Elektrisko skrejriteņu un velosipēdu vadītājiem tiek gatavoti jauni noteikumi. Tie stāsies spēkā jau no 1. oktobra

Vēl pirms dažiem gadiem elektriskais skrejritenis šķita kā ērts pilsētas sīkums: ātri aizbraukt līdz darbam, veikalam, pieturai vai universitātei. Tagad aina ielās ir pavisam citāda. Skrejriteņi, elektriskie velosipēdi, mazie mopēdi un citi elektriskie transportlīdzekļi ir kļuvuši par ikdienas sastāvdaļu, taču līdz ar to ir parādījusies arī otra puse – gājēji arvien biežāk satrūkstas uz ietvēm, autovadītāji ne vienmēr paspēj reaģēt, bet vecāki uztraucas, redzot nepilngadīgos, kas traucas pāri gājēju pārejām vai starp cilvēkiem.

Tieši šīs situācijas dēļ Satiksmes ministrija sola jaunus risinājumus. Satiksmes ministrs Juras Taminskas Seima Ekonomikas un inovāciju komitejā teica, ka oktobrī būtu jāiepazīstina ar projektiem un risinājumiem, kas paredzēti mikromobilitātes līdzekļu drošībai. Pēc viņa vārdiem, ir jāsāk kontrolēt situācija, kas daļai sabiedrības jau šķiet kļuvusi grūti kontrolējama.

Svarīgi, ka runa nav tikai par elektriskajiem skrejriteņiem. Jauno prasību lokā var nonākt arī elektriskie velosipēdi, elektriskie mopēdi, trīsriteņu vai četrriteņu elektriskie mikromobilitātes līdzekļi, kas pārvietojas pa publiskās lietošanas ceļiem bez reģistrācijas. Citiem vārdiem, uzmanības centrā nonāk viss mazais elektriskais transports, kas pilsētās pārvietojas ātri, klusi un ne vienmēr paredzami.

Kāpēc noteikumi tiek pastiprināti tieši tagad

Galvenais iemesls ir vienkāršs – šādu transportlīdzekļu kļūst arvien vairāk, un līdz ar to palielinās arī konfliktsituāciju skaits. Vieni ir sašutuši, ka skrejriteņi tiek atstāti ietves vidū, citi sūdzas par bīstamu braukšanu starp gājējiem, bet vēl citi redz nepilngadīgos, kuri acīmredzami nenovērtē ātrumu un bremzēšanas ceļu. Kamēr viss beidzas tikai ar izbīli, šķiet, ka tas ir sīkums. Taču, kad notiek sadursme, izrādās, ka pat neliels elektriskais transportlīdzeklis var ļoti nopietni savainot.

Valsts satiksmes drošības komisija arī vērš uzmanību uz to, ka bažas rada pieaugošais motociklu, skrejriteņu un citu elektrisko mikromobilitātes līdzekļu satiksmes negadījumu skaits. Īpaši jutīgs jautājums ir cietušie nepilngadīgie. Bērni un pusaudži bieži jūtas drosmīgāki, nekā vajadzētu, bet elektriskais līdzeklis viņiem var šķist kā rotaļlieta, lai gan patiesībā tas ir transportlīdzeklis, kas var sasniegt bīstamu ātrumu.

Sociāldemokrāte Birutė Vėsaitė komitejā arī runāja par sabiedrības satraukumu un gaidām sagaidīt stingrāku regulējumu. Tas ir saprotami: kad cilvēks iet pa ietvi un no mugurpuses cieši gar plecu aiztraucas skrejritenis, jautājums par noteikumiem kļūst nevis teorētisks, bet ļoti personisks.

Kas var mainīties skrejriteņu un elektrisko velosipēdu vadītājiem

Pagaidām oktobrī solītie lēmumi vēl nav galīgie noteikumi, tomēr jau iepriekš ministrs ir minējis vairākus virzienus. Var tikt pārskatītas vadītāju vecuma prasības, reģistrācijas kārtība un citi drošības jautājumi. Tas nozīmē, ka daļai elektrisko līdzekļu lietotāju var nākties pierast pie lielākas skaidrības un mazāk principa “braucu, kā gribu”.

Ministrija arī ierosina mainīt dažus Ceļu satiksmes noteikumus. Viens no priekšlikumiem – noteikt velosipēdu un elektrisko mikromobilitātes līdzekļu vadītājiem, apdzenot vai apbraucot citu velosipēdistu vai skrejriteņa vadītāju, samazināt ātrumu līdz viņa braukšanas ātrumam. Vienkāršā valodā tas nozīmē: ja taka ir šaura, nedrīkst aiztriekties garām citam cilvēkam tā, it kā brauktu viens pats pa tukšu ceļu.

