Tikko atdzisa, apkuri uzreiz neieslēdzu – šīs rudens kļūdas var nemanāmi palielināt rēķinus

Septembra vakari jau var likt meklēt biezākas zeķes, bet agri no rīta mājās dažkārt gribas kaut uz īsu brīdi pagriezt termostatu augstāk. Tomēr pirmais vēsākais rīts vēl nenozīmē, ka visa apkures sistēma jāiedarbina ar pilnu jaudu. Rudens sākumā dienas vēl var būt saulainas un diezgan siltas, tāpēc daļu komforta mājās var saglabāt pilnīgi bez maksas – izmantojot sauli, pareizi vēdinot un neļaujot jau uzkrātajam siltumam vienkārši izkļūt pa logu un durvju spraugām. Tieši šajā pārejas periodā cilvēki bieži sāk kurināt pārāk agri un pēc tam brīnās, kāpēc pirmie rudens rēķini izrādās lielāki, nekā gaidīts.

No otras puses, taupīšanai nevajadzētu pārvērsties sacensībās par to, kurš ilgāk izturēs, neieslēdzot radiatoru. Ja telpu temperatūra acīmredzami pazeminās, sienas atdziest, bet mitrums palielinās, uz aukstākajām virsmām var sākt kondensēties ūdens. Ilgākā laikā tas jau var radīt labvēlīgus apstākļus pelējumam. Tāpēc saprātīga taupīšana rudenī nenozīmē sēdēšanu aukstā mājā, bet gan mēģinājumu sildīt tik, cik patiesībā nepieciešams, un netērēt enerģiju tur, kur to var ietaupīt daudz vienkāršākos veidos.

Pirmajās vēsajās dienās lielāko atšķirību dažkārt rada nevis radiators

Kad no rīta vai vakarā mājās kļūst vēsāk, pirmais impulss bieži ir pagriezt termostatu. Taču, ja istabas temperatūra vēl ir normāla, dažkārt pietiek ar pavisam vienkāršām lietām: siltāku džemperi, biksēm, zeķēm vai segu vakaram. Tas izklausās pārāk vienkārši, taču cilvēka pašsajūtu nosaka ne tikai termometra rādījums. Ilgi sēžot pie datora vai televizora, auksti var kļūt arī diezgan siltā telpā, tāpēc dažas minūtes kustību, mājas darbi vai īsa pastaiga bieži sasilda ātrāk nekā vēl viens termostata grāds. Protams, ja mājās pastāvīgi ir nepatīkami auksti, biezāks džemperis pienācīgu apkuri neaizstās.

Rudenī ir vērts atcerēties arī to, ko vasarā darām pretēji. Karstās dienās aizvelkam aizkarus un nolaižam žalūzijas, lai saule nepārkarsētu telpas. Iestājoties vēsākam gadalaikam, saule kļūst par bezmaksas siltuma avotu. Saulainā dienā ir vērts atvilkt aizkarus un pacelt žalūzijas, īpaši pie logiem, kas atrodas dienvidu vai rietumu pusē. Saules stari sasilda grīdas, mēbeles un citas virsmas, bet tās vēlāk daļu siltuma atdod telpai. Iestājoties tumsai, var rīkoties pretēji – aizkarus aizvērt, jo biezāks audums nedaudz samazina aukstā gaisa kustības sajūtu pie loga. Taču ir viens svarīgs nosacījums: aizkars nedrīkst aizsegt strādājošu radiatoru, jo tad daļa tā siltuma paliek starp logu un audumu, nevis izplatās pa telpu.

Siltums mājās rodas arī tad, kad mēs to īpaši neražojam. Gatavojot ēdienu, cepot cepeškrāsnī, mazgājoties dušā vai izmantojot sadzīves ierīces, daļa siltuma paliek telpās. Piemēram, izslēgta cepeškrāsns pēc cepšanas vēl kādu laiku ir silta un pakāpeniski atdod siltumu virtuvei caur korpusu un ventilācijas atverēm. Durvis nav jāatstāj atvērtas – šāds ieradums nav nepieciešams, turklāt karstais gaiss var apdedzināt vai sabojāt tuvumā esošās virtuves detaļas. Nekādā gadījumā nedrīkst ieslēgt cepeškrāsni vai plīti tikai tādēļ, lai apsildītu telpu. Elektriskajai cepeškrāsnij tas ir neefektīvi, bet, izmantojot gāzes ierīces, šāds mēģinājums var būt arī bīstams.

