Šīs automašīnas funkcijas vadītāji izslēdz uzreiz pēc dzinēja iedarbināšanas – saraksts ir daudz garāks, nekā šķiet

Mūsdienu automašīnās ir tik daudz elektronikas un palīgsistēmu, ka vadītāji daļu no tām pat nepaspēj pienācīgi izmēģināt. Vienas funkcijas ļoti noder, citas sāk kaitināt jau pēc pirmajiem kilometriem, bet vēl citas ir tik dziļi paslēptas izvēlnē vai automašīnas konstrukcijā, ka īpašnieks par tām uzzina tikai pēc vairākiem gadiem. Paradokss ir vienkāršs: ražotāji nepārtraukti ievieš arvien vairāk tehnoloģiju, lai automašīna būtu drošāka un ērtāka, tomēr daļu no tām vadītāji, tiklīdz iesēžas automašīnā, apzināti izslēdz.

Visbiežākais piemērs ir „Start-Stop“ sistēma. Tiklīdz automašīna tiek iedarbināta, daļa vadītāju automātiski nospiež tās izslēgšanas pogu. Citi vēl ātrāk meklē, kā apklusināt joslas saglabāšanas sistēmu, īpaši, ja tā pārāk spēcīgi rausta stūri vai pīkst, tiklīdz automašīna pietuvojas līnijai. Taču ar to saraksts noteikti nebeidzas. Daži cilvēki atsakās no automātiskās klimata kontroles, projekcijas displeja, kruīza kontroles sistēmas, automātiskās parkošanās vai pat sporta režīma, bet rūpnīcā uzstādīto navigāciju uzreiz aizstāj ar tālrunī pieejamo.

Interesantākais ir tas, ka līdzās visiem „liekajiem“ elektroniskajiem palīgiem automašīnām ir arī cita veida funkcijas – tādas, kuras gandrīz nekad netiek izmantotas, bet var izglābt situāciju, kad izlādējas atslēgas baterija, neatveras degvielas tvertnes vāciņš vai automātiskā pārnesumkārba paliek bloķēta „P“ pozīcijā.

„Start-Stop“ un joslas saglabāšana – pirmie kandidāti izslēgšanai

„Start-Stop“ sistēma radīta ar vienkāršu ideju: automašīnai apstājoties pie luksofora vai sastrēgumā, dzinējs tiek automātiski izslēgts, bet, kad vadītājs ir gatavs braukt, tas atkal tiek iedarbināts. Teorētiski tā tiek samazināts degvielas patēriņš un izmeši, īpaši pilsētas satiksmē, kur ir daudz apstāšanās reižu. Tomēr daudziem vadītājiem šī funkcija nepatīk paša radītās sajūtas dēļ. Vieniem nepatīk nemitīgā dzinēja izslēgšanās un iedarbināšanās, citiem šķiet, ka degvielas ietaupījums ir pārāk mazs, bet vēl citi vienkārši vēlas paši kontrolēt, kad dzinējam jādarbojas.

Līdzīgi ir ar joslas saglabāšanas vai brīdinājuma sistēmu. Kārtīgā automaģistrālē tā var būt ļoti noderīga – automašīna brīdina, ja vadītājs nepamana un sāk šķērsot līniju, bet dažas sistēmas pat nedaudz koriģē stūres novietojumu. Tomēr uz šaurākiem, sliktākas kvalitātes vai remontējamiem ceļiem elektronika ne vienmēr saprot vadītāja nodomus. Ja jāapbrauc bedre, velosipēdists, ceļmalā stāvoša automašīna vai cits šķērslis, sistēma var mēģināt atgriezt automašīnu atpakaļ joslā. Tieši tad daļa vadītāju to izslēdz.

Jaunākās automašīnās dažas palīdzības drošības sistēmas pēc katras iedarbināšanas var atkal automātiski aktivizēties, tāpēc vadītājiem tās nākas izslēgt no jauna. Tādēļ dažiem cilvēkiem tas kļūst gandrīz par tādu pašu rutīnu kā drošības jostas piesprādzēšana: iedarbināja automašīnu, nospieda dažas pogas un tikai tad sāka braukt.

Tomēr vadītāji atsakās ne tikai no drošības elektronikas. Daļa cilvēku nekad neizmanto automātisko parkošanos, jo automašīnu pašam novietot ir vienkāršāk un ātrāk. Projekcijas displejs vienam šķiet ļoti ērts, bet citam traucē redzēt ceļu. Sporta režīmu daudzās ģimenes automašīnās visā ekspluatācijas laikā var ieslēgt tikai dažas reizes. Pat automātiskā klimata kontrole dažiem nepatīk – viņi tik un tā manuāli regulē ventilatora ātrumu un temperatūru, lai gan sistēma radīta tam, lai to darītu pati.

Rūpnīcā uzstādītā navigācija zaudēja tālrunim

Vēl pirms aptuveni desmit gadiem integrētā automašīnas navigācija bija nopietna priekšrocība. Par to maksāja ievērojamu naudu, bet liels krāsains ekrāns mērinstrumentu panelī nozīmēja, ka automašīnai ir bagātāks aprīkojums. Tagad situācija ir mainījusies. Daudzi vadītāji pat tad, ja viņu automašīnai ir rūpnīcā uzstādīta navigācija, to gandrīz neieslēdz, jo, iesēdušies automašīnā, palaiž tālrunī „Google Maps“, „Waze“ vai citu lietotni.

