Nolūzušu cauruli atskrūvēsiet arī bez meistara: 3 droši paņēmieni, kas palīdz izvairīties no lielākiem bojājumiem

Ūdens jau ir aizgriezts, zem izlietnes nolikts trauks, bet rokā – nolūzusi caurules vai savienojuma detaļa. No sienā esošās vītnes joprojām ārā rēgojas metāla gabaliņš, ko nav iespējams satvert ar pirkstiem. Tieši tad daudziem rodas kārdinājums paņemt knaibles, pagriezt stiprāk un pēc iespējas ātrāk pabeigt šo nepatīkamo situāciju.

Taču santehnikā lielākā problēma bieži sākas nevis ar nolūzušo detaļu, bet gan ar vienu pārāk spēcīgu kustību pēc tās. Bojāta vītne, ieplaisājis plastmasas savienojums vai sienā pagriezusies caurule var nozīmēt vairs nevis īsu vakara darbu, bet gan ūdens radītus zaudējumus un meistara izsaukumu. Tāpēc vispirms ir vērts apstāties, nosusināt vietu un novērtēt, kas īsti ir nolūzis.

Ja tā ir neliela ar vītņotu savienojumu pieskrūvēta caurules gala daļa, sifona detaļa vai krāna pieslēguma elements, dažos gadījumos to var atskrūvēt paša spēkiem. Svarīgākais – nesteigties un izvēlēties paņēmienu, kas nepārvadīs spēku uz visu sistēmu.

Pirmais darbs – nevis griezt, bet apturēt ūdeni

Pirms pieskarties jebkurai nolūzušai detaļai, ūdens noteikti jāaizgriež. Vislabāk to izdarīt ar vietējiem ventiļiem zem izlietnes, pie tualetes poda tvertnes vai veļas mazgājamās mašīnas, bet, ja tādu nav vai arī tie paši rada šaubas, jāaizgriež galvenā ūdens padeve mājoklim. Pēc tam atgrieziet krānu, lai no caurulēm izplūstu atlikušais spiediens un ūdens.

Zem savienojuma paklājiet dvieli, novietojiet seklu trauku un labi apgaismojiet darba vietu. Mitrs, šaurs skapītis zem izlietnes maldina: šķiet, ka redzat, kur griežat, lai gan patiesībā ar knaiblēm balstāties pret pavisam citu detaļu. Ar tālruni pirms demontāžas uzņemta fotogrāfija arī var pasargāt no minēšanas, kur vēlāk jāatgriežas blīvei vai uzgrieznim.

Ja ūdens sūcas no sienas, caurule kustas pašā sienā, redzat rūsu, plaisu vai ļoti vecu, drūpošu savienojumu, patstāvīgu remontu šeit labāk vairs neturpināt. Tas pats noteikums attiecas uz gāzes caurulēm un apkures sistēmu: tās bez speciālista nevajadzētu atskrūvēt. Šie trīs paņēmieni ir piemēroti tikai tad, ja ūdens ir droši aizgriezts, bet nolūzusī detaļa ir pieejama un skaidri atdalīta no galvenā cauruļvada.

Nolūzušu cauruli atskrūvēsiet arī bez meistara: 3 droši paņēmieni, kas palīdz izvairīties no lielākiem bojājumiemAttēls: Pixabay / stevepb

Trīs droši paņēmieni, kā izkustināt nolūzušo detaļu

Pirmais paņēmiens – pieturēt un griezt tikai tur, kur nepieciešams. Ja nolūzušais caurules gals vai uzgrieznis vēl ir izvirzīts tik daudz, ka to var satvert, izmantojiet divas knaibles vai divas regulējamas atslēgas. Ar vienu instrumentu stingri pieturiet nekustīgo savienojuma daļu, bet ar otru lēnām grieziet atskrūvējamo detaļu pa kreisi. Tādējādi neļaujat spēkam pāriet uz plastmasas sifonu, sienas cauruli vai krāna korpusu.

