USB zibatmiņas zaudē savu nozīmi: kas tās aizstās?

Vēl pavisam nesen USB zibatmiņa bija viena no tām lietām, ko daudzi nēsāja atslēgu piekariņā, mugursomā vai glabāja atvilktnē „nebaltai dienai“. Jāpārvieto dokuments? Jāieraksta fotogrāfijas? Jāpārnes filma, prezentācija vai svarīgi faili no viena datora uz citu? Risinājums bija vienkāršs: iespraud zibatmiņu, nokopē, izņem un dodies tālāk.

Taču šodien arvien vairāk cilvēku pamana dīvainu lietu – USB zibatmiņas atvilktnē guļ arvien ilgāk, bet, kad vajadzīgs fails, roka vispirms sniedzas nevis pēc tām, bet gan pēc mākoņkrātuves, tālruņa vai ārējā SSD diska. Tas nenozīmē, ka „flash“ zibatmiņas jau kļuvušas bezvērtīgas. Taču to zelta laikmets, šķiet, tuvojas beigām.

Kāpēc USB zibatmiņas pēkšņi kļuvušas mazāk vajadzīgas?

Galvenais iemesls ir ļoti vienkāršs: ir mainījušies mūsu paradumi. Agrāk fails visbiežāk atradās vienā datorā. Vēlējies to atvērt citur – bija fiziski jāpārnes. Tagad tas pats dokuments var būt tālrunī, klēpjdatorā, planšetē un vēl arī mākonī. Cilvēkam vairs nav jādomā, kur nolikta mazā plastmasas ierīce, jo fails bieži vien jau gaida internetā.

Mākoņkrātuves pakalpojumi, piemēram, „Google Drive“, „OneDrive“, „Dropbox“ vai „iCloud“, ir būtiski mainījuši ikdienas darbu ar failiem. Dokumentu var sākt veidot datorā, labot tālrunī un vēlāk atvērt citā ierīcē, pat nepievienojot nevienu kabeli. Tas ir īpaši ērti tiem, kuri strādā no vairākām vietām, bieži sūta failus citiem vai nevēlas riskēt, ka svarīga informācija paliks vienā sabojātā datorā.

Vēl viens trieciens USB zibatmiņām ir failu izmēri. Fotogrāfijas, videoklipi, spēles, rezerves kopijas un darba projekti šodien aizņem ievērojami vairāk vietas nekā pirms desmit gadiem. 64 vai 128 GB zibatmiņa joprojām ir piemērota dokumentiem, dažām mapēm vai fotogrāfijām, bet, kad jāpārvieto simtiem gigabaitu, tā ātri sāk izskatīties pēc neērta kompromisa.

Mākonis ir ērts, bet tam ir viena nepatīkama cena

Mākoņkrātuve šķiet gandrīz ideāls risinājums, kamēr viss darbojas tā, kā vajadzīgs. Fails ir pieejams no jebkuras vietas, tas nav jānēsā līdzi, var dalīties ar saiti, bet datora pazaudēšanas gadījumā dati bieži vien paliek drošībā. Tāpēc daudziem cilvēkiem USB zibatmiņa ir kļuvusi nevis par ikdienas rīku, bet gan par rezerves variantu.

Tomēr ir arī otra puse. Mākonim nepieciešams internets. Ja savienojums ir lēns, nestabils vai tā vispār nav, liela faila augšupielāde var kļūt par mocībām. Dažkārt vairākus desmitus gigabaitu lielu videoklipu ir ātrāk fiziski pārvietot, nekā gaidīt, līdz tas tiks augšupielādēts mākonī un pēc tam vēlreiz lejupielādēts citā ierīcē.

Pastāv arī cenas jautājums. Ar bezmaksas mākoņkrātuves vietu parasti pietiek tikai sākumā. Kad sakrājas fotogrāfijas, dokumenti, videoklipi un rezerves kopijas, cilvēks ātri nonāk līdz abonementam. Šķiet, daži eiro mēnesī nav daudz, taču gada vai vairāku gadu laikā izveidojas summa, ko vienkārša USB zibatmiņa nekad neprasītu.

Vēl viena tēma ir privātums. Pazaudēta USB zibatmiņa bez paroles vai šifrēšanas var kļūt par problēmu, jo cilvēks, kas to atradis, var apskatīt failus. Taču arī mākoņkrātuve nav maģiski droša, ja konts ir aizsargāts ar vāju paroli, netiek izmantota divpakāpju verifikācija vai cilvēks neuzmanīgi klikšķina uz aizdomīgām saitēm. Citiem vārdiem sakot, ērtībai vienmēr ir sava cena.

Pārnēsājamie SSD diski pārņem smago darbu

Kad jāpārvieto lieli faili, USB zibatmiņām arvien biežāk nākas atdot vietu ārējiem SSD diskiem. Tie ir dārgāki, taču ievērojami ātrāki un uzticamāki intensīvai lietošanai. To īpaši izjūt tie, kuri strādā ar videoklipiem, fotogrāfiju, spēlēm, lielām rezerves kopijām vai projektu arhīviem.

