Kad gribas gardumu pie kafijas: viens triks palīdzēs izcept kraukšķīgus auzu cepumus

Ilgu laiku auzu cepumus cepu, cerot uz to patīkamo kraukšķi, ko sajūti, pirmo reizi nokožoties cepumam pie rīta kafijas. Tomēr no cepeškrāsns bieži iznāca pavisam citādi cepumi – mīksti, nedaudz par biezu, bet nākamajā dienā jau atgādināja vienkāršu saldu auzu putru. Garšīgi, bet ne tie cepumi, kuru dēļ gribas vēl vienu kafijas tasi.

Visbiežāk problēma slēpjas nevis auzās un pat ne receptē. Kraukšķīgu maliņu un viegli karamelīgu garšu nosaka viena vienkārša darbība: pirms cepšanas cepumu mīklas bumbiņas kārtīgi jāsaplacina. Tad tās cepas nevis kā mazas kūciņas, bet kā īsti plāni cepumi – mitrums vieglāk iztvaiko, maliņas apbrūnē, bet vidū paliek patīkams auzu kraukšķīgums.

Tas ir tāds cepums, kam nav vajadzīgs ne īpašs gadījums, ne sarežģīti produkti. Auzu cepumi noder tad, kad mājās ir sviests, ola, dažas saujas auzu pārslu un gribas kaut ko mājīgu, pašceptu, bet ne pārāk saldu. Īpaši tad, kad aiz loga ir pelēks laiks, bet kafijas tasīte uz galda izskatās pēc gluži nopietna dienas plāna.

Ar mīklas bumbiņu vien nepietiek

Auzu cepumi bieži izskatās maldinoši vienkārši. Sviestu sajauc ar cukuru, pievieno olu, ieber auzas un miltus, un tad atliek tikai cept. Tomēr tieši pēdējā solī daudzi izdara to, kā dēļ cepumi vēlāk kļūst mīksti: uz plāts atstāj augstus, apaļus mīklas pauguriņus.

Šādi cepumi no augšpuses var skaisti apbrūnēt, bet to iekšpusē paliek vairāk mitruma. Izņemti no cepeškrāsns, tie izskatās stingri, taču, atdziestot, kļūst mīkstāki. Tā nav neveiksme, ja gribas mīkstus, košļājamus cepumus. Bet, ja domās jau dzirdat kraukšķi, mīkla viegli jāpiespiež ar glāzes dibenu, karoti vai plaukstu – līdz aptuveni puscentimetra biezumam.

Plānāks cepums ne tikai izcepas ātrāk. Tā maliņas pirmās saskaras ar karstumu, cukurs viegli karamelizējas, bet sviests palīdz izveidoties tai gardajai, trauslajai virskārtai. Svarīgi nepārspīlēt: mīklu nevajag izrullēt pavisam plānu, jo tad cepumi var pārāk ātri kļūt tumši un zaudēt auzaino maigumu.

Produkti, kas mājās parasti jau gaida savu kārtu

Apmēram 18–20 nelieliem cepumiem vajadzēs 100 gramus istabas temperatūras sviesta, 100 gramus brūnā vai parastā baltā cukura, vienu olu, 150 gramus auzu pārslu, 80 gramus kviešu miltu, pusi tējkarotes cepamā pulvera un šķipsniņu sāls. Vēl gardāk būs, ja iemaisīsiet pusi tējkarotes kanēļa. Ja jums garšo, var pievienot arī sauju rozīņu, sasmalcinātu riekstu vai tumšās šokolādes gabaliņu.

Sviestu ar cukuru saputojiet līdz gaišākai, gaisīgai masai. Šeit nevajag steigties: dažas papildu maisīšanas minūtes palīdz cukuram vienmērīgāk sadalīties, tāpēc cepumu virsma cepoties kļūst skaistāka. Tad pievienojiet olu, ieberiet sāli, kanēli un vēlreiz samaisiet.

