Melisu pavairojiet šādā vienkāršā veidā: jaunie stādi ātri iesakņosies un kuplos dārzā

Vai arī jums gadās, ka pie melisas cera apstājaties tikai, lai noplūktu dažas lapiņas tējai, bet beigās pamanāt: tā jau aizņēmusi krietnu dobes stūri? Vieniem tas šķiet nekārtīgi, citiem – lieliska iespēja. No viena kupla auga var iegūt vairākus jaunus, un tam nav vajadzīgi ne sēklu paciņu krājumi, ne sarežģītas stādu audzēšanas kastes uz palodzes.

Vienkāršākais veids – sadalīt jau iesakņojušos melisas ceru. To ērti darīt pavasarī, kad augs sāk mosties, vai agrā rudenī, kad lielākais vasaras karstums jau pagājis. Melisa šo pārstādīšanu parasti panes viegli, jo atdalītajai daļai jau ir ne tikai stublāji, bet arī savas saknes.

Bieži vien ir žēl rakt veselīgu, smaržīgu augu tikai tādēļ, lai to sadalītu. Taču vecāki, pārāk sabiezējuši ceri ne vienmēr izskatās tik skaisti kā pirmajos gados: vidū parādās kailākas vietas, stublāji sāk izgāzties, bet lapiņas kļūst sīkākas. Melisai sadalīšana kļūst nevis par sodu, bet savdabīgu atjaunošanu.

Viens cers var kļūt par vairākiem spēcīgiem augiem

Pirms ņemat rokās lāpstu, izvēlieties veselīgu, blīvu melisas ceru. Vislabāk, ja zeme nav pārāk izžuvusi: pēc lietus vai laistīšanas saknes ir vieglāk izcelt un tiek pārrautas mazāk. Rokiet ne gluži pie pašiem stublājiem, bet apkārt augam, atstājot nelielu atstarpi, lai izceltu pēc iespējas vairāk sakņu.

Izcelto ceru var uzmanīgi sadalīt ar rokām, bet, ja tas ir ļoti blīvs, – pārgriezt ar tīru lāpstu. Katrai jaunajai daļai vajadzētu būt dzīvām saknēm un vairākiem spēcīgākiem dzinumiem vai pumpuriem. Nav nepieciešams no viena auga izspiest pēc iespējas vairāk sīku gabaliņu: divas vai trīs izturīgas daļas iesakņosies ātrāk nekā daudzi vāji stādi.

Šis veids ir drošāks par pavairošanu ar sēklām, kad jāgaida sadīgšana un jāmin, vai nezāles neapslāpēs jaunos dīgstus. Dalot jūs iegūstat jau pieauguša auga turpinājumu – tikpat smaržīgu, kuplu un jūsu dārza apstākļiem pielāgojušos. Turklāt jaunās melisas daļas parasti ātri saprot, kas jādara: tās iesakņojas un drīz vien izlaiž svaigas lapas.

Nesteidzieties stādīt jebkurā brīvajā vietā

Melisa nav kaprīzs augs, tomēr pilnīgi nejauša vieta tai ne vienmēr ir piemērota. Tā mīl irdenu, mitrumu caurlaidīgu augsni un sauli vai vieglu pusēnu. Karstākajā, visu dienu saules apspīdētajā vietā lapas var ātrāk kļūt raupjas, bet pilnīgā ēnā augs izstīdz un aug ne tik blīvi.

Jaunās sadalītās daļas stādiet aptuveni tādā pašā dziļumā, kādā tās iepriekš auga. Viegli piespiediet zemi ap saknēm, lai nepaliktu lielas gaisa spraugas, un tūlīt bagātīgi aplaistiet. Pirmajās nedēļās vissvarīgākais ir nepieļaut, ka zeme pilnībā izžūst, īpaši, ja gadās silta un vējaina diena.

