Kad niez labā acs: ko sola māņticējumi un kad vērts satraukties par veselību

Tiklīdz sāk niezēt labā acs, roka pati sniedzas to paberzēt, bet prātā iešaujas vecais jautājums: varbūt notiks kaut kas labs? Šādus sīkumus cilvēki īpaši pamana tad, kad gaida ziņu, lēmumu darbā vai satikšanos, kas izraisa satraukumu. Un, lai gan ar prātu saprotam, ka acs var niezēt pavisam vienkārša puteklīša dēļ, māņticējumiem piemīt savāda spēja vismaz uz brīdi likt apstāties.

Labās acs nieze tautas ticējumos visbiežāk tiek uzskatīta par labvēlīgāku zīmi nekā kreisās acs nieze. Tomēr bieži tiek aizmirsta viena svarīga nianse: māņticējumi stāsta par cerībām un cilvēka vēlmi saskatīt kārtību nejaušās lietās, nevis par patiesām nākotnes prognozēm. Savukārt pati acs dažkārt raida daudz skaidrāku vēstījumu, ko nevajadzētu ignorēt.

Tātad, ko cilvēki kopš seniem laikiem saista ar niezošu labo aci, kāpēc šie skaidrojumi ir tik atšķirīgi un kad labāk, nevis minēt par labām ziņām, parūpēties par savu redzi? Atbilde slēpjas ne tikai māņticējumos.

Labas ziņas, negaidīta tikšanās vai vienkārši skaistāka diena?

Lietuviešu un plašākā Eiropas māņticējumu tradīcijā ķermeņa labā puse bieži tika uzskatīta par labvēlīgu. Tāpēc niezoša labā acs nereti tiek skaidrota kā tuvojoša prieka, patīkamas tikšanās vai labu ziņu zīme. Vieni teiktu, ka kāds jūs pieminējis ar labu vārdu, citi – ka drīzumā ieraudzīsiet cilvēku, kuru sen neesat redzējis.

Dažkārt šādiem skaidrojumiem tiek pievienota arī nedēļas diena vai diennakts laiks. No rīta sajusta nieze vienuviet tiek saistīta ar negaidītu notikumu pavērsienu, vakarā – ar viesiem vai sarunu. Taču tieši šeit sākas īstā māņticējumu raiba daudzveidība: dažādās ģimenēs vienas un tās pašas zīmes var nozīmēt pilnīgi pretējas lietas.

Tieši tāpēc māņticējums biežāk darbojas kā neliela ikdienas spēle, nevis likums. Ja pēc niezes patiešām saņemat labu zvanu, šo sakritību ir ļoti viegli atcerēties. Ja nekas nenotiek, acs vienkārši pārstāj niezēt, un viss stāsts pazūd tikpat ātri, kā sākās.

Kāpēc tik ļoti gribas ticēt zīmei

Cilvēks reti meklē jēgu tad, kad viss ir mierīgi un paredzami. Māņticējumi aktivizējas gaidīšanas laikā: pirms darba intervijas, ceļojuma, ārsta atbildes vai svarīga ģimenes lēmuma. Pat neliela ķermeņa sajūta tad kļūst it kā par mājienu, ka liktenis jau kaut ko zina, tikai vēl nav to skaļi pateicis.

Šāds skaidrojums uz brīdi var nomierināt. Tā vietā, lai domātu par desmit iespējamiem nepatīkamiem scenārijiem, patīkamāk ir sev pateikt, ka niezoša labā acs varbūt sola kaut ko labu. Tajā nav nekā slikta, kamēr māņticējums paliek viegls rituāls, nevis iemesls pieņemt nopietnus lēmumus.

Problēma rodas tad, kad zīmēm tiek piešķirts vairāk spēka nekā veselajam saprātam. Acs var niezēt īsi pirms svarīgas tikšanās nevis tāpēc, ka tā ir liktenīga, bet gan tāpēc, ka ilgi skatījāties ekrānā, telpā ir sauss gaiss vai acī iekļuvušas kosmētikas daļiņas. Dažkārt ikdiena ir mazāk noslēpumaina, toties daudz vieglāk sakārtojama.

