Par 51 tūkstoti eiro tiek pārdota visa vecā dzelzceļa stacija: tās vēsture sākās jau Pirmā pasaules kara laikā
Par 51 tūkstoti eiro šodien lielākā Lietuvas pilsētā ir grūti nopirkt pat pieklājīgu vienistabas dzīvokli, taču Kretingas rajonā par šādu sākumcenu izsolē tiek piedāvāts pavisam citāds pirkums – bijušās Darbēnu dzelzceļa stacijas komplekss ar gandrīz 90 gadus vecu stacijas ēku, noliktavu, pasažieru un kravu platformām, aku un vairāk nekā 30 āru zemesgabalu. Aplūkojot pašreizējās fotogrāfijas, redzams, ka laiks šo vietu nav saudzējis: divstāvu mūra ēkai būtu nepieciešams nopietns remonts, uz platformām jau sen vairs nav gaidošu pasažieru, bet apkārtni vairāk atgādina pamestas dzelzceļa infrastruktūras fragmenti nekā dzīva stacija. Tomēr šī nav parasta veca valsts ēka. Šīs vietas vēsture sākās jau 1915. gadā, kad Pirmā pasaules kara laikā Vācijas armija stratēģisku apsvērumu dēļ izbūvēja dzelzceļa līniju caur Darbēniem. Pašreizējā mūra stacijas ēka radās vēlāk – 1937. gadā – un gandrīz deviņu desmitgažu laikā pieredzēja pilnīgi atšķirīgus Lietuvas vēstures periodus.
Stacija radās kara gados, bet starpkaru periodā te jau kūsāja dzīve
Darbēnu dzelzceļa vēsture sākās nevis ar tūrismu vai ērtāku satiksmi ar piejūru. 1915. gadā, Eiropā norisinoties Pirmajam pasaules karam, vācu armijai bija nepieciešama uzticama transporta artērija karavīru, munīcijas un citu apgādes līdzekļu pārvadāšanai, tāpēc tika izbūvēta Bajoru–Skuodas–Priekules dzelzceļa līnija. Tā savienoja Klaipēdas apgabala dzelzceļus ar Liepājas virzienu un kļuva par svarīgu militārās loģistikas posmu. Pirmās Kretingas, Darbēnu un Skuodas stacijas bija diezgan pieticīgas – galvenokārt koka būves, kas bija paredzētas kravām, bagāžai un pasažieru patvērumam no laikapstākļiem.
Situācija mainījās starpkaru periodā. Tajā laikā Darbēni bija aktīvs reģiona miestelis, kurā darbojās pagasta administrācija, pasts, skolas, aptieka, kokzāģētava, pienotava, dažādas darbnīcas un desmitiem tirdzniecības vietu. 1937. gadā veco koka stacijas ēku nomainīja divstāvu mūra stacijas nams – tieši tas tagad tiek pārdots izsolē. Tā laika dzelzceļš bija svarīga ikdienas dzīves daļa: cilvēki ar to brauca uz Kretingu, Skuodu un tālāk, bet 1939.–1940. gadā tika izbūvēta pat atsevišķa līnija no Darbēniem uz Šventoji. Vēsturiskajos stāstos minēts arī tas, ka caur Darbēniem uz piejūru devās prezidents Antans Smetona – viņa automašīna it kā tika nogādāta ar vilcienu, bet pats prezidents izkāpa Darbēnu stacijā un ceļu turpināja pa autoceļu.
Turpmākās desmitgades šai vietai bija krietni grūtākas. Otrā pasaules kara un pēckara laikā dzelzceļa stacijas Lietuvā kļuva ne tikai par ceļošanas, bet arī represiju lieciniecēm – cilvēki no Darbēnu apkārtnes tika izsūtīti uz Sibīriju, bet dzelzceļš kļuva par vienu no ceļiem, pa kuriem viņus aizveda. Padomju laikā stacija turpināja darboties, pasažieru vilcieni bija ierasts pārvietošanās veids, taču pēc neatkarības atjaunošanas līnijas nozīme sāka mazināties. 2001. gadā Skuodas virzienā aizbrauca pēdējais pasažieru vilciens, vēlāk pārtrūka arī daļa kravu satiksmes. Posms līdz Darbēniem vēl kādu laiku palika nepieciešams rūpniecības vajadzībām, taču pati stacija pamazām zaudēja savu funkciju.

Tagad par 51 tūkstoti eiro tiek pārdota ne tikai ēka
Šodien izsolē tiek piedāvāts viss nekustamā īpašuma komplekss Geležinkelio ielā 2A, Pasertupio ciemā, aptuveni 2 km no Darbēnu centra un apmēram 17 km no Kretingas. To veido septiņas mantiskas vienības: 242,45 kv. m liela divstāvu dzelzceļa stacija, 148,75 kv. m liela vienstāva noliktava, aka, āra tualete, pasažieru platforma, kravu platforma un 0,3072 ha liels zemesgabals. Kopējā sākotnējā pārdošanas cena ir 51 tūkstotis eiro – 36 450 eiro veido ēku un citu būvju vērtība, vēl 14 550 eiro – zemesgabals.
No pirmā acu uzmetiena skaitļi var šķist vilinoši. Vien stacijas un noliktavas kopējā platība ir gandrīz 400 kvadrātmetru, blakus atrodas savs 30,72 āru zemesgabals, apkārt – atsevišķas dzīvojamās mājas, lauki, meži, netālu tek Darbas upe. Tomēr 51 tūkstotis eiro ir tikai sākumcena un nebūt ne galīgā summa, kas būtu nepieciešama, lai šo vietu atdzīvinātu. Turto bankas skaidri norāda, ka stacijas ēkas stāvoklis ir slikts, bet objekts tiek pārdots tādā fiziskajā un funkcionālajā stāvoklī, kādā tas atrodas pašlaik. Ēkā ir elektrība un vietējā centrālā apkure ar cieto kurināmo, taču nopietnai atjaunošanai, visticamāk, būtu nepieciešami ievērojami ieguldījumi.