Iemesls ir ļoti vienkāršs – tālrunī kartes parasti tiek atjauninātas biežāk, tajās var redzēt satiksmes sastrēgumus, avārijas, ceļu remontdarbus un citu reāllaikā saņemtu informāciju. Līdz ar „Apple CarPlay“ un „Android Auto“ parādīšanos tālrunis vispār ir kļuvis par galveno automašīnas multivides centru, bet rūpnīcas sistēma daudziem palikusi tikai kā ekrāns tālruņa lietotņu attēlošanai.

Tas pats noticis arī ar radio. Daļa vadītāju FM stacijas gandrīz vairs neklausās – to vietā viņi palaiž mūzikas straumēšanas lietotnes, raidierakstus vai audiogrāmatas. Automašīnas ražotājs var būt uzstādījis desmitiem audio sistēmas funkciju, taču realitātē vadītājs nospiež vienu „Spotify“ ikonu un par pārējām pat nedomā.

Tomēr dažas mazāk pamanāmas funkcijas var būt krietni svarīgākas par visiem multivides trikiem. Problēma ir tā, ka par tām bieži uzzinām tikai tad, kad kaut kas sabojājas.

Izlādējās atslēgas baterija? Daudzās automašīnās durvis tik un tā var atslēgt

Bezatslēgas atslēgšanas sistēma ir ļoti ērta līdz brīdim, kad kādā rītā nospiežat rokturi, bet automašīna nereaģē. Pirmā doma – izlādējies automašīnas akumulators vai sabojājusies tālvadības pults. Taču daudzu mūsdienu atslēgu iekšpusē ir paslēpts neliels metāla asmens. To izvelk, nospiežot nelielu fiksatoru, bet tradicionālā durvju slēdzene bieži ir paslēpta zem plastmasas vāciņa uz vadītāja durvju roktura.

Tas nozīmē, ka pat tad, ja atslēgas baterija ir pilnībā izlādējusies, automašīnu parasti joprojām var atslēgt mehāniski. Bet kā to iedarbināt? Daudzos modeļos atslēga jāpieliek pie konkrētas vietas salonā – piemēram, pie stūres statnes, viduskonsoles, glāžu turētāja vai citas ražotāja paredzētas vietas. Automašīna var nolasīt atslēgas mikroshēmu pat tad, kad pašas pults baterija jau ir pilnībā tukša.

Tas, kur tieši šī vieta atrodas, ir atkarīgs no automašīnas modeļa. Tāpēc vislabāk to noskaidrot jau tad, kad viss darbojas, nevis stāvot tirdzniecības centra stāvvietā ar nestrādājošu atslēgu rokā.

Līdzīga rezerves sistēma var būt arī degvielas tvertnes vāciņam. Ja tā elektriskā slēdzene nedarbojas, dažās automašīnās bagāžnieka sānos zem apdares atrodas mehānisks trosītis vai svira, kas ļauj vāciņu atslēgt manuāli. Tā ir viena no tām funkcijām, par kurām lielākā daļa cilvēku nezina līdz brīdim, kad tā kļūst nepieciešama.

Automātiskā pārnesumkārba palika „P“ pozīcijā – arī šeit var būt avārijas risinājums

Vēl nepatīkamāka situācija var rasties automašīnai ar automātisko pārnesumkārbu. Kad izlādējas 12 voltu akumulators vai rodas elektriskās sistēmas bojājums, pārnesumu selektors var palikt bloķēts „P“ pozīcijā. Automašīnu nevar vienkārši pastumt vai uzvilkt uz tehniskās palīdzības platformas, jo transmisija paliek mehāniski bloķēta.

Daļā automašīnu šādam gadījumam ir paredzēts avārijas pārnesumu selektora atbloķēšanas mehānisms. Tas var būt paslēpts zem neliela vāciņa blakus pārnesumu svirai, viduskonsolē vai citā vietā. Jaunākos modeļos procedūra var būt sarežģītāka, tāpēc akli spaidīt vai raut detaļas noteikti nevajadzētu – konkrētās automašīnas instrukcijā parasti ir skaidri aprakstīts, kā selektors tiek atbloķēts avārijas režīmā.

Un tās vēl nav visas sīkās funkcijas, kas visu laiku var atrasties acu priekšā. Viena no vienkāršākajām ir maza bultiņa blakus degvielas sūkņa simbolam mērinstrumentu panelī. Tā parāda, kurā automašīnas pusē atrodas degvielas uzpildes atvere. Vadot savu automašīnu, tas šķiet pilnīgi nevajadzīgi, taču, iesēžoties nomas vai citā ģimenes automašīnā, pie degvielas uzpildes stacijas tas pēkšņi kļūst ļoti noderīgi.

Dažās automašīnās cimdu nodalījums ir savienots ar klimata sistēmu, un tajā iespējams uzturēt zemāku temperatūru – vasarā ērti glabāt dzērienu vai citu pret karstumu jutīgu priekšmetu. Savukārt saulessargs daudzos modeļos ne tikai nolaižas pie priekšējā stikla, bet to var arī atāķēt no vienas puses un pagriezt pie sānu loga. Dažās automašīnās to vēl var izvilkt uz teleskopiska turētāja, lai aizsegtu lielāku sānu loga daļu.

Tieši tas ir paradoksāli: automašīnai var būt desmitiem funkciju, par kurām īpašnieks samaksājis, to pērkot, taču vienu viņš izslēdz katru rītu, citas nekad neizmanto, bet par trešajām uzzina tikai pēc pieciem gadiem. Tāpēc vismaz reizi pārlapot savas automašīnas lietošanas instrukciju nebūt nav tik bezjēdzīga doma, kā varētu šķist. Dažkārt visvairāk noder nevis liels ekrāns vai sporta režīms, bet gan neliels mehānisks trosītis, kas paslēpts aiz bagāžnieka apdares un par kura esamību līdz tai dienai pat nenojautāt.