100 gadu statistika rāda, vai Lietuvai draud sniegs, dubļi, lietus un metru dziļas kupenas

Septembrī par ziemu vēl ir pāragri runāt tikai tiem, kuri katru gadu ir pārsteigti par pirmo apledojumu. Patiesībā jau tagad var saskatīt pirmās pazīmes, kādu ziemu sagaidīt: vai atkal dzīvosim zem biezas sniega segas, vai arī nāksies brist cauri slapjai putrai, vai lielākā sezonas daļa paies lietū, vējā un zem pelēkām debesīm.

Īsā atbilde ir šāda: 50 cm bieza sniega sega Lietuvā šoziem ir iespējama, taču tas nav visas valsts pamatscenārijs. Metru dziļas kupenas El Ninjo dēļ? Izklausās iespaidīgi, bet realitāte ir piezemētāka: metrs Lietuvā ir ekstremāla, reta parādība, nevis visas ziemas iespējamā prognoze. Lielāka intriga slēpjas citur: šogad visbīstamākā var būt nevis klasiskā barga ziema, bet ļoti nervoza ziema ar straujām pārejām no lietus uz slapju sniegu, no apledojuma uz atkusni, no dubļiem uz īsiem, bet spēcīgiem sniega uzbrukumiem.

Pagājusī ziema bija izņēmums, nevis jaunā norma

Pagājusī ziema daudziem palika atmiņā viena vienkārša iemesla dēļ: tā nebija „parasta lietuviešu ziema“. Tā bija auksta, sniegota un vietām patiešām atgādināja senāku laiku ziemas, kad sniegs saglabājās nevis divas dienas, bet nedēļām ilgi. Lietuvas Hidrometeoroloģijas dienesta pārskatā norādīts, ka 2025.–2026. gada ziemas vidējā temperatūra Lietuvā bija aptuveni -5 °C, tas ir, gandrīz par 3 grādiem zemāka nekā 1991.–2020. gada norma.

Vēl spēcīgāks signāls bija sniegs. Pagājušajā ziemā Lietuvā vidēji bija aptuveni 62 dienas ar vismaz 1 cm biezu sniega segu. Savukārt 10 cm vai biezāka sniega sega saglabājās pat aptuveni 51 dienu, lai gan parasti šādu dienu ir ievērojami mazāk. Maksimālais sniega segas biezums Laukuvā sasniedza 66 cm. Tas vairs nav „nedaudz uzsniga“. Tā ir ziema, kas statistikā izceļas.

Taču tieši šeit slēpjas būtība: šāda ziema nav likumsakarība. Tā drīzāk atgādina brīdinājumu, ka pat sasilstoša klimata apstākļos Lietuva joprojām var piedzīvot ļoti nopietnu sala un sniega epizodi. Klimats sasilst, taču ziemas nav pazudušas. Tās kļuvušas nevienmērīgākas: vienu gadu sniega gandrīz nav, citā – pēkšņi nokrīt tik daudz, ka pagalmi, ceļi un jumti nespēj tam tikt līdzi.

Kādas ir prognozes?Attēls: Ilustratīvs attēls

Ko saka ilgtermiņa statistika: Lietuva prot gan slīkt dubļos, gan tikt aprakta sniegā

Ja raugāmies nevis uz vienu sezonu, bet uz ilgāku laikposmu, aina ir ļoti skaidra. Parastais maksimālais sniega segas biezums Lietuvā visbiežāk ir aptuveni 16–25 cm. Biezāka sega ir Žemaišu augstienē un austrumu rajonos, plānāka – piekrastē, dienvidrietumos un pie jūras. Sniega sega, kas pārsniedz 50 cm, Lietuvā ir reta parādība.

Taču „reti“ nenozīmē „neiespējami“. Vēsturē ir ļoti skarbi piemēri. 1995.–1996. gada ziema bija viena no tām, ko vērts atcerēties ikreiz, kad kāds apgalvo, ka Lietuvā „vairs nav īstu ziemu“. Tajā sezonā sniega sega vietām sasniedza 80–90 cm, ilgi saglabājās, izveidojās jau novembrī un nokusa tikai aprīlī. Savukārt absolūtais Lietuvas sniega segas rekords ir 94 cm – tas tika reģistrēts Laukuvā 1931. gadā.

Tātad metru dziļš sniegs Lietuvā nav pasaka. Taču tas ir gandrīz robežscenārijs, kam nepieciešama ļoti konkrēta apstākļu kombinācija: ilgstošs sals, daudz mitruma, atkārtota snigšana, maz atkušņu un labvēlīgs reljefs. Šādu ainu biežāk var piedzīvot Žemaitijas augstienes vai Lietuvas austrumu iedzīvotāji, taču gaidīt metru sniega kā visas valsts ziemas scenāriju būtu pārāk drosmīgi.

El Ninjo šoziem visu sakarsē, taču ne tā, kā daudzi iedomājas

Šogad visa pasaule runā par El Ninjo. Saskaņā ar Pasaules Meteoroloģijas organizācijas datiem El Ninjo ir nostiprinājies un tam vajadzētu saglabāties 2026.–2027. gada ziemā. Tas ir svarīgs signāls, jo El Ninjo bieži paaugstina pasaules temperatūru un maina nokrišņu režīmus daudzos reģionos.

Tomēr Lietuvai šeit nepieciešams vēss prāts. El Ninjo nav poga, kuru nospiežot automātiski ieslēdzas metru dziļš sniegs Viļņā, Kauņā vai Paņevežā. Eiropā tā ietekme ir sarežģītāka un vājāka nekā tropos vai dažviet Amerikā, Āzijā un Austrālijā. Mūsu ziemu vispirms regulē Atlantijas okeāns, rietumu pārnese, cikloni, anticikloni, Baltijas jūras temperatūra un tas, vai aukstajam gaisam no ziemeļiem vai austrumiem vispār izdosies ieplūst reģionā.