Ir arī juridiskas un praktiskas nianses. Daļa stacijas un noliktavas telpu pašlaik ir iznomāta līdz 2027. gada 27. maijam, lai gan jaunajam īpašniekam paredzēta iespēja līgumu izbeigt, par to iepriekš brīdinot nomnieku. Zemesgabalā ir reģistrēti servitūti komunikācijām, bet caur objekta elektroievadu elektrība tiek piegādāta arī citai ēkai Geležinkelio ielā 4 – ar to saistītais kompensācijas līgums pārietu jaunajam īpašniekam. Atsevišķi tiek brīdināts arī par āra tualeti, kas neatbilst uz to attiecināmo tiesību aktu prasībām, tāpēc pircējam pašam būtu jāizlemj, vai to pārveidot vai nojaukt.
Lētais kvadrātmetrs šeit var būt maldinošs
Ja 51 tūkstoša eiro cenu dalītu tikai ar stacijas un noliktavas platību, iegūtu ļoti zemu kvadrātmetra cenu, taču šāds aprēķins šajā gadījumā pasaka visai maz. Tā nav dzīvojamā ēka, uz kuru var aizvest mēbeles un nākamajā nedēļā pārcelties uz dzīvi. Ēkas remonts, inženiertehnisko sistēmu atjaunošana, apkure, iespējamā lietošanas veida maiņa, teritorijas sakārtošana un citu būvju stāvoklis var izmaksāt tikpat vai pat vairākas reizes dārgāk nekā pats pirkums.
No otras puses, šādi objekti tiek vērtēti ne tikai pēc sienu stāvokļa. Bijušajai dzelzceļa stacijai piemīt raksturs un vēsture, ko jaunbūvē nopirkt nevar. Teorētiski šeit varētu izveidot viesu namu, nelielu viesnīcu, kafejnīcu, radošās darbnīcas, pasākumu telpu vai vietējai vēsturei veltītu objektu. Vecā noliktava nodrošinātu vēl gandrīz 150 kv. metrus atsevišķas telpas, bet platformas varētu kļūt par īpašu visa projekta daļu. Tomēr pirms jebkāda šāda scenārija plānošanas būtu jāizvērtē pašreizējais zemes un ēku lietošanas veids, būvniecības prasības, kā arī iespējas šeit vispār īstenot konkrēto darbību.
Tieši tāpēc šī izsole, visticamāk, vairāk ieinteresēs nevis cilvēku, kurš vienkārši meklē lētu mājokli, bet gan pircēju, kurš saskata potenciālu neparastā vēsturiskā objektā un ir gatavs ieguldīt tā atjaunošanā. Šādi projekti Lietuvā jau ir bijuši – vecas stacijas, skolas, pasta ēkas vai industriālie objekti pēc rekonstrukcijas dažkārt kļūst par viesnīcām, restorāniem, muzejiem vai dzīvojamām telpām. Darbēnu stacijas gadījumā lielākais jautājums būtu ne tikai tas, cik maksās remonts, bet arī kādu funkciju šai vietai izdotos izdomāt tā, lai ieguldījumam būtu jēga.

Pēc vairāk nekā simts gadiem šeit sākas pavisam jauns posms
Darbēnu dzelzceļa stacijas vēsture būtībā atspoguļo vairāk nekā gadsimtu ilgu Lietuvas vēsturi. Tā sākās ar kara vajadzībām izbūvētu dzelzceļu, starpkaru periodā piedzīvoja jaunu mūra ēku un aktīvu pasažieru kustību, pieredzēja Otrā pasaules kara un pēckara traģēdijas, padomju laika vilcienus, neatkarības atjaunošanu un visbeidzot laiku, kad pasažieru šeit vairs nebija. Dzelzceļam pati ēka kļuva nevajadzīga, vēlāk tā tika nodota Turto bankas pārziņā, bet tagad tās liktenis pirmo reizi būs atkarīgs no privāta pircēja.
Tāpēc par 51 tūkstoti eiro šajā gadījumā tiek iegādāti ne tikai 391 kv. metrs stacijas un noliktavas, kā arī 30,72 āri zemes. Kopā tiek iegādāta vieta, kuras dzelzceļa vēsture sākās 1915. gadā, mūra ēka, kas stāv kopš 1937. gada, vecie peroni un viss, ko šīs sienas redzējušas gandrīz deviņu desmitgažu laikā. Protams, romantiku ļoti ātri var nomainīt remonta tāmes, dokumenti un tehniskās problēmas, tāpēc šis noteikti nav viegls vai lēts projekts.
Tomēr šādi nekustamā īpašuma piedāvājumi gadās reti. Kādu dienu šeit vēl varētu parādīties pavisam jauna darbība, taču iespējams arī, ka vecā stacija vēl kādu laiku paliks tukša. Skaidrs ir viens – pēc vairāk nekā gadsimta, kad šīs vietas dzīvi noteica dzelzceļš, tagad Darbēnu stacijas vēsturi var sākt rakstīt jau pavisam cits saimnieks.
Avots: https://aukcionai.turtas.lt/aukcionai/details/7E2CF4FB-ABA4-4182-881E-75872405575C
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.