Kaimiņiene kāpņu telpā atstāja kameru „drošības dēļ”: Viļņas iedzīvotāja jutās novērota savās mājās

Viļņas iedzīvotāja Rasa no daudzdzīvokļu nama Žirmūnos vispirms pamanīja nevis pašu kameru, bet savādi mainījušos sajūtu kāpņu telpā. Atgriežoties pēc darba, viņa kā parasti atslēdza kāpņu telpas durvis, uzkāpa uz trešo stāvu un jau sniedzās pēc dzīvokļa atslēgām, kad ieraudzīja uz palodzes novietotu mazu melnu ierīci. Kamera bija vērsta uz koridoru – tieši tur, kur iedzīvotāji iet garām savām durvīm.

Blakus bija pielīmēta lapiņa: „Visu drošībai. Lūdzam neaiztikt.“

No pirmā acu uzmetiena viss izklausījās nevainīgi. Namā nesen bija pazudis bērna skrejritenis, kāds pie atkritumiem bija atstājis vecu tualetes podu, bet kādu vakaru pirmā stāva iedzīvotāji sūdzējās, ka kāpņu telpā uzturējies nepazīstams vīrietis. Tomēr tajā brīdī Rasa sajuta nevis drošību, bet gan neērtību. Viņa saprata, ka turpmāk kāds, iespējams, redzēs, kad viņa dodas uz darbu, kad atgriežas, kas pie viņas ierodas un cik ilgi viesi uzturas.

„Taču tas taču ir mūsu visu labā“

Kamera, kā vēlāk noskaidrojās, piederēja otrā stāva kaimiņienei. Sieviete teica, ka to novietojusi tikai uz laiku, jo „nama administrators neko nedara“, bet iedzīvotājiem esot vajadzīga drošība. Pēc viņas teiktā, kamera it kā nefiksējot neko sliktu – tikai kopējo kāpņu telpas skatu.

Tomēr pārējiem iedzīvotājiem šāds skaidrojums nebija pietiekams. Kāda jauna māte sacīja, ka nevēlas, lai tiktu filmēts, kad viņa ar bērnu dodas ārā. Ceturtā stāva seniors bija sašutis, ka neviens viņam nav lūdzis piekrišanu. Cits kaimiņš mierināja, ka „ja neko sliktu nedari, nav no kā baidīties“.

Tieši šī frāze Rasu sadusmoja visvairāk. Viņa teica, ka jautājums nav par to, vai cilvēks dara kaut ko sliktu. Jautājums ir – vai ir normāli, ka kopējā nama telpā viens iedzīvotājs pēc saviem ieskatiem uzstāda kameru un sāk novērot visus pārējos.

Kāpņu telpa nav viena cilvēka privāts koridors

Daudzdzīvokļu nama kāpņu telpa bieži šķiet kā nevienam nepiederoša zona. Tā nav dzīvoklis, istaba vai privāts balkons. Tomēr tas nenozīmē, ka tajā drīkst darīt jebko. Kāpņu telpa ir koplietošanas telpa, tāpēc lēmumi par to nevar būt atkarīgi no viena aktīvāka kaimiņa.

Valsts datu aizsardzības inspekcija savā ieteikumā par videodatu apstrādi daudzdzīvokļu namā skaidro, ka tad, ja nav īpašnieku lēmuma saskaņā ar Civilkodeksā noteikto kārtību, videonovērošanu koplietošanas telpās vai nama teritorijā nevarētu veikt.

Cits VDAI ieteikums arī norāda, ka lēmumu par videonovērošanu daudzdzīvokļu nama koplietošanas telpās vai nama teritorijā pieņem dzīvokļu un citu telpu īpašnieku vairākums.

Tas nozīmē, ka pat labs mērķis – aizsargāt īpašumu vai palielināt drošību – automātiski nedod tiesības vienam cilvēkam filmēt kopējo telpu. Nepieciešams skaidrs lēmums, mērķis, noteikumi un atbilde uz jautājumiem, kas redzēs ierakstus, cik ilgi tie tiks glabāti un kā tiks nodrošināta iedzīvotāju privātums.

