Saule un vējš pārspēj rekordus, bet elektrība nekļūst lētāka: Baltijas tirgū briest jauns cenu haoss

Šķiet, loģikai vajadzētu būt vienkāršai: jo vairāk saules un vēja elektrostaciju saražo elektrību, jo mazāk mums būtu jāmaksā. Taču Baltijas valstīs šovasar notika tieši tas, kas daudzus cilvēkus kaitina visvairāk. Atjaunojamo energoresursu ražošana sasniedza rekordus, bet elektrības cenas tomēr nekritās tik ļoti, kā gribētos.

Lietuviešiem tas ir īpaši aktuāli, tuvojoties rudenim un ziemai, kad elektrības rēķini atkal kļūst par jutīgu tematu. Vieni jau tagad skatās biržas cenas, citi apsver, vai ir vērts mainīt plānu, bet trešie vienkārši gaida pirmo nopietnāko rēķinu pēc apkures sezonas sākuma. Un te ir svarīgi saprast vienu lietu: tas vien, ka Baltijā tiek saražots vairāk zaļās elektroenerģijas, vēl nenozīmē, ka lētāka elektrība automātiski nonāks katrā mājsaimniecībā.

Rekords ir, bet lētuma sajūtas nav

No jūnija līdz augustam Baltijas valstīs no saules un vēja tika saražots vairāk nekā 3,6 TWh elektroenerģijas. Tas ir pat par 43 procentiem vairāk nekā pagājušajā vasarā. Šis skaitlis ir iespaidīgs, īpaši ņemot vērā, cik strauji reģionā paplašinās saules parki, vēja elektrostacijas un privātās saules elektrostacijas uz iedzīvotāju jumtiem.

Lielāko pieauguma daļu veidoja saules enerģija. Latvijā saules enerģijas ražošana gada laikā vairāk nekā dubultojās, Lietuvā tā pieauga par vairāk nekā 56 procentiem, bet Igaunijā pieaugums bija krietni pieticīgāks. Vēja enerģijas jomā īpaši izcēlās Lietuva, kurai pienācās lielākā daļa no visa Baltijas vēja enerģijas ražošanas pieauguma.

Bet, lūk, nepatīkamā daļa: neraugoties uz rekordlielo ražošanu, vidējā elektrības cena Baltijā šovasar bija aptuveni 7,4 centi par kilovatstundu. Tas ir aptuveni par trešdaļu vairāk nekā pagājušajā vasarā. Citiem vārdiem sakot, mēs saražojam vairāk, bet par elektrību tik un tā maksājam vairāk. Izklausās absurdi, taču elektrības tirgū tas notiek biežāk, nekā gribētos.

Kur pazūd lētā elektrība?

Lielākā problēma nav tikai ražošana, bet arī tas, kad un kur šī elektrība tiek saražota un vai to ir iespējams normāli pārvadīt tur, kur tā nepieciešama. Saule visvairāk palīdz dienas laikā, kad tā spīd visspožāk. Šajā laikā cenas var kristies, dažkārt pat ļoti būtiski. Taču vakarā, kad cilvēki atgriežas mājās, ieslēdz plītis, veļas mazgājamās mašīnas, televizorus un lādētājus, saules enerģijas ražošana samazinās.

Tad tirgum ir nepieciešami citi avoti: vējš, hidroenerģija, imports vai dārgāka ražošana. Ja tajā laikā vēja ir maz, hidroelektrostacijās ir mazāk ūdens vai starpvalstu savienojumi darbojas ar traucējumiem, cena var strauji pieaugt. Un tad viss dienas lētums vakarā izplēn, kad elektrība cilvēkiem parasti ir visvairāk nepieciešama.

Baltijas reģionā svarīga nozīme ir arī savienojumiem ar Ziemeļvalstīm. Ja lētāka elektrība no Somijas vai Skandināvijas ierobežotās savienojumu jaudas dēļ nevar brīvi nonākt Latvijā un Lietuvā, patērētāji šo lētumu vienkārši nejūt. Tieši tāpēc vienā tirgus pusē elektrība var būt lētāka, bet otrā – dārgāka, lai gan runājam par to pašu reģionu.

Lietuvai tas nozīmē pavisam vienkāršu lietu

Lietuviešiem šī situācija nozīmē, ka, tuvojoties aukstajai sezonai, elektrības cena var būt ļoti svārstīga. Viss būs atkarīgs no laikapstākļiem: cik būs vēja, cik būs lietus, kāda būs temperatūra, kā darbosies hidroelektrostacijas un kāda būs situācija gāzes tirgū. Ja rudenī un ziemā būs maz vēja, maz nokrišņu un lielāks elektroenerģijas pieprasījums, lētas vasaras ilūzija var ļoti ātri sabrukt.

Īpaši to izjutīs tie, kuriem ir biržas cenas plāni. Vienā dienā elektrība var šķist gluži pieņemama, bet nākamajā dienā vakara stundas var nepatīkami kost. Šādā laikā ir ļoti svarīgi ne tikai skatīties kopējo mēneša vidējo cenu, bet arī saprast, kad elektrība ir visdārgākā. Dažkārt rēķinu visvairāk palielina nevis visa diennakts, bet dažas pīķa stundas, kad mājās tiek patērēts visvairāk enerģijas.

Tāpēc lielākos darbus ir vērts pārcelt uz lētākām stundām, ja vien to ļauj dzīves ritms. Veļas mazgāšana, trauku mazgājamā mašīna, elektromobiļa uzlāde, ūdens sildīšana vai citas ierīces, kas patērē daudz elektrības, var maksāt pavisam atšķirīgi atkarībā no diennakts laika. Tas nav brīnumains veids, kā rēķinu samazināt uz pusi, taču pašlaik katrs šāds ieradums kļūst arvien svarīgāks.

Rudens un ziema var smagi sist pa rēķiniem

Enerģētikas tirgū pašlaik ir daudz spriedzes. Gāzes cenas, emisiju kvotas, ūdens līmenis Ziemeļvalstīs, vēja enerģijas ražošana un savienojumu caurlaidība darbojas kā viena liela ķēde. Ja viens elements iestrēgst, cenu spiediens ātri pārceļas uz visu reģionu.

Tāpēc rekordi saules un vēja enerģijas ražošanā vēl nenozīmē mieru. Jā, atjaunojamā enerģētika Baltijā aug, un ilgtermiņā tā ir laba ziņa. Taču īstermiņā patērētājs redz nevis skaistus rekordus, bet gan rēķinu. Un rēķinā svarīgi nav tas, cik daudz elektrības kaut kur reģionā ir saražots, bet gan tas, cik tā maksāja laikā, kad cilvēks to patērēja.

Tuvākie mēneši var būt ļoti mainīgi. Ja rudens būs vējains un mitrs, situācija var būt maigāka. Ja laikapstākļi būs mierīgi, auksti un sausi, elektrības cenas atkal var parādīt zobus. Tāpēc tagad ir vērts nevis akli cerēt uz lētāku zaļo elektroenerģiju, bet pārbaudīt savu plānu, sekot patēriņa laikam un sagatavoties tam, ka elektrības tirgus šoziem var būt krietni nervozāks, nekā šķiet, raugoties uz vasaras rekordiem.