Tas ir īpaši aktuāli velosipēdu takās, kur vienuviet satiekas visi: lēnāk braucošs velosipēdists, cilvēks ar skrejriteni, vecāki ar bērnu, kurjers, sportojošs cilvēks un elektriskā velosipēda vadītājs. Ātruma atšķirība šādās vietās kļūst par visbīstamāko faktoru. Kad viens pārvietojas lēni, bet otrs to apdzen gandrīz nesamazinot ātrumu, pietiek ar nelielu kustību uz sāniem, lai sadursme kļūtu neizbēgama.

Jaunie noteikumi no 1. oktobraAttēls: Ilustratīvs attēls

Mainīsies arī runas par drošu attālumu

Vēl viena svarīga tēma ir sānu attālums, apdzenot velosipēdistus vai mikromobilitātes līdzekļu vadītājus. Līdz šim tika runāts par 1 un 1,5 metra attālumu, taču ministrija ierosina tos noteikt kā ieteicamus. Tiek skaidrots, ka praksē ne visur ir iespējams ievērot šādu attālumu, tāpēc dažās vietās vadītāji vienkārši nevarētu droši veikt apdzīšanu.

Tomēr vadītājiem tas nedrīkst kļūt par atļauju pieplakt velosipēdistam vai skrejriteņa vadītājam. Pat ja attālums būtu ieteicams, pati loģika nemainās: apdzīt vajag tikai tad, kad tas ir droši. Ja ceļš ir šaurs, redzamība slikta vai velosipēdists brauc nestabili, labāk dažas sekundes pagaidīt, nekā riskēt ar cilvēka veselību.

Tas pats būtu jāsaprot arī pašiem skrejriteņu un elektrisko velosipēdu vadītājiem. Uz ceļa vai takas viņi nav neredzami, taču arī nav aizsargāti kā automašīnas vadītājs. Sadursmes laikā vispirms cieš pats cilvēks uz skrejriteņa vai velosipēda. Tāpēc ķivere, gaismas, atstarotāji un saprātīga ātruma izvēle nav formalitāte.

Ķivere jau ir obligāta – bet ar to vien nepietiek

Kopš šā gada janvāra šādu līdzekļu vadītājiem braukšanas laikā ir obligāti jāvalkā ķivere, bet iznomātājiem tās ir jānodrošina klientiem. Tas ir viens no skaidrākajiem signāliem, ka elektriskie skrejriteņi un līdzīgi līdzekļi vairs netiek uzskatīti par vienkāršu izklaides priekšmetu. Tie piedalās satiksmē, tāpēc tie ir jāizmanto atbildīgi.

Tomēr viena pati ķivere neatrisina visas problēmas. Ja cilvēks traucas cauri gājēju zonai, brauc divatā uz viena skrejriteņa, izmanto tālruni, šķērso gājēju pāreju, nesamazinot ātrumu, vai manevrē starp cilvēkiem, ķivere pasargās tikai no daļas riska. Pilsētā drošība sākas ar vienkāršu uzvedību: samazināt ātrumu tur, kur ir daudz cilvēku, neiebraukt aklajā zonā, nebraukt pārāk tuvu citiem un saprast, ka gājējs vienmēr var negaidīti spert soli uz sāniem.

Arī vecākiem nevajadzētu gaidīt, kamēr noteikumi tiks pastiprināti uz papīra. Ja bērns vai pusaudzis brauc ar elektrisko skrejriteni, būtu skaidri jāizrunā, kur drīkst braukt, ar kādu ātrumu, kāpēc nedrīkst vest draugu, kāpēc vajadzīga ķivere un kāpēc gājēju pāreja nav vieta, kur “izlidot cauri”. Dažkārt viena šāda saruna var būt svarīgāka par jebkuru sodu.

Oktobrī solītie lēmumi vēl tikai tiks prezentēti, tāpēc precīzs izmaiņu kopskats kļūs skaidrs vēlāk. Taču virziens jau ir skaidrs: elektrisko skrejriteņu, velosipēdu un citu mikromobilitātes līdzekļu ēra bez skaidrākas kārtības beidzas. Pilsētas mainās, transportlīdzekļu kļūst vairāk, un noteikumiem ir jāpanāk realitāte. Jo ietve, velosipēdu taka un iela nav vieta, kur katrs var braukt pēc sava noskaņojuma.