudzus vienus un tos pašus produktus, taču viņu izvēles robežas ļoti atšķiras. Turklāt vegānisms kopumā bieži vien ir ne tikai uzturs, bet arī plašāks dzīvesveids.

Tāpēc noskaidrosim vienkārši, bez stereotipiem par „zāles ēšanu“ un bez mēģinājuma pierādīt, ka viena izvēle ir labāka par otru.

Veģetārietis neēd gaļu, taču olas un piens parasti paliek uzturā

Par veģetāriešiem parasti sauc cilvēkus, kuri neēd gaļu un zivis, taču viņu uzturā var palikt piens, siers, biezpiens, jogurts, sviests, olas un medus.

Protams, pastāv arī dažādas veģetārisma formas. Vieni ēd piena produktus, bet neēd olas, citi – otrādi. Taču ikdienas valodā veģetārietis parasti nozīmē cilvēku, kurš ir atteicies no dzīvnieku gaļas, bet ne no visiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.

Tāpēc veģetārs uzturs var izskatīties pavisam ierasts. Brokastīs – putra ar pienu vai omlete, pusdienās – dārzeņu sautējums ar sieru, vakariņās – makaroni ar biezpienu vai pākšaugiem.

Pavisam cita kategorija ir pescetārieši. Viņi neēd gaļu, taču ēd zivis un jūras veltes. Arī piena produkti un olas var palikt viņu uzturā.

Tāpēc cilvēks, kurš ēd lasi, tunci vai garneles, stingrā nozīmē nav veģetārietis, lai gan ikdienā cilvēki šos jēdzienus nereti sajauc.

Vegāns atsakās no visiem dzīvnieku izcelsmes produktiem

Vegāniskā uztura robeža ir daudz skaidrāka. Tajā nav ne gaļas, ne zivju, ne piena produktu, ne olu. Daudzi vegāni arī nelieto medu, jo tas ir dzīvnieku izcelsmes produkts.

Tāpēc pienu aizstāj ar auzu, sojas, mandeļu vai citiem augu dzērieniem, gaļu – ar pākšaugiem, tofu, tempehu, seitanu vai augu izcelsmes gaļas aizstājējiem, bet ierasto sieru – ar augu izcelsmes alternatīvām.

Tomēr būtu liela kļūda domāt, ka vegāni ēd tikai salātus. Pareizi plānots augu izcelsmes uzturs var būt ļoti daudzveidīgs: pupiņas, lēcas, turku zirņi, tofu, rieksti, sēklas, griķi, auzas, rīsi, kartupeļi, dārzeņi, augļi, ogas, augu jogurti, humoss, dažādi sautējumi un simtiem citu ēdienu.

Problēma sākas nevis tad, kad cilvēks atsakās no gaļas, bet tad, kad viņš to ar neko neaizstāj.

Ja vakariņās iepriekš bija gaļa, kartupeļi un dārzeņi, bet, kļūstot par vegānu, gaļu vienkārši izņem un paliek kartupeļi ar gurķi, šāds uzturs ilgtermiņā var būt slikti sabalansēts. Organismam joprojām ir nepieciešamas olbaltumvielas, tauki, dzelzs, kalcijs, cinks un citas uzturvielas.

Tāpēc labs vegānisks ēdiens nav „noņem gaļu“. Tas ir pavisam citādi veidots šķīvis.

Tikai vārds „vegānisks“ vēl nenozīmē, ka ēdiens ir veselīgs

Šeit bieži parādās vēl viens mīts. Ieraugot veikalā uzrakstu „vegan“, automātiski tiek pieņemts, ka produkts ir veselīgs.

Ne vienmēr.

Kartupeļu čipsi var būt vegāniski. Arī saldie gāzētie dzērieni. Cepumi, konfektes, īpaši pārstrādāti gaļas aizstājēji vai pusfabrikāti var nesaturēt nevienu dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu, taču tādēļ tie paši par sevi nekļūst par pilnvērtīgu pārtiku.

Tieši tāpat veģetārietis var neēst gaļu, bet ikdienā pārtikt no picas, smalkmaizītēm un siera.