Pārbaudīju logus un sapratu, kāpēc vakarā istaba tik ātri atdzisa

Var taupīt, cik vien vēlas, bet, ja siltums pa spraugām izkļūst tieši ārā, rezultāts būs niecīgs. Tāpēc vēl pirms īstās apkures sezonas ir vērts ar roku pārbaudīt logu rāmjus, balkona durvis un ārdurvis. Par nepietiekamu blīvējumu var liecināt ne tikai acīmredzams caurvējš – dažkārt pietiek pamanīt viegli kustīgu aizkaru vai pie rāmja sajust skaidri aukstāku gaisa plūsmu. Nolietotu blīvi vairumā gadījumu var nomainīt diezgan vienkārši. Ja logs joprojām netiek pietiekami cieši piespiests, problēma var būt furnitūras regulējumā vai pašas vērtnes piegulšanā, un tad jau ir vērts izsaukt meistaru.

Tomēr arī te ir viegli pārspīlēt. Pilnībā “iekonservēt” mājokli un pārtraukt vēdināšanu nevajag. Cilvēki elpo, gatavo ēdienu, mazgājas, žāvē drēbes, tāpēc mājās pastāvīgi rodas mitrums. Ja gaiss netiks apmainīts, šis mitrums paliks telpās, bet vēsākās vietās var sākt kondensēties.

Tāpēc rudenī un ziemā noderīgāka ir īsa, intensīva vēdināšana nekā visu dienu pavisam nedaudz pavērts logs. Atstājot logu mikroventilācijas stāvoklī stundām ilgi, siltums nepārtraukti aizplūst ārā, bet siena un zona ap logu pakāpeniski atdziest. Daudz efektīvāk ir uz dažām minūtēm plaši atvērt logu. Ja iespējams, uz īsu brīdi var radīt caurvēju, atverot logus pretējās mājokļa pusēs – gaiss nomainīsies ātri, bet sienas, grīdas un mēbeles nepaspēs tik stipri atdzist. Aukstā ziemas dienā intensīvai vēdināšanai var pietikt ar aptuveni 4–5 minūtēm, bet maigākā rudens vakarā var būt nepieciešams arī nedaudz vairāk laika.

Īpaši vērts izvēdināt telpas no rīta pēc miega, pēc dušas, ēdiena gatavošanas vai drēbju žāvēšanas. Ja mājās ir higrometrs, tas var parādīt to, ko vien pēc sajūtām nepamanīsiet. Dzīvojamās telpās parasti cenšas uzturēt aptuveni 40–60% relatīvo gaisa mitrumu. Vēl viena neliela, bet svarīga detaļa: pirms loga plašas atvēršanas samaziniet radiatora termostatiskās galviņas iestatījumu. Telpā ieplūdušais aukstais gaiss var likt galviņai “domāt”, ka istabā pēkšņi ir stipri atdzisis, un radiators sāks karst tieši tajā brīdī, kad viss šis siltums izplūst pa atvērto logu. Pēc loga aizvēršanas termostatu var atgriezt iepriekšējā stāvoklī.

SiltumsūknisAttēls: Ilustratīvs attēls

Pirms sezonas ir vērts pieskarties katram radiatoram – tas pats var parādīt problēmu

Pirmā patiešām aukstā diena nav labākais laiks, lai uzzinātu, ka katls nedarbojas vai viens radiators ir palicis auksts. Tāpēc apkures sistēmu ir vērts izmēģināt vēl pirms pastāvīgas apkures sākuma. Ja izmantojat savu katlu vai citu siltuma avotu, vajadzētu pārbaudīt ražotāja noteiktos apkopes un servisa termiņus. Speciālists var pamanīt piesārņojumu, nepareizu noregulējumu vai sākušos bojājumu vēl pirms brīža, kad ierīcei būs jādarbojas ar pilnu jaudu.

Kad apkure jau darbojas, daudz informācijas var sniegt pats radiators. Ja apakša ir silta, bet augšdaļa paliek izteikti auksta, sistēmā var būt gaiss. Šādā gadījumā var būt nepieciešams atgaisot radiatoru, taču tas jādara atbilstoši konkrētās sistēmas tipam un administratora vai apkures speciālista ieteikumiem. Ja situācija ir pretēja – radiators augšpusē ir karsts, bet apakša paliek ievērojami vēsāka –, iemesls var būt nevis gaiss, bet gan uzkrājušies nosēdumi vai pārāk maza ūdens plūsma. Vienkārša atgaisošana šādu problēmu var arī neatrisināt.