Ir vērts melisai jau iepriekš atvēlēt pietiekami daudz vietas. Mazs stāds izskatās pieticīgs, tāpēc gribas to iespraust starp puķēm vai dārzeņiem, taču vasarā tas izplešas diezgan plaši. Vecākiem, kuri pie terases audzē garšaugus, tas bieži ir ērti – lapas vienmēr ir pa rokai. Savukārt kārtīgu dobju cienītājiem labāk uzreiz paredzēt skaidru malu vai atsevišķu laukumu, lai vēlāk nebūtu jācīnās ar pārāk sparīgi saaugušu augu.

Melisu pavairojiet šādā vienkāršā veidā: jaunie stādi ātri iesakņosies un kuplos dārzāAttēls: Pixabay / zrenate

Pēc pārstādīšanas melisai vajadzīga nevis lutināšana, bet miers

Pirmajā nedēļā jaunos melisas stādus apskatiet biežāk, bet nemēģiniet tos katru dienu “glābt”. Ja karstā dienā lapas nedaudz nolaižas, tas vēl nenozīmē, ka augs iet bojā – pārstādītās saknes vienkārši pielāgojas. Laistiet no rīta vai vakarā, bet augsnes virsmu varat viegli noklāt ar plānu komposta, nopļautas zāles vai citas piemērotas mulčas kārtu.

Ja dalāt lielu ceru ar gariem stublājiem, daļu no tiem var saīsināt. Tad augs mazāk enerģijas veltīs lapu uzturēšanai un vieglāk atjaunos saknes. Nav nepieciešams nogriezt visu līdz zemei: atstājiet dažus veselīgus dzinumus, lai melisa varētu turpināt augšanu.

Senioram, kuram ir grūtāk bieži laistīt, melisu ieteicams stādīt nevis pašā attālākajā dārza galā, bet tuvāk ūdens avotam vai mājai. Arī strādājoši cilvēki novērtē vietu, kurā vakarā var nokļūt minūtes laikā – tikko iestādīts augs neprasa daudz, bet pirmajās dienās negrib tikt aizmirsts. Savukārt ģimenei tas ir vienkāršs veids, kā iegūt vairāk lapu limonādei, tējai vai desertiem, neiztērējot nevienu eiro jauniem stādiem.

Kuplums priecē, līdz augs nesāk pārņemt dobi

Melisa var dāsni izsēties, īpaši, ja tai ļauj noziedēt un nogatavināt sēklas. Tāpēc cilvēks, priecājoties par vienu jaunu stādu, pēc kāda laika var atklāt mazas melisas arī tur, kur tās nemaz nebija plānotas. Ja vēlaties kārtību, noziedējušās ziedkopas nogrieziet vēl pirms sēklu nogatavošanās.

No otras puses, ne katram dārzam vajadzīga sterila precizitāte. Pie komposta kastes, dārza malā vai dabiskākā dobē melisa var augt brīvāk un būt noderīga kukaiņiem. Svarīgi tikai nestādīt to pavisam blakus lēnāk augošiem, mazāk konkurētspējīgiem garšaugiem, kuriem kuplais kaimiņš var aizsegt gaismu un atņemt vietu.

Darbinieku un augu pārdevēju padomi bieži sākas ar aicinājumu iegādāties jaunu stādu, taču ne vienmēr tas ir nepieciešams. Ja kaimiņa vai jūsu pašu dārzā jau aug veselīga melisa, sadalīšana ir vienkāršāks un taupīgāks risinājums. Tas ir ne tikai veids, kā pavairot augus, bet arī iespēja atjaunot vecu ceru, kas dažu gadu laikā kļuvis pārāk blīvs.

Melisa ir viens no tiem dārza augiem, kas atgādina vienkāršu patiesību: dažkārt, lai kaut kā būtu vairāk, nav nepieciešams pirkt jaunu. Pietiek laikus pacelt lāpstu, sadalīt vienu spēcīgu ceru un dot tam nedaudz ūdens un vietas augšanai. Pēc dažām nedēļām tur, kur vakar bija viens augs, jau zaļos vairāki mazi solījumi nākotnes tējai.