Atsevišķā bļodā sajauciet auzu pārslas, miltus un cepamo pulveri un ieberiet tos sviesta masā. Maisiet tikai tik daudz, lai nepaliktu sausu miltu. Ja mīkla šķiet ļoti lipīga, nesteidzieties pievienot vēl miltus – auzas dažu minūšu laikā uzsūc daļu mitruma. Atstājiet bļodu nostāvēties apmēram desmit minūtes un tikai pēc tam veidojiet bumbiņas.

Kad gribas gardumu pie kafijas: viens triks palīdzēs izcept kraukšķīgus auzu cepumusAttēls: Pexels / Angela Khebou

Cepot svarīgākais ir nezaudēt pacietību

Uzkarsējiet cepeškrāsni līdz 180 grādiem, izvēloties karsēšanu no augšas un apakšas. Izklājiet plāti ar cepampapīru, lieciet aptuveni vienu ēdamkaroti mīklas un atstājiet pietiekami lielas atstarpes. Cepoties cepumi nedaudz izpletīsies, bet pārāk tuvu novietoti var saplūst vienā lielā, kaut arī gardā, auzu plāksnē.

Tagad pienāk svarīgākais triks: katru mīklas bumbiņu piespiediet, lai tā kļūtu plakana. Visērtāk to darīt ar glāzes dibenu, kas viegli samitrināts ar ūdeni, lai mīkla neliptu. Ja vēlaties glītāku virsmu, augšpusi var pārkaisīt ar dažām auzu pārslām un pavisam viegli iespiest tās ar pirkstiem.

Cepiet aptuveni 12–15 minūtes, līdz maliņas kļūst piesātināti zeltainas. Vidus var šķist mazliet mīksts – tā tam arī jābūt. Izņemtos cepumus uzreiz nepārvietojiet: atstājiet tos uz karstās plāts vismaz 5–10 minūtes. Atdziestot tie sacietēs un kļūs tieši tik kraukšķīgi, cik gaidījāt.

Kāpēc vieniem tie pazūd vakara laikā, bet citiem līdz rītam kļūst mīksti

Ģimenē šādiem cepumiem parasti ir atšķirīgs liktenis. Bērni bieži tos sagrābj vēl siltus, kamēr šokolāde, ja tā pievienota, vēl ir mīksta. Pieaugušajiem tie kļūst par nelielu desertu pēc pusdienām vai klusu vakara uzkodu, kad virtuvē jau ir mierīgi. Senioriem bieži patīk tas, ka saldumu un piedevas var regulēt pašiem – šokolādes vietā izvēlēties rozīnes vai riekstus.

Tomēr kraukšķīgumu ir viegli zaudēt pat tad, ja cepumi izcepti lieliski. Lielākais cepumu ienaidnieks ir siltums un mitrums slēgtā traukā. Tāpēc pirms likšanas hermētiskā kastītē ļaujiet tiem pilnībā atdzist. Ja vēl silti cepumi tiks aizvērti, to izdalītais mitrums nosēdīsies traukā un nākamajā rītā kraukšķīguma vietā atradīsiet mīkstāku cepumu.

Ja tomēr tā ir noticis, nav nepieciešams tos izmest vai vilties receptē. Cepumus uz dažām minūtēm var likt atpakaļ aptuveni 160 grādu temperatūrā, bet pēc tam atkal pilnībā atdzesēt uz restītēm vai šķīvja. Tas ir neliels virtuves glābiņš, kad gribas, lai pie kafijas būtu nevis jebkāds saldums, bet īsts, gardi kraukšķīgs mājas cepums.

Labiem auzu cepumiem nav vajadzīgas īpašas prasmes – tiem vairāk nepieciešama uzmanība vienā vienkāršā vietā. Saplaciniet mīklu, ļaujiet cepumiem mierīgi atdzist un nesteidzieties tos paslēpt kastītē. Dažkārt visa atšķirība starp mīkstu cepumu un tādu, kas tik patīkami kraukšķ, slēpjas vienā vieglā pieskārienā.