Drošība nedrīkst pārvērsties pastāvīgā novērošanā

Rasa neapstrīdēja, ka drošība namā ir svarīga. Arī viņai nepatika, kad kāpņu telpā parādījās nepazīstami cilvēki vai pie pagraba durvīm tika atstātas svešas mantas. Taču viņa nevēlējās, lai problēmas risinājums būtu vienkāršs: uzstādām kameru, nevienam neko nejautājam un saucam to par rūpēm.

Daudzdzīvokļu namā videonovērošana var būt pamatota, taču tai jābūt samērīgai. Kameru nevajadzētu vērst tā, lai tā pastāvīgi fiksētu konkrēta dzīvokļa durvis, iedzīvotāju viesus vai viņu ikdienas paradumus. Ja tiek filmēta ieeja kāpņu telpā, tas ir viens. Ja kamera atrodas tā, ka redz, kad konkrēts cilvēks iziet no mājām, atgriežas, atved viesus vai saņem sūtījumus, tas jau ir pavisam cits privātuma līmenis.

Valsts datu aizsardzības inspekcija atgādina, ka videonovērošana ir personas datu apstrādes veids, uz kuru attiecas Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības. Tas ir spēkā neatkarīgi no tā, vai attēls tiek saglabāts ierakstos vai tikai vērots reāllaikā.

Ar ko strīds beidzās

Vakarā nama iedzīvotāju sarunu grupā sākās ilga diskusija. Vieni rakstīja, ka kamera ir nepieciešama, jo „tagad tādi laiki“. Citi jautāja, kur tiek glabāti ieraksti un kas tos skatās. Rasa lūdza pavisam vienkāršu lietu – kamēr nav kopīga lēmuma, kameru no kāpņu telpas noņemt.

Pēc dažām dienām to noņēma pats nama administrators, bet iedzīvotājiem piedāvāja oficiāli apspriest videonovērošanas jautājumu. Ja vairākums to atbalstīs, kameras varētu uzstādīt pienācīgi: ar informatīvām zīmēm, skaidriem noteikumiem, noteiktu ierakstu glabāšanas termiņu un atbildīgo personu.

Rasai tas šķita pareizais ceļš. Ne tāpēc, ka viņa būtu pret drošību. Gluži pretēji – viņa vēlējās drošību, bet ne tādu, kas liek cilvēkam savā kāpņu telpā justies kā svešā objektā.

Ko darīt, ja jūsu kāpņu telpā parādījusies kamera

Ja daudzdzīvokļu nama kāpņu telpā pēkšņi pamanāt kameru, vispirms ir vērts noskaidrot, kas to uzstādījis un uz kāda pamata. Vai notikusi iedzīvotāju balsošana? Vai pieņemts īpašnieku lēmums? Vai ir informatīvs paziņojums par videonovērošanu? Vai ir skaidrs, kas ir atbildīgs par ierakstiem?

Ja atbilžu nav, nav vērts uzreiz raut kameru nost vai konfliktēt kāpņu telpā. Prātīgāk būtu vērsties pie nama administratora, biedrības priekšsēdētāja vai rakstiski lūgt paskaidrojumu. Ja situācija netiek atrisināta, var vērsties Valsts datu aizsardzības inspekcijā.

Vissvarīgākais ir saprast vienu lietu: tiesības uz drošību un tiesības uz privātumu nedrīkst viena otru iznīcināt. Daudzdzīvokļu namā dzīvo nevis viens cilvēks, tāpēc arī lēmumi par koplietošanas telpām jāpieņem kopīgi.

Kamera kāpņu telpā var palīdzēt, ja tā uzstādīta likumīgi un saprātīgi. Bet, ja tā parādās slepus, bez vienošanās un bez noteikumiem, tā ne vienmēr rada drošību. Dažkārt tā rada pilnīgi pretēju sajūtu – ka pat savās mājās kāds vēro katru jūsu soli.