Cik ilgi vārīt griķus, lai tie būtu irdeni un garšīgi: pavārs nosauc precīzu laiku

Griķi šķiet ļoti vienkāršs ēdiens, līdz vienu reizi tie izdodas perfekti, bet citā reizē pārvēršas smagā, salipušā putrā. Šķiet, produkts tas pats, katls tas pats, arī ūdens tas pats, bet rezultāts tik un tā atšķiras. Vienā dienā griķi ir irdeni, aromātiski, piemēroti kotletēm, sautējumam vai dārzeņiem, bet citā – tādi, ka gribas tos glābt tikai ar sviestu un skābo krējumu.

Visbiežāk problēma nav pašos griķos, bet gan vārīšanas veidā. Mēs esam pieraduši griķus bērt aukstā ūdenī, uzlikt katlam vāku, gaidīt, kamēr tie uzbriest, un cerēt, ka viss izdosies. Taču, ja vēlaties patiešām irdenus griķus, var izvēlēties citu veidu – vārīt tos lielākā ūdens daudzumā, līdzīgi kā makaronus, un pēc tam nokāst. Šādā gadījumā graudiem ir vairāk vietas, tie mazāk salīp savā starpā un izvārās vienmērīgāk.

Vissvarīgākais – nepārvārīt: precīzs laiks ir 11 minūtes

Ja griķus vārāt lielā ūdens daudzumā, irdenam rezultātam pietiek ar aptuveni 11 minūtēm no brīža, kad ūdens ar tajā iebērtajiem griķiem atkal sāk vārīties. Tas ir diezgan precīzs laiks, jo pārāk īsi vārīti griķi var palikt cieti vidū, bet pārāk ilgi karstā ūdenī turēti tie sāk pārāk stipri uzbriest un zaudē formu.

Šai metodei izmanto vienkāršu proporciju: 100 gramus griķu un aptuveni 1 litru ūdens. No pirmā acu uzmetiena ūdens šķiet daudz, īpaši, ja esat pieraduši vārīt attiecībā 1:2. Taču šeit būtība ir cita – griķiem nav jāuzsūc viss ūdens, bet gan brīvi jāvārās, kustoties pa katlu. Pēc vārīšanas ūdeni nolej, tāpēc nav jābaidās, ka tā ir par daudz.

Ūdens vispirms jāuzvāra. Tikai tad tajā ber nomazgātus griķus. Ja griķus iebērsiet aukstā ūdenī, tie ilgāk mērcēsies, ātrāk izdalīs cietes putekļus un var kļūt lipīgāki. Verdošs ūdens palīdz graudiem ātrāk “sakārtoties” no ārpuses, tāpēc tie paliek stingrāki un labāk turas atsevišķi.

Mazs triks ar lauru lapu uzlabo garšu

Ūdenim var pievienot sāli un lauru lapu. Taču te ir viena detaļa, kas virtuvē patiešām ir jūtama: lauru lapu var dažas sekundes uzsildīt virs sausas, karstas pannas vai ļoti īsu brīdi paturēt virs liesmas. To nevajag sadedzināt līdz melnumam – tikai viegli uzkarsēt, lai izdalītos aromāts. Pēc tam lapu iemet verdošā ūdenī.

Šāda vienkārša darbība piešķir ūdenim maigāku, dziļāku aromātu. Griķi ļoti labi uzsūc apkārtējās smaržas, tāpēc pat viena lauru lapa var mainīt garšu. Tas īpaši labi der, ja griķus pasniegsiet pie gaļas, sēnēm, mērces vai sautētiem dārzeņiem.

Ja griķus gatavojat saldajam ēdienam – piemēram, ar pienu, medu, ogām vai kanēli –, sāli un lauru lapu labāk nepievienot. Pats vārīšanas princips var palikt tāds pats, taču garšai jau jābūt neitrālai.

Ko darīt pēc 11 minūtēm?

Kad pagājušas 11 minūtes, katls nekavējoties jānoņem no uguns. Šeit ir svarīgi nepieļaut kļūdu un neatstāt griķus “vēl mazliet pastāvēt” tajā pašā karstajā ūdenī. Pat pēc plīts izslēgšanas tie turpina briest, tāpēc ļoti ātri var pārkāpt robežu starp irdeniem griķiem un mīkstu putru.

Izvārītie griķi jānokāš caur smalku sietu. Vienlaikus izņemiet lauru lapu – tā jau ir paveikusi savu darbu. Pēc tam griķus var atkal ielikt siltā, tukšā katlā un pievienot ēdamkaroti sviesta. Sviests šeit nav tikai garšai. Tas pārklāj graudiņus ar plānu kārtiņu, piešķir spīdumu un palīdz tiem vēl mazāk salipt savā starpā.

Maisīt vajadzētu uzmanīgi, vislabāk ar koka karoti vai lāpstiņu, nevis tos saberzt vai saspiest. Griķu graudi pēc vārīšanas vēl ir diezgan jutīgi, tāpēc, stipri maisot, tos var salauzt, un ēdiens zaudēs irdenumu.

Vēl dažas lietas, kas ietekmē rezultātu

Pirms vārīšanas griķus ieteicams noskalot ar aukstu ūdeni. Tas noņem sīkus putekļus un daļiņas, kuru dēļ ēdiens bieži kļūst lipīgāks. Ja griķi ir bāli vai vēlaties izteiktāku riekstainu garšu, tos var minūti apgrauzdēt sausā pannā. Tikai svarīgi tos nepiededzināt – pietiek, lai griķi sasiltu un sāktu patīkami smaržot.

Ja vārāt lielāku daudzumu, proporciju var palielināt tāpat: 200 grami griķu – aptuveni 2 litri ūdens. Laiks paliek līdzīgs, taču jāraugās, lai katlā būtu pietiekami daudz vietas un ūdens nepārietu pāri malām. Vāriet uz vidējas uguns, bez uzlikta vāka vai ar pavisam nelielu spraudziņu, ja katls šļakstās.

Šai metodei vajadzēs: 1 litru ūdens, 100 gramus griķu, aptuveni pusi tējkarotes sāls, 1 kaltētu lauru lapu un 1 ēdamkaroti sviesta. Rezultāts – irdeni, aromātiski griķi, kas nesalīp pat nedaudz atdzisuši. Un pats svarīgākais – nav jāmin. Ja ūdens vārās, griķi ir noskaloti, bet pulkstenis rāda 11 minūtes, jums jau ir ļoti skaidrs ceļš uz labu rezultātu.