Tas nozīmē vienu: El Ninjo var palielināt atmosfēras kopējo „nervozitāti“, bet pats par sevi tas nepasaka, vai Lietuvā sniegs būs līdz ceļiem. Pat ļoti spēcīga El Ninjo laikā Lietuvā var būt maiga, lietaina ziema. Taču tikpat labi vairāku nedēļu bloķējošs process virs Skandināvijas vai Austrumeiropas var pēkšņi ieslēgt aukstumu un atnest nopietnu sniega epizodi.

Visticamākais scenārijs: nevis pasakaini balta ziema, bet ziema ar pēkšņiem uzbrukumiem

Ja visu vajadzētu apkopot vienā prognozē, reālistiskākā šīs ziemas aina būtu šāda: daudz mainīguma. Nevis viena vienmērīga ziema no decembra līdz martam, bet vairākas spēcīgas epizodes, starp kurām var būt dubļi, lietus, slapjš sniegs un atkušņi.

Decembris var būt ļoti viltīgs. Pēdējās desmitgadēs silto decembru kļūst arvien vairāk, tāpēc sezonas sākumā ir pilnīgi reāli piedzīvot vairāk lietus, slapja sniega un apledojuma nekā stabilas sniega segas. Tas ir tas nepatīkamais variants, kad kalendārā jau ir ziema, bet ārā – slapjš asfalts, tumsa, vējš un ūdens apavos.

Janvāris un februāris joprojām ir bīstamākie īstam ziemas uzbrukumam. Tieši šajā laikā statistiski sniega sega visbiežāk sasniedz lielāko biezumu, bet sala viļņiem ir vislabākie apstākļi, lai ieilgtu. Ja izveidosies bloķējoša situācija un Atlantijas siltums tiks apturēts, Lietuva var ātri pāriet no „dubļainas ziemas“ uz īstu sniega režīmu. Šādā gadījumā 20–30 cm bieza sega daudzviet būtu pilnīgi reāla, bet vietām, īpaši Žemaitijā vai austrumu rajonos, varētu runāt arī par 40–50 cm.

Bet vai būs tāpat kā pagājušajā gadā, kad sniegs vietām pārsniedza 50 cm? Šādas ziemas atkārtošanās nav visticamākais scenārijs. Tam būtu nepieciešams, lai sals saglabātos ilgi, atkušņi būtu reti un snigšana atkārtotos. Pagājusī ziema bija būtiska novirze no normas, tāpēc identiska atkārtojuma gaidīšana būtu pārāk optimistiska tiem, kuri gaida baltu ziemu, un pārāk dramatiska tiem, kuri no tās baidās.

Vai būs daudz sniega?Attēls: Ilustratīvs attēls

Lielākais apdraudējums var būt nevis sniegs, bet slapjais haoss

Šoziem visvairāk jāvēro ne tikai sniega centimetri, bet arī temperatūra ap nulli. Tieši tad Lietuvā sākas visnepatīkamākais scenārijs: dienā kūst, vakarā sasalst, naktī ceļi kļūst kā stikls, no rīta krīt slapjš sniegs, pēcpusdienā līst, bet vakarā viss atkal sasalst.

Šādas ziemas visvairāk nogurdina cilvēkus, ceļus, automašīnas un mājas. Jumts saņem slapja sniega svaru, ceļi – rises un ledu, autovadītāji – apledojumu, bet pilsētas – pelēku putru. Tas var būt pat bīstamāk nekā sausa, stabila -10 °C ziema, kurai organisms un infrastruktūra vismaz spēj pielāgoties.

Klimata statistika rāda, ka aukstajā sezonā Lietuvā palielinās šķidro nokrišņu daudzums, bet cieto nokrišņu kļūst mazāk. Vienkārši sakot, arvien vairāk ziemas nokrišņu nāk lietus vai slapja sniega veidā, nevis pūkaina sniega veidā. Taču, kad šāds mitruma pārpalikums sastopas ar pēkšņu aukstumu, mēs iegūstam nevis mierīgu ziemu, bet ļoti nepatīkamu maisījumu.

Spriedums: sniegs būs, bet metru gaidīt nevajag

Šīs ziemas prognoze, balstoties uz statistiku un pašreizējiem signāliem, ir šāda: Lietuva, visticamāk, neizvairīsies no sniega, taču visas valsts mērogā drīzāk gaidāma mainīga, slapja un nervoza ziema, nevis trīs mēnešus ilga balta pasaka. Sniegotākās epizodes visdrīzāk būs janvārī un februārī. Decembris var būt siltāks, tumšāks un slapjāks, ar vairāk dubļiem nekā īsta ziemas skata.

50 cm sniega vietām Lietuvā ir iespējami, īpaši tad, ja sakritīs vairāki spēcīgi sniegputeņi un ilgāks sals. Taču atkārtot pagājušās ziemas apmērus būs grūti. Metru dziļa sniega scenārijs teorētiski pastāv tikai kā ekstremāls gadījums, kas visvairāk piemērots atsevišķām vietām, nevis visai Lietuvai.

Tāpēc šīs ziemas īstā intriga nav tajā, vai mūs aizputinās līdz logiem. Īstā intriga ir – cik reižu ziema vienas dienas laikā pārslēgsies no rudens uz februāri. Un tieši tam visvairāk vērts gatavoties: ne tikai lāpstai, bet arī labām riepām, pacietībai uz ceļiem, piesardzībai uz ietvēm un izpratnei, ka šī ziema var būt nevis skaista, bet ļoti kaprīza.