Otrais paņēmiens – palīdzēt vītnei, nevis to uzveikt. Uz sarūsējuša metāla savienojuma var uzsmidzināt savienojumiem paredzētu penetrējošu smērvielu un nogaidīt tik ilgi, cik norādīts līdzekļa etiķetē. Pēc tam mēģiniet detaļu kustināt ar ļoti mazām kustībām: vispirms nedaudz atbrīvot, mazliet pagriezt atpakaļ un tikai tad atkal atskrūvēt. Nesteidzīga kustība “uz priekšu–atpakaļ” bieži ir drošāka par vienu spēcīgu rāvienu, kas var galīgi nolauzt atlikušo malu.

Trešais paņēmiens – izmantot tam paredzētu iekšējo izskrūvētāju. Kad vītņota metāla detaļa nolūzt vienā līmenī ar savienojuma malu un no ārpuses vairs nav, aiz kā aizķerties, var palīdzēt cauruļu nipeļu izskrūvētājs vai atbilstoša izmēra iekšējā atslēga. To ievieto nolūzušās caurules iekšpusē, un tas ļauj griezt detaļu, nesaspiežot to no ārpuses. Instrumentu izvēlieties precīzi atbilstoši diametram, bet, ja tas slīd, detaļa deformējas vai neesat pārliecināts, kāda ir šī vītne, apstājieties – ar varu šeit neko neatrisināsiet.

Kad mājas paņēmiens beidzas un sākas risks

Ģimenei ar bērniem šāda situācija parasti gadās visnepiemērotākajā brīdī – vakarā, kad jāmazgā trauki vai jāmazgā bērni. Tāpēc rodas vēlme par katru cenu atjaunot ūdens padevi vēl tajā pašā stundā. Tomēr pagaidu risinājums, piemēram, ūdens atstāšana aizgrieztā vienā zonā, dažkārt ir daudz saprātīgāks nekā steidzams remonts, pēc kura ūdens sāk pilēt zem grīdas vai aiz skapīša.

Senioriem un cilvēkiem, kuri dzīvo vieni, visgrūtāk bieži vien ir nevis pati atskrūvēšana, bet gan novērtēt, cik daudz spēka drīkst izmantot. Ja savienojums ir vecs, apaugis ar kaļķi vai rūsu, tas var izskatīties izturīgs, bet būt gandrīz pilnībā nolietots. Savukārt īrētā mājoklī papildu iemesls nesteigties ir atbildība: pirms vecās santehnikas demontāžas ir vērts informēt īpašnieku un, ja iespējams, nofotografēt bojājumu.

Arī meistaram šādas situācijas reti nozīmē tikai vienas detaļas atskrūvēšanu. Viņam nākas novērst sekas, kad ar knaiblēm tiek sabojāta vītne, salauzts plastmasas savienojums vai nejauši ieplaisā caurule. Tāpēc profesionāļa izsaukšana nav sakāve – jo īpaši tad, ja bojājums atrodas pie sienas, pie skaitītāja vai vietā, kur ūdens nodarītais kaitējums varētu skart kaimiņus.

Ja detaļu izdevās izskrūvēt, nesteidzieties pieskrūvēt jauno “uz aci”. Iztīriet vītni, pārbaudiet, vai jaunā daļa patiešām atbilst izmēram un vai blīve atrodas savā vietā. Ūdeni palaidiet pamazām un dažas minūtes vērojiet savienojumu ar sausu papīra dvieli – pat neliels mitrs punkts parāda noplūdi agrāk, nekā ūdens sāk uzkrāties skapītī.

Nolūzusi caurule mājās kaitina nevis tāpēc, ka to nav iespējams atskrūvēt. Tā kaitina tāpēc, ka liek izvēlēties starp steigu un piesardzību. Savukārt santehnikā labākais risinājums parasti ir tas, pēc kura paliek ne tikai atkal strādājošs krāns, bet arī sausa siena, nebojāta vītne un mierīgs vakars.