Degvielas cenas sasniegušas „kosmosu“. Dīzeļdegviela jau maksā 2,30 eiro par litru, bet benzīns jau pārsniedzis 2,00 eiro robežu. Ziemā to izjutīsim arī pārtikas cenās

Pie degvielas uzpildes stacijas tablo tagad daudzi apstājas ne tikai tāpēc, ka jāuzpilda degviela. Skaitļi kļuvuši tādi, uz kuriem grūti nereaģēt: dīzeļdegviela dažviet jau tuvojas 2,30 eiro par litru, benzīns pārsniedzis 2 eiro robežu, bet pilna tvertne atkal kļūst par pirkumu, kas jāplāno kā nopietnāks izdevums. Vēl pirms kāda laika šādas cenas šķita kā sliktas atmiņas no dārgākā perioda, bet tagad autovadītāji atkal redz ļoti līdzīgu ainu.

Tomēr lielākā problēma nav tikai tā, ka dārgāks kļūst brauciens uz darbu, skolu vai pie vecākiem nedēļas nogalē. Degviela ir viena no tām izmaksām, kas klusi iekļūst gandrīz visur. Kad sadārdzinās dīzeļdegviela, sadārdzinās ne tikai kravas automašīnas tvertne. Sadārdzinās preču nogādāšana veikalā, lauksaimniecības darbi, uzglabāšana, piegādes, kurjeru pakalpojumi, remonti, pakalpojumi un galu galā tas, ko cilvēks ikdienā liek savā iepirkumu grozā.

Kāpēc dīzeļdegvielas cena ir sāpīgāka, nekā šķiet pirmajā brīdī

Benzīna cena vispirms sāpīgi skar parastos autovadītājus. Cilvēks brauc uz darbu, ved bērnus, kārto darīšanas, nedēļas nogalē dodas pie radiniekiem vai uz lauku māju. Ja agrāk 50 litru tvertne maksāja aptuveni 75–80 eiro, tagad summa var pietuvoties 100 eiro vai pat pārsniegt to. Tas nav sīkums, īpaši ģimenēm, kuras dzīvo nevis lielpilsētas centrā un bez automašīnas vienkārši nevar iztikt.

Tomēr dīzeļdegviela ir vēl jutīgāks punkts visai ekonomikai. Ar to brauc daudzi smagā transporta līdzekļi, traktori, lauksaimniecības tehnika, daļa komerctransporta, kravas mikroautobusi. Tas nozīmē, ka katrs dārgāks litrs kļūst ne tikai par autovadītāja, bet arī uzņēmuma izmaksām. Uzņēmumi ļoti reti šīs izmaksas vienkārši absorbē paši. Agrāk vai vēlāk tās tiek pārnestas uz cenām.

Tāpēc, kad degvielas uzpildes stacijā redzam dārgu dīzeļdegvielu, tas patiesībā ir agrīns signāls. Šodien tas redzams pie uzpildes kolonnas, bet pēc dažām nedēļām vai mēnešiem var parādīties plauktā pie piena, dārzeņiem, gaļas, maizes vai putraimiem.

Pārtikas cenas neceļas uzreiz, bet trieciens nāk vēlāk

Veikalā cenas parasti nemainās tajā pašā dienā, kad sadārdzinās degviela. Tāpēc daļai cilvēku šķiet, ka degviela un pārtika nav tieši saistītas. Taču realitātē saikne ir ļoti vienkārša: katram produktam līdz plauktam ir jānonāk. Tas ir jāizaudzē, jāsavāc, jāiepako, jāatdzesē, jānogādā noliktavā, jāsadala, jāizvadā pa veikaliem.

Ja runājam par piena produktiem, gaļu, zivīm, saldētu pārtiku, tam visam klāt nāk arī saldēšanas izmaksas. Ja runājam par dārzeņiem vai graudiem, degvielas cena ietekmē gan laukus, gan tehniku, gan transportu. Pat ja pats lauksaimnieks vēl nav mainījis cenu, pārvadātāji, pārstrādātāji un tirgotāji jau rēķina savu daļu.

Ziemā šī ķēde var kļūt vēl jutīgāka. Aukstajā sezonā vairāk maksā apkure, noliktavu uzturēšana, loģistika, dažviet sarežģītāka kļūst transportēšana. Turklāt daļa svaigo produktu tiek vesta no tālienes, bet garāks ceļš nozīmē vairāk degvielas. Tāpēc dārga degviela ziemā var izpausties nevis kā viens straujš lēciens, bet kā lēna, kaitinoša cenu celšanās daudzās dažādās preču grupās.

