Ja drēbes skapī iegūst dīvainu smaku, problēma bieži sākas nevis veļas mašīnā

Vai jums ir gadījies izņemt no skapja tīru, izmazgātu kreklu, no rīta to uzvilkt un jau pēc dažām minūtēm sajust to nepatīkamo, sastāvējušos smaku? Šķiet, it kā apģērbs būtu gulējis pagrabā, lai gan vēl vakar tas kārtīgi karājās vai bija salocīts plauktā. Tad pirmā doma parasti ir vienkārša: varbūt veļas mašīna slikti izmazgā.

Tomēr vēl viena mazgāšanas programma, vairāk veļas mīkstinātāja vai stiprāk smaržojošs mazgāšanas līdzeklis bieži vien tikai uz īsu brīdi nomaskē problēmu. Smaka atgriežas, tiklīdz drēbes atkal nonāk tajā pašā skapī. Un tad sāk kaitināt ne tikai pati smaka – jāmaina drēbes, jāsteidzas uz darbu, no jauna jāmazgā gandrīz nevalkāts apģērbs.

Bieži problēma sākas nevis tur, kur drēbes tiek mazgātas, bet tur, kur tās ilgstoši tiek glabātas. Skapis var izskatīties pilnīgi tīrs un kārtīgs, taču tā iekšpusē dažkārt veidojas apstākļi, kurus ar acīm nevar pamanīt: mitrums, slikta gaisa cirkulācija, plauktos salikti līdz galam neizžuvuši audumi. Tieši no šādiem sīkumiem rodas šī pazīstamā „skapja smaka“.

Viss sākas ar vienu pavisam nedaudz mitru džemperi

Pietiek skapī ielikt džinsus, kas pie vīlēm vēl ir mazliet mitri, vai biezu džemperi, kas no ārpuses šķiet sauss, bet iekšpusē vēl nav izvēdināts. Slēgtā telpā atlikušajam mitrumam nav kur pazust. Tas pāriet uz citiem audumiem, plauktiem un dažkārt pat uz skapja aizmugurējo sienu.

Īpaši bieži tā notiek aukstajā sezonā, kad veļa mājās žūst ilgāk un logi tiek atvērti tikai uz īsu brīdi. Steidzoties šķiet, ka drēbes jau var salocīt: virsma taču ir sausa, ar roku nekas nav jūtams. Tomēr biezāki audumi, aproces, kabatas vai vietas pie rāvējslēdzējiem var vēl nebūt izžuvušas.

Nepatīkama smaka ne vienmēr nozīmē, ka skapī jau ir redzams pelējums. Dažkārt tā ir tikai mitru audumu un nevēdinātas koksnes sastāvējusies smaka, kas ar laiku iesūcas visā skapja saturā. Sliktākais ir tas, ka viena mitra drēbe var sabojāt ne tikai pati sevi – pēc kāda laika apšaubāmi smakot sāk arī blakus glabātie tīrie krekliņi.

Skapis var būt pilns, bet tam joprojām trūkst gaisa

Vēl viens biežs iemesls – skapis ir piebāzts tā, ka drēbēm tajā gandrīz nav vietas kustībai. Pakaramie ir saspiesti, džemperi plauktos salikti augstās kaudzēs, bet apakšā vēl iespiesta kaste ar sezonas lietām. No pirmā acu uzmetiena viss ir kārtībā, taču gaiss starp audumiem praktiski necirkulē.

Šādā skapī smaka īpaši ātri saglabājas uz retāk valkātā apģērba. Ikdienā paņemts krekls vai jaka vismaz uz īsu brīdi nonāk istabas gaisā, bet svētku kleita, kostīms vai ziemas šalle var mēnešiem gulēt neaiztikti. Kad tie ir vajadzīgi, cilvēks bieži vien ir pārsteigts: taču apģērbs bija izmazgāts, bet tagad šķiet, ka tas atkal jānes uz ķīmisko tīrītavu.

