Ziemā mājās staigājat īsām piedurknēm? Iespējams, jūs karsējat telpas pārāk stipri – un problēma nav tikai rēķinā

Kad aiz loga ir mīnusi, radiatori karsti, logi aizvērti, bet mājās ir tik silti, ka staigājam kreklos un basām kājām. Daudziem tas šķiet īsts komforts – kāpēc gan ziemā salt savās mājās? Taču ir arī otra puse. Ja decembrī vai janvārī istabā jau gribas atvērt logu tikai tāpēc, ka kļūst pārāk karsti, iespējams, apkure ir iestatīta daudz stiprāk, nekā patiesībā nepieciešams.

Pārāk augsta temperatūra mājās automātiski nav „neveselīga“ ikvienam cilvēkam, tomēr tai ir ļoti praktiskas sekas. Jo stiprāk tiek sildīts gaiss, jo ātrāk telpās var samazināties relatīvais mitrums. Tad sāk izžūt āda, lūpas, deguna gļotāda, no rītiem var šķist, ka kakls ir izkaltis, bet istabā pastāvīgi gribas dzert ūdeni. Pieskaitīsim arī lielākas apkures izmaksas un nepārtrauktu logu virināšanu, lai izlaistu laukā tikko saražoto siltumu, – un „vasara mājās“ vairs nešķiet tik pievilcīga.

Tāpēc ziemā ir vērts tiekties nevis pēc iespējami augstākas temperatūras, bet tādas, kurā jūtamies ērti, būdami ģērbušies parastās mājas drēbēs. Ja februāra vakarā sēžat uz dīvāna šortos, bet radiators tajā brīdī darbojas ar pilnu jaudu, pirmais solis var būt ļoti vienkāršs – pamēģināt temperatūru samazināt tikai par dažiem grādiem un paskatīties, vai komforts patiešām mainās tik krasi, kā mums šķiet.

Pārāk karsta telpa bieži sevi atklāj nevis ar termometru

Cilvēki pie temperatūras pierod ļoti ātri. Ja mājās pastāvīgi uzturam lielu siltumu, pēc kāda laika ierastāka ziemas istabas temperatūra var šķist gandrīz auksta. Tāpēc paļauties tikai uz sajūtām ne vienmēr ir viegli. Daudz vairāk liecina ikdienas pazīmes: pastāvīgi gribas pavērt logu, naktī guļot nosperam segu, no rīta mute un deguns šķiet sausi, bet uz radiatoriem pakārtās drēbes izžūst acumirklī.

Guļamistabā pārāk liels siltums īpaši ātri kļūst jūtams. Dienā mēs kustamies, gatavojam ēst, staigājam pa māju, tāpēc augstāku temperatūru varam gandrīz nepamanīt. Naktī situācija ir citāda – guļam zem segas, ķermenis pats izdala siltumu, tāpēc istaba, kas vakarā šķita mājīga, trijos naktī var likties smacīga.

Praktisks noteikums ir vienkāršs: ja pirms gulētiešanas nepieciešams plaši atvērt logu nevis tādēļ, lai izvēdinātu telpu, bet vienkārši tāpēc, ka karstuma dēļ tajā nav iespējams atrasties, vispirms ir vērts samazināt apkuri. Logam nevajadzētu kļūt par termostata aizstājēju.

Tas pats attiecas uz dzīvojamo istabu. Ziemā nav nekā slikta tajā, ka mājās valkājam džemperi vai sporta jaku. Dīvaina situācija rodas tad, kad telpu sasildām līdz vasarīgam komfortam, bet pēc tam maksājam par enerģiju, ko pēc pusstundas izlaižam pa atvērtu logu.

Lielākā kļūda – vienādi sildīt visas telpas

Ne katrai mājas telpai nepieciešama vienāda temperatūra. Dzīvojamajā istabā, kur vakarā sēž visa ģimene, dabiski gribēsies vairāk siltuma nekā gaitenī vai reti izmantotā istabā. Guļamistabā daļai cilvēku patīkamāk ir nedaudz vēsāk, savukārt vannasistabā pēc dušas gribas siltāku gaisu.

Tāpēc, ja radiatoriem ir termostatiskie vārsti vai mājās tiek izmantota zonālā grīdas apkure, ir vērts to izmantot. Nav nepieciešams visu mājokli sildīt atbilstoši tai telpai, kurā iedzīvotāji visvairāk izjūt aukstumu. Dažkārt viena guļamistaba var būt vēsāka, bet dzīvojamā istaba – siltāka, un kopējais komforts pat uzlabosies.