Veikalā tas būs redzams ne tikai pie maizes vai piena

Visbiežāk cilvēki vispirms vēro piena, sviesta, olu, maizes un gaļas cenas, jo tie ir ikdienas produkti. Taču degvielas sadārdzināšanās var skart arī preces, par kurām reti aizdomājamies. Piemēram, sadzīves ķīmiju, dzīvnieku barību, konservus, ūdeni pudelēs, tualetes papīru, higiēnas preces. Visām šīm precēm nepieciešama ražošana, iepakošana, uzglabāšana un transportēšana.

Īpaši jutīgas kļūst smagas vai liela izmēra pakas. Ūdens, veļas mazgāšanas līdzekļi, eļļa, milti, cukurs, dzīvnieku pakaiši, konservu kastes – tas viss aizņem vietu un sver. Jo smagāka prece, jo vairāk tās galīgajā cenā jūtama loģistika.

Var notikt arī kas cits: ne visas preces acīmredzami sadārdzināsies. Daži ražotāji var saglabāt līdzīgu cenu, bet samazināt iepakojuma daudzumu. Cilvēks redzēs to pašu produktu, līdzīgu etiķeti un varbūt pat to pašu cenu, taču iekšpusē būs mazāk. Tādējādi pircējs pārmaksā, nevis uzreiz pamanot cenu, bet saņemot mazāku daudzumu par to pašu summu.

Ko tagad var darīt parasts pircējs

Pirmais – nekrist panikā un nesākt pirkt visu pēc kārtas. Šādos periodos veikali ļoti labi izmanto cilvēku satraukumu: akcijas, lieli iepakojumi, piedāvājumi „ņemiet tagad“ šķiet vilinoši, taču ne vienmēr palīdz ietaupīt. Labākā stratēģija ir nevis krāt jebko, bet pārdomāti saplānot visbiežāk izmantotos produktus.

Ir vērts sekot līdzi ilgstoši nebojājošām precēm: putraimiem, makaroniem, miltiem, eļļai, konserviem, kafijai, tējai, saldētiem dārzeņiem. Ja redzat patiešām labu cenu un zināt, ka produktu izlietosiet, tad šādam pirkumam ir jēga. Taču ātri bojājošos produktus pirkt tikai akcijas dēļ nevajadzētu – izmesta pārtika ir visdārgākā pārtika.

Otrs svarīgs ieradums – skatīties nevis uz iepakojuma cenu, bet uz kilograma, litra vai vienības cenu. Tieši tur bieži redzams, vai prece patiešām ir lēta. Kad cenas mainās, ražotāji un tirgotāji labprāt spēlējas ar iepakojumiem, tāpēc vecais ieradums pirkt „uz aci“ var maksāt arvien vairāk.

Treškārt, ir vērts plānot braucienus ar automašīnu. Ja degviela maksā tik daudz, katrs nevajadzīgs brauciens kļūst par naudu. Apvienot vairākas darīšanas vienā izbraukumā, retāk braukt bez vajadzības, pārbaudīt riepu spiedienu, nevadāt nevajadzīgu svaru bagāžniekā – tas viss izklausās sīki, bet mēneša laikā summējas.

Šī cena nav tikai autovadītāju problēma

Kad degviela sadārdzinās līdz šādām robežām, tā vairs nav tikai automašīnu tēma. Tā kļūst par visu mājsaimniecību tēmu. Pat cilvēks, kurš pats nevada automašīnu, tik un tā pērk preces, kas tika atvestas ar transportu. Viņš izmanto pakalpojumus, kuriem nepieciešama pārvietošanās, aprīkojums, piegāde, darbinieku braucieni. Tāpēc degvielas cena galu galā parādās tur, kur neviens to negaida – iepirkumu grozā.

Ziemā tas var būt īpaši jūtams, jo tajā pašā laikā cilvēki maksā vairāk par apkuri, elektrību, sezonas pirkumiem, bērnu apģērbu, automašīnas apkopi. Ja tam visam vēl pievienojas dārgāka pārtika, spiediens uz ģimenes budžetu kļūst ļoti reāls.

Degvielas uzpildes stacijas tablo šodien rāda ne tikai degvielas cenu. Tas rāda, kāds varētu būt tuvāko mēnešu noskaņojums veikalos. Un, lai gan parasts pircējs nevar mainīt pasaules naftas cenas vai transporta izmaksas, viņš vismaz var neļauties akliem pirkumiem: salīdzināt cenas, pārbaudīt iepakojumus, plānot braucienus un piesardzīgāk vērtēt katru „ļoti labo“ piedāvājumu.