Te nozīme ir ne tikai estētikai. Skapim nevajadzētu būt noliktavai, kurā ietilpst viss, ko žēl izmest vai nav kur novietot. Ja starp drēbēm paliek nedaudz vietas, bet sezonas lietas tiek glabātas atsevišķi un tikai pilnībā sausas, samazinās iespēja, ka viens slēgts stūris sāks izplatīt smaku pa visu māju.

Ja drēbes skapī iegūst dīvainu smaku, problēma bieži sākas nevis veļas mašīnāAttēls: Pexels / Arnie Chou

Ne katras smakas cēlonis ir veļas mašīna

Protams, dažkārt uzmanība jāpievērš arī veļas mašīnai. Mitrums var palikt tās durvju blīvē, atvilktnē, filtrā vai veļas tvertnē, īpaši, ja pēc mazgāšanas durvis uzreiz tiek aizvērtas. Tad pat tikko izmazgātas drēbes neiznāk pilnīgi svaigas, bet skapis tikai pastiprina jau sākušos problēmu.

Tomēr ir vērts nošķirt divas lietas. Ja smaka jūtama, tiklīdz atverat veļas mašīnu, vispirms vajadzētu parūpēties par to. Ja pēc mazgāšanas un žāvēšanas drēbes smaržo normāli, bet pēc dažām dienām vai nedēļām skapī to smarža mainās, meklēt vainu tikai mazgāšanas līdzekļos nav jēgas.

Ģimenei ar maziem bērniem tas ir īpaši apgrūtinoši, jo veļas mājās tāpat netrūkst. Strādājošs cilvēks vakarā nevēlas otro reizi izmazgāt kreklu nākamajai dienai, bet senioram var būt grūti pastāvīgi cilāt smagus veļas grozus tikai tāpēc, ka drēbes ir ieguvušas nepatīkamu piegaršu. Tāpēc labāk atrast avotu, nevis cīnīties ar sekām, izmantojot smaržīgus aerosolus.

Neliela skapja sakārtošana bieži dod vairāk nekā jauns mazgāšanas līdzeklis

Pirmais solis ir vienkāršs: iztukšot vismaz vienu problemātisko skapja daļu un godīgi to apskatīt. Jāpārbauda stūri, aizmugurējā siena, skapja apakša, vieta pie ārējās sienas un aiz mēbelēm, ja tas ir iespējams. Ja jūtama izteikta mitruma smaka vai redzamas pārmaiņas, ar smaržīgu maisiņu vien situāciju atrisināt nevarēs – nepieciešams iztīrīt, izžāvēt un saprast, no kurienes telpā nonāk mitrums.

Ikdienas rutīnā palīdz arī vienkārši ieradumi: skapī likt tikai patiešām sausas drēbes, nepārslogot plauktus, pēc mazgāšanas atstāt pusvirus veļas mašīnas durvis, regulāri izvēdināt istabu. Retāk valkāto apģērbu reizēm ieteicams izņemt, pakārt gaisā un pārbaudīt, vai tā kastes un pārvalki nav kļuvuši mitri. Ja skapis atrodas pie aukstas sienas, drēbes nevajadzētu sabāzt līdz pašai aizmugurei.

Arī uzņēmumiem, kas ražo un pārdod mēbeles, šajā jautājumā ir sava atbildības daļa: skaists skapis ne vienmēr ir ērts ikdienas lietošanai, ja tajā ir pārāk maz vietas gaisa spraugām vai ja tas novietots pavisam tuvu problemātiskai sienai. Tomēr mājās daudz ko nosaka arī tas, cik daudz lietu cenšamies satilpināt vienā vietā. Skapis nav noslēgta kapsula, kas pati saglabā drēbju svaigumu.

Tīrām drēbēm nevajadzētu radīt šaubas, tiklīdz tās uzvelkat. Ja no skapja nāk dīvaina smaka, bieži vien nav vajadzīgs vēl viens mazgāšanas līdzeklis – nepieciešams nedaudz vairāk sausuma, gaisa un vietas. Dažkārt vislielāko atšķirību mājās rada nevis jauns pirkums, bet atvērtas skapja durvis un lēmums vairs nepiepildīt to līdz pēdējam centimetram.