Suns mājās grauž visu? Šie 5 soļi palīdzēs atgūt kārtību un mieru
Pārnākat no darba, pie durvīm novelkat kurpes un jau no gaiteņa redzat: vienai no tām nav auklas, paklāja mala ir pacelta, bet uz grīdas mētājas sīki porolona gabaliņi. Suns jūs sagaida, tik sirsnīgi luncinot asti, ka dusmas uz brīdi sajaucas ar vainas izjūtu. Viņš taču, šķiet, nesaprot, kāpēc saimnieks pēkšņi runā paceltā balsī.
Tomēr pēc vairākiem šādiem vakariem mājās sāk uzkrāties ne tikai sabojātas lietas. Cilvēks sāk slēpt kurpes augstāk, aizvērt istabu durvis, nervozēt pirms došanās prom un arvien biežāk domāt, vai suns to dara aiz atriebības. Visbiežāk atbilde ir daudz vienkāršāka: suns nemēģina sodīt saimnieku, bet savā veidā tiek galā ar garlaicību, spriedzi, zobu šķilšanos vai vientulību.
Graužšana sunim ir dabiska uzvedība, taču mājās tai jābūt skaidri ierobežotai. Kārtību palīdz atgūt ne tikai stingrāks tonis un jauns mēbeļu aizsardzības aerosols. Daudz svarīgāk ir saprast, ko suns cenšas pateikt, un konsekventi mainīt viņa ikdienu.
Pirmais solis – atšķirt palaidnību no trauksmes signāla
Sākt vērts ar vienkāršu novērošanu: ko tieši suns grauž un kad tas notiek. Jauns suns bieži izvēlas visu, kas nonāk zobu tuvumā – čību, krēsla kāju, bērna rotaļlietu, vadu. Šādā laikā viņš izzina apkārtni, viņam var mainīties zobi, bet lietas, kas nav aizsniedzamas ar ķepām, pēkšņi kļūst par interesantāko atklājumu pasaulē.
Ja lietas galvenokārt tiek sabojātas tad, kad mājās neviena nav, problēma var būt saistīta ar vientulību. Suns var grauzt durvju aplodu, palodzi, saimnieka apģērbu vai vietas pie izejas nevis tāpēc, ka vēlas nodarīt pāri, bet tāpēc, ka viņam ir grūti palikt vienam. Šādu uzvedību bieži pavada arī citas pazīmes: riešana, gaudošana, nemiers, pastiprināta siekalošanās vai ļoti vētraina sagaidīšana, saimniekam atgriežoties.
Otrais solis – nesodīt suni par to, ko atrodat jau pēc atgriešanās. Viņš nesaistīs jūsu dusmas ar pirms vairākām stundām sagrauzto kurpi, taču var saistīt tās ar pašu jūsu atgriešanos mājās. Tā vietā mierīgi sakārtojiet nekārtību un padomājiet, kā nākamreiz nepieļaut, ka suns izvēlas to pašu lietu. Ja graužšana pēkšņi sākusies pieaugušam, iepriekš mierīgam sunim, nevajadzētu izslēgt arī veselības problēmas vai stipra stresa cēloņus un būtu jākonsultējas ar veterinārārstu.

Trešais solis – nogurdināt ne tikai ķepas, bet arī galvu
Īsa iziešana pie mājas tikai tādēļ, lai suns nokārtotu savas vajadzības, daudziem mājdzīvniekiem nav īsta pastaiga. Īpaši tad, ja mājās paliek jauns, aktīvs vai ziņkārīgs suns, kuram visas dienas laikā sakrājusies enerģija. Tad dīvāns, paklājs un apavu plaukts kļūst nevis par mēbelēm, bet par nodarbi, kas beidzot ļauj kaut ko darīt.
Trešais solis – pirms atstāt suni vienu, veltīt laiku mierīgai, bet pilnvērtīgai pastaigai. Ļaujiet viņam ne tikai iet līdzās, bet arī ostīt, apstāties, izpētīt apkārtni un izpildīt dažus vienkāršus uzdevumus. Ostīšana un mācīšanās suni bieži nogurdina jēgpilnāk nekā vienkārša ātra skraidīšana, tāpēc pēc atgriešanās viņam ir lielākas iespējas izvēlēties atpūtu.
Ceturtais solis – piedāvāt to, ko drīkst grauzt. Sunim nepietiek tikai dzirdēt “nedrīkst”: viņam ir vajadzīga saprotama alternatīva. Atbilstoša izmēra un drošas košļājamās rotaļlietas, rotaļlietas barības meklēšanai vai daļa dienas barības, kas pasniegta tā, lai pie tās būtu jāpastrādā, palīdz novirzīt iedzimto vajadzību pareizajā virzienā. Rotaļlietas vērts mainīt, jo pēc nedēļas uz grīdas guļošais tas pats priekšmets sunim var kļūt tikpat garlaicīgs kā cilvēkam sen izlasīts žurnāls.
Piektais solis – padarīt mājas skaidras un drošas abiem
Piektais solis – kamēr ieradums vēl tiek mainīts, neatstāt sunim iespēju atkārtot nevēlamo uzvedību. Kurpēm, bērnu rotaļlietām, vadiem, tālvadības pultīm un citām viegli aizsniedzamām lietām nevajadzētu atrasties tur, kur suns paliek viens. Tā nav kapitulācija mājdzīvnieka priekšā – tā ir tāda pati saimnieciska kārtība kā skapīša ar tīrīšanas līdzekļiem aizslēgšana, ja mājās aug mazs bērns.
Suns uz laiku var tikt norobežots drošā istabā vai aplokā, ja viņš pie tā tiek mierīgi un bez bailēm pieradināts. Šajā vietā jābūt ūdenim, guļvietai un lietām, ko drīkst grauzt, nevis sajūtai, ka suns ir ieslēgts sodam. Īpaši svarīgi ir neatstāt pieejamus elektrības vadus, zāles, tīrīšanas līdzekļus, sīkas detaļas vai priekšmetus, kurus norijot suns varētu savainoties.
Šajā situācijā svarīga ir arī otra puse. Saimnieks nogurst no sabojātām lietām, izdevumiem un pastāvīgas modrības, taču suns neprasa perfektu interjeru – viņam vajadzīga paredzama diena, nodarbes un drošība. Ģimenēm ar bērniem tas nozīmē, ka noteikumiem jāattiecas uz visiem: ja viens ļauj sunim raustīt vecu zeķi, bet otrs to rāj par jaunu zeķi, dzīvniekam starp tiem vienkārši nav atšķirības. Senioriem vai cilvēkiem, kas daudz strādā, dažkārt noder tuvinieku palīdzība, garāka pastaiga dienas laikā vai speciālista padoms, ja vientulības trauksme kļūst pārāk smaga.
Kārtība mājās atgriežas nevis tajā dienā, kad nopērkat vēl vienu rotaļlietu, bet tad, kad suns skaidri saprot savu dienu: kad viņš kustas, kad saņem uzmanību, ko drīkst grauzt un kur droši atpūšas. Sagrauzta kurpe bieži vien nav slikta suņa pazīme. Tā ir zīme, ka viņa vajadzības un cilvēka ikdiena vēl nav atradušas kopīgu vietu – un, kad tā tiek atrasta, mierīgāk kļūst gan mājās, gan pašam sunim.
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.