Vēl viena ikdienas kļūda – pārvērst radiatorus par mēbeļu sastāvdaļu. Tieši pie radiatora tiek novietots dīvāns, skapītis, garš aizkars vai arī uz tā pastāvīgi tiek žāvētas drēbes. Tad siltajam gaisam ir grūtāk brīvi pārvietoties pa telpu, daļa enerģijas paliek aiz mēbeles vai pie ārējās sienas, bet cilvēkam šķiet, ka radiators “slikti silda”. Radiatorus ir vērts arī regulāri notīrīt, īpaši spraugas un aizmugurējo daļu, kur uzkrājas putekļi. Biezas putekļu kārtas var traucēt gaisa kustībai, turklāt sakarsušas tās izplatās pa telpu.

Ne mazāk maldīgs ir uzskats, ka, pagriežot termostatisko galviņu līdz maksimumam, istaba sasils ātrāk. Parasti tā tas nedarbojas. Termostatiskā galviņa vispirms regulē mērķa temperatūru. Iestatot maksimālo līmeni, radiators var vienkārši sildīt ilgāk, līdz telpa galu galā būs pārkarsēta. Arī skaitļi uz galviņas nav precīzs istabas termometrs – faktiskā temperatūra ir atkarīga no pašas galviņas veida, tās atrašanās vietas un apkārtējiem apstākļiem. Ja galviņu vēl aizsegsiet ar aizkaru vai mēbelēm, ap to uzkrāsies siltāks gaiss, un tā var pārāk agri samazināt plūsmu, lai gan pārējā telpas daļā vēl būs vēsi.

Visas telpas sildīt vienādi nav nepieciešams, taču pilnībā atdzesēt vienu no tām arī nav laba doma

Dzīvojamajā istabā vai bērnu istabā parasti vēlamies vairāk siltuma nekā guļamistabā, gaitenī vai maz izmantotā telpā. Tāpēc nav nepieciešams visā mājoklī uzturēt vienādu temperatūru. Ja kādā telpā pavadāt tikai dažas minūtes dienā, tur var iestatīt zemāku temperatūru un tādējādi samazināt kopējo enerģijas patēriņu. Taču otra galējā taktika – pilnībā izslēgt apkuri un ļaut telpai stipri atdzist – var radīt jaunas problēmas.

Ļoti aukstas sienas kopā ar lielāku gaisa mitrumu palielina kondensāta un pelējuma risku. Turklāt, ja šādā aukstā telpā pastāvīgi ieplūst silts un mitrs gaiss no dzīvojamās istabas vai virtuves, mitrums var kondensēties tieši uz aukstākajām sienām. Tāpēc durvis starp telpām ar ļoti atšķirīgu temperatūru bieži vien ir vērts turēt aizvērtas, bet vēsāko telpu arī regulāri izvēdināt.

Svarīgākais ir neaizmirst, ka nav viena maģiska paņēmiena, kas garantētu konkrētu summu rēķinā. Vienā labi siltinātā mājā dažas nelielas ieradumu izmaiņas var būt skaidri pamanāmas, bet citā, kur siltums tiek zaudēts caur veciem logiem, jumtu vai sienām, tikai ar termostata regulēšanu lielu efektu panākt neizdosies. Galīgo apkures nepieciešamību nosaka ēkas siltinājums, logu kvalitāte, mājokļa lielums, apkures avots, enerģijas cena un pašu iedzīvotāju iecienītā temperatūra.

Vislielāko labumu parasti dod nevis viens “maģisks” padoms, bet vairāku lietu kombinācija: vēl pirms īstā aukstuma pārbaudīt apkures sistēmu, novērst acīmredzamas logu un durvju blīvējuma problēmas, vēdināt īsi un intensīvi, neaizkraut radiatorus, izmantot sauli kā bezmaksas siltuma avotu un dažādās telpās uzturēt tādu temperatūru, kāda patiešām nepieciešama. Tad apkures sezona nesākas ar termostata pagriešanu līdz maksimumam tikai tāpēc, ka kalendārā jau ir rudens – un tieši šāds ieradums visas sezonas laikā var būt daudz vērtīgāks par vienu īslaicīgu mēģinājumu “ietaupīt”.