Kad niez labā acs: ko sola māņticējumi un kad vērts satraukties par veselībuAttēls: Pixabay / tembel_tasarimci

Kad nieze vairs nav saistīta ar māņticējumiem

Biežākie acu niezes cēloņi ir diezgan vienkārši: sauss gaiss, putekļi, ziedputekšņi, dzīvnieku blaugznas, acu kosmētika, kontaktlēcas vai ilgstošs darbs pie ekrāna. Acis var reaģēt arī uz jaunu sejas krēmu, skropstu tušu vai pat mazgāšanas līdzekli, ar kuru izmazgāti dvieļi. Ja niez abas acis, tās asaro, ir apsārtušas vai jūtama graušana, tas bieži vien vairāk atgādina kairinājumu vai alerģisku reakciju, nevis mistisku signālu.

Visnepatīkamākais ir tas, ka niezošu aci ļoti gribas berzēt. Taču tieši berzēšana var pastiprināt apsārtumu, sakairināt plakstiņu un ienest vēl vairāk netīrumu. Ja valkājat kontaktlēcas, sajūtot izteiktu diskomfortu, drošāk tās izņemt, bet acij pieskarties tikai ar tīrām rokām.

Pie mediķiem vērts vērsties nekavējoties, ja kopā ar niezi parādās sāpes, spēcīgs apsārtums, strutaini izdalījumi, pietūkums, jutība pret gaismu, neskaidra redze vai acs trauma. Tāpat nevajadzētu gaidīt, ja nepatīkamā sajūta nepāriet, atkārtojas vai šķiet, ka acī ir iestrēdzis svešķermenis. Labās ziņas no māņticējumiem var pagaidīt – redze nav tā joma, kur būtu vērts eksperimentēt ar pacietību.

Dažādiem cilvēkiem viena un tā pati sajūta nozīmē ko citu

Cilvēkam, kurš strādā pie datora, labās acs nieze bieži sākas dienas beigās, kad skatiens vairākas stundas lēkājis starp e-pastiem, tabulām un tālruni. Vecākiem tā var parādīties pēc rotaļām ar bērniem ārā, īpaši ziedēšanas laikā, bet senioriem – kopā ar acu sausumu vai lietoto līdzekļu izmaiņām. Viens simptoms, bet apstākļi ir pilnīgi atšķirīgi.

Cilvēki, kuri valkā kontaktlēcas, īpaši labi pazīst šo mānīgo brīdi: šķiet, ka tūlīt paberzēsi aci un kļūs vieglāk, taču pēc minūtes sajūta kļūst tikai sliktāka. Savukārt alerģiskiem cilvēkiem nieze var būt tik ierasta, ka viņi to noraksta uz sezonu un aizmirst vērot, vai simptomi nav mainījušies. Ierasta problēma tik un tā var prasīt jaunu risinājumu.

Un te ir otra puse: ne katra acs pakasīšana nozīmē slimību vai nepieciešamību uzreiz satraukties. Acis jutīgi reaģē uz vēju, dūmiem, nogurumu un sliktu miegu. Mierīgi novērtēt situāciju, atpūtināt acis, tās neberzēt un vērot citus simptomus bieži vien ir saprātīgāk nekā vai nu visu dramatizēt, vai arī atmest tam ar roku.

Var paturēt veco domu, ka niezoša labā acs sola patīkamu pārsteigumu – dažkārt šādi mazi māņticējumi vienkārši padara dienu gaišāku. Taču īstā labā ziņa ir spēja atšķirt nevainīgu sakritību no ķermeņa lūguma apstāties. Galu galā acs nav zīlēšanas kristāla bumba, taču tā diezgan skaidri parāda, kad tai nepieciešama lielāka uzmanība.