Tāpēc būtu jāvērtē nevis etiķete, bet viss uzturs.

Ja pamatu veido pākšaugi, pilngraudu produkti, dārzeņi, augļi, rieksti un sēklas, situācija ir viena. Ja pamatu veido saldumi un pusfabrikāti, tā ir pavisam cita.

Ir vairākas lietas, kurām vegāniem vērts pievērst īpašu uzmanību

Viena no svarīgākajām ir B12 vitamīns. Uzticamu dabisku augu izcelsmes avotu tam praktiski nav, tāpēc vegāniem parasti jāizvēlas ar B12 bagātināti produkti vai uztura bagātinātāji.

Tāpat vērts sekot līdzi dzelzs, kalcija, joda, D vitamīna, omega-3 taukskābju un olbaltumvielu daudzumam uzturā. Tas nenozīmē, ka cilvēkam katru dienu jāstaigā ar kalkulatoru, taču vismaz sākumā ir lietderīgi saprast, no kurienes tiks iegūtas konkrētās uzturvielas.

Piemēram, olbaltumvielas var iegūt no lēcām, pupiņām, turku zirņiem, tofu, sojas produktiem, riekstiem un dažādiem graudaugiem. Kalciju – no ar kalciju bagātinātiem augu dzērieniem, tofu, dažiem zaļo lapu dārzeņiem vai sēklām. Dzelzs ir daudz pākšaugos, sēklās un dažos graudaugos, bet tās uzsūkšanos var uzlabot kopā lietoti produkti, kas satur C vitamīnu.

Veģetāriešiem daļu šo vielu iegūt ir vienkāršāk, jo uzturā paliek olas un piena produkti, tomēr arī šeit garantijas nav. Slikti plānots veģetārs uzturs var būt tikpat vienpusīgs kā jebkurš cits.

Vegānisms bieži vien nebeidzas virtuvē

Tieši šeit ir, iespējams, lielākā atšķirība starp veģetārismu un vegānismu.

Veģetārisms parasti raksturo uztura izvēli. Daudziem vegānisms ir plašāka filozofija, kuras mērķis ir pēc iespējas izvairīties no dzīvnieku izmantošanas ne tikai pārtikā.

Tāpēc daļa vegānu nepirks ādas apavus vai kažokādu, izvairīsies no kosmētikas, kuras ražošanā tiek izmantotas dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas vai izmēģinājumi ar dzīvniekiem, un var atteikties no izklaides pasākumiem, kuros dzīvnieki tiek turēti cilvēku izklaidei.

Protams, arī šeit cilvēki nav vienādi. Viens pievēršas vegānismam dzīvnieku labturības dēļ, cits – vides dēļ, trešais vispirms maina uzturu un tikai vēlāk sāk interesēties par citām jomām.

Tāpēc teikt „visi vegāni dara tieši tā“ būtu pārāk vienkāršoti.

Vienkāršākais noteikums, lai vairs nesajuktu

Ja vēlaties visu atcerēties vienā teikumā, tas būtu šāds: veģetārietis neēd gaļu un zivis, bet var ēst olas un piena produktus; pescetārietis neēd gaļu, bet ēd zivis; vegāns nelieto nekādus dzīvnieku izcelsmes produktus un bieži šo principu attiecina ne tikai uz pārtiku.

Bet vai kāda no šīm izvēlēm automātiski padara cilvēku veselīgāku? Nē. Veselībai daudz svarīgāk ir tas, kā veidots viss uzturs, nevis tikai tas, kādu etiķeti sev piešķiram.

Var ēst gaļu un uzturēties neveselīgi. Var būt veģetārietis un uzturēties neveselīgi. Var būt vegāns un uzturēties neveselīgi.

Un tieši tāpat visus šos uztura veidus var izveidot daudz pārdomātāk.

Tāpēc nākamreiz, kad dzirdēsiet, ka vegāns „ēd tikai zāli“, jūs jau zināsiet, kāpēc tas drīzāk ir vecs joks nekā realitāte.