Tomēr arī otrā galējībā nevajag krist. Pilnībā izslēgt apkuri reti izmantotā telpā un ļaut tai stipri atdzist arī nav laba ideja. Lielas temperatūras atšķirības starp telpām, aukstas sienas un mitrums var radīt pavisam citas problēmas. Mērķis nav dzīvot aukstumā – tikai neradīt jūliju janvāra vidū.

Ja mājās ir parasts termometrs, ir vērts dažas dienas pavērot, kas notiek patiesībā. Cilvēki dažkārt ir pārsteigti, uzzinot, ka istabā, kurā viņiem ir „normāli silti“, temperatūra jau ir ļoti augsta. Tad, to nedaudz samazinot, pēc dažām dienām organisms pierod, un atšķirība gandrīz vairs nav jūtama.

Pārāk liels siltums īpaši ātri izžāvē māju

Ziemā cilvēki bieži pamana dīvainu parādību: drēbes elektrizējas, āda sāk savilkties, deguns izžūst, bet no rītiem kakls šķiet kā pēc ļoti ilga lidojuma ar lidmašīnu. Viens no iemesliem var būt pārāk sauss iekštelpu gaiss.

Sildot māju, problēma kļūst izteiktāka, jo iekštelpās iekļuvušais aukstais āra gaiss, sasildoties, kļūst relatīvi daudz sausāks. Jo augstāku temperatūru uzturam, jo vairāk tas var būt jūtams.

Tāpēc līdzās termometram mājās noteikti ir vērts turēt arī vienkāršu mitruma mērītāju. Tas maksā maz, bet pasaka vairāk nekā minējumi pēc izžuvušām lūpām. Ja gaiss pastāvīgi ir ļoti sauss, pirmajam risinājumam nav obligāti jābūt dārgam gaisa mitrinātājam. Dažkārt pietiek nedaudz samazināt apkuri, regulāri īslaicīgi un intensīvi izvēdināt telpas, kā arī tās nepārkarsēt.

Arī ar mitrinātājiem nevajadzētu pārspīlēt. Pārāk liels mitrums uz aukstām sienām un logiem var sākt kondensēties, un tad rodas pelējuma risks. Tāpēc mājās vislabāk meklēt nevis vienu galēju rādītāju, bet līdzsvaru starp temperatūru, vēdināšanu un mitrumu.

Apkuri labāk samazināt pakāpeniski – tad pārmaiņas gandrīz nejutīsiet

Ja daudzus gadus ziemā mājās uzturējāt ļoti augstu temperatūru, nav nepieciešams vienā vakarā stipri aizgriezt visus radiatorus. Tad dabiski šķitīs, ka mājās pēkšņi nav iespējams dzīvot. Daudz vienkāršāk ir temperatūru samazināt pakāpeniski.

Vispirms pamēģiniet samazināt apkuri par vienu iedaļu un tā nodzīvot dažas dienas. Ja joprojām staigājat īsām piedurknēm, samaziniet vēl nedaudz. Bieži izrādās, ka mājoklis var būt jūtami vēsāks, bet komforts gandrīz nemainās – vienkārši kreklu vietā uzvelkam vieglu džemperi.

Īpaši vērts pārskatīt apkures režīmu tad, kad mājās neviena nav. Ja visi dodas uz darbu vai skolu uz astoņām stundām, nav jēgas visu šo laiku uzturēt tādu pašu komfortu kā vakarā, sēžot dzīvojamajā istabā. Programmējams termostats vai vieda apkures vadība šeit var būt daudz noderīgāka par mēģinājumu katru dienu ar rokām pagriezt katru radiatoru.

Tāpat nav nepieciešams mājokli pārkarsēt pirms gulētiešanas. Apkures sistēmai ir liela inerce – īpaši grīdas apkurei. Ja vakarā stipri paaugstināt temperatūru, telpa var turpināt uzkarst vēl ilgi pēc tam, kad jau guļat gultā.

Galu galā jautājums nav par to, vai ziemā mājās „drīkst“ staigāt īsām piedurknēm. Ja cilvēkam tā ir ērti, tas pats par sevi nav problēma. Tomēr ja staigājat īsām piedurknēm tāpēc, ka istabā vienkārši ir pārāk karsti, logi tiek pastāvīgi virināti, gaiss ir sauss, bet rēķini pieaug, ir vērts sev pajautāt, kam patiesībā nepieciešama šāda temperatūra.

Mājām ziemā jābūt mājīgām, nevis aukstām. Taču mājīgums ne vienmēr nozīmē tropus. Dažkārt pietiek termostatu pagriezt tikai nedaudz uz leju – un pēc dažām dienām izrādās, ka neko neesat zaudējuši, izņemot daļu nevajadzīgā siltuma.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!