Vienkārša, lēta USB zibatmiņa cenas dēļ var šķist pievilcīga, taču realitātē tās rakstīšanas ātrums bieži vien sagādā vilšanos. Faili kopējas lēni, zibatmiņa sakarst, bet, pārvietojot lielākas mapes, jāgaida ilgāk, nekā gribētos. SSD disks šādā gadījumā kļūst nevis par greznību, bet gan par laika taupīšanas rīku.

Tomēr SSD nav atbilde visiem. Ja cilvēkam jāpārnes daži dokumenti, fotogrāfiju mape vai neliels fails, ārēja SSD diska pirkšana var būt vienkārši pārspīlēta. Tas ir tāpat kā vest vienu iepirkumu maisiņu ar kravas automašīnu – iespējams, bet nav nepieciešams.

Vēl viena problēma – savienotāji

USB zibatmiņu pasauli būtiski sarežģīja arī savienotāju maiņa. Ilgu laiku gandrīz viss grozījās ap USB-A savienotāju – to klasisko taisnstūra formas spraudni, ko visi vismaz reizi ir mēģinājuši iespraust nepareizajā pusē. Taču jaunāki klēpjdatori, planšetes un tālruņi arvien biežāk izmanto USB-C.

Tāpēc vecākas zibatmiņas kļūst mazāk ērtas. Nepieciešams adapteris, bet adapteris visbiežāk kaut kur pazūd tieši tad, kad tas visvairāk vajadzīgs. Jaunākas USB zibatmiņas ar USB-C vai dubulto savienotāju šo problēmu daļēji atrisina, taču vecos paradumus tas vairs neatgriež. Kad failu var vienkārši augšupielādēt mākonī vai nosūtīt ar lietotni, papildu spraudnis kļūst par vēl vienu šķērsli.

Tomēr USB zibatmiņas vēl nevajadzētu izmest

Lai gan šķiet, ka USB zibatmiņas atkāpjas pagātnē, tām joprojām ir ļoti skaidras situācijas, kurās tās paliek neaizstājamas. Viena no svarīgākajām ir operētājsistēmu instalēšana un datora atjaunošana. Lai instalētu „Windows“, „Linux“ vai sagatavotu avārijas atjaunošanas datu nesēju, USB zibatmiņa joprojām ir viens no vienkāršākajiem risinājumiem.

Tā noder arī tad, kad nav interneta. Ja nepieciešams ātri nodot failus citam cilvēkam, kurš sēž blakus, USB zibatmiņa joprojām var būt ātrāka par mākoņkrātuvi. Īpaši tad, ja faili ir lieli, bet savienojums lēns. Turklāt USB zibatmiņai nav nepieciešams konts, abonements, paroles atjaunošana vai kopīgošanas iestatījumi. Iespraud, nokopē, atdod.

Vēl viena priekšrocība ir vienkāršība. Vecākiem cilvēkiem, skolām, birojiem, servisiem vai tehniķiem fizisks datu nesējs dažkārt ir ērtāks nekā skaidrošana, kā pieslēgties mākonim un kur atrast kopīgoto mapi. USB zibatmiņa šeit uzvar nevis ar tehnoloģijām, bet gan ar to, ka to saprot gandrīz visi.

Kas patiesībā aizstās USB zibatmiņas?

Atbilde nav viena. Ikdienas dokumentiem un fotogrāfijām USB zibatmiņas jau aizstāj mākonis. Lieliem failiem un profesionālam darbam tās arvien biežāk aizstāj ārējie SSD diski. Fotoaparātos, dronos un dažās ierīcēs joprojām paliek atmiņas kartes. Savukārt tālruņi un datori arvien vairāk savienojas savā starpā tā, ka cilvēkam vairs nekas nav fiziski jānēsā līdzi.

Tomēr pilnīga USB zibatmiņu izzušana tuvākajā laikā ir maz ticama. Drīzāk tās no ikdienas priekšmeta pārvērtīsies par īpašu rīku: datora labošanai, failu pārsūtīšanai bez interneta, avārijas rezerves variantam vai vienkāršam risinājumam, kad neko negribas instalēt un nekur pieslēgties.

Tāpēc labākais padoms ir vienkāršs: vienu labu USB zibatmiņu mājās joprojām ir vērts turēt. Tikai nevajadzētu to uzskatīt par galveno vietu svarīgākajiem failiem. Dokumentiem un fotogrāfijām labāk izmantot mākoņkrātuvi vai rezerves kopijas vairākās ierīcēs, bet lieliem arhīviem – ārējo SSD. USB zibatmiņa šodien vairs nav karaliene, bet kā rezerves atslēga atvilktnē tā joprojām noteikti ir pelnījusi savu vietu.