Zinātnieki vēro ārkārtīgi pastiprinošos “Super El Niño”: Klusajā okeānā uzkrājas parādība, kas var mainīt ziemas laikapstākļus visā pasaulē

Klusajā okeānā pašlaik notiek process, kuru meteorologi parasti nenovērtē par zemu. Tie nav vienkārši par dažām grāda desmitdaļām siltāki ūdeņi vienā reģionā, bet gan strauji pastiprinošā “El Niño” parādība – milzīgs atmosfēras un okeāna mehānisms, kas var mainīt nokrišņu, temperatūras, sausuma un plūdu karti dažādos pasaules reģionos.

Jaunākā NOAA Klimata prognožu centra analīze liecina, ka “El Niño” jau pastiprinās, bet iespējamība, ka 2026.–2027. gada rudenī un ziemā tas kļūs ļoti spēcīgs, pārsniedz 90 procentus. Vēl iespaidīgāk izklausās cita prognozes daļa: NOAA vērtējumā pastāv 75 procentu iespējamība, ka šis notikums var kļūt vēsturisks un sava spēka ziņā pārspēt iepriekšējos kopš 1950. gada novērotos “El Niño” epizodes.

Kāpēc šoreiz zinātnieki ir tik satraukti?

“El Niño” veidojas tad, kad Klusā okeāna tropiskās daļas centrālajā un austrumu reģionā ūdens virsma kļūst ievērojami siltāka nekā parasti. No pirmā acu uzmetiena daži grādi var šķist maz, taču mēs nerunājam par ūdens spaini, bet gan par milzīgu okeāna teritoriju. Kad šāda masa uzkrāj papildu siltumu, tā sāk mainīt atmosfēras cirkulāciju – vējus, mākoņu joslas, nokrišņu zonas un pat vētru trajektorijas.

Saskaņā ar NOAA datiem Klusā okeāna ekvatoriālās daļas austrumos jūras virsmas temperatūras anomālijas jau pārsniegušas +3 °C, bet dažos slāņos zem virsmas tiek fiksēti vēl lielāki siltuma uzkrājumi. Tas ir svarīgi, jo siltais ūdens zem virsmas kādu laiku var “barot” parādību no iekšienes un neļaut tai ātri vājināties.

Pasaules Meteoroloģijas organizācija arī ziņo, ka “El Niño” jau ir stabili nostiprinājies un saskaņā ar vairāku modeļu prognozēm gandrīz noteikti turpināsies 2026. gada septembra–novembra un 2026. gada decembra–2027. gada februāra periodos. WMO vērtējumā parādībai vajadzētu sasniegt ļoti spēcīgu līmeni pirms maksimuma gada beigās.

Tas nav tikai “siltāka ziema” – sekas pasaulē var būt ļoti atšķirīgas

Lielākā kļūda būtu saprast “El Niño” kā vienkāršu solījumu, ka visur būs siltāks. Šī parādība nedarbojas tik tieši. Vienā vietā tā var atnest lietaināku sezonu un plūdu risku, citur – sausumu, karstuma viļņus, sliktāku ražu un mežu ugunsgrēku draudus. WMO brīdina, ka ļoti spēcīgs “El Niño” var būtiski pārbīdīt nokrišņu un temperatūras modeļus visā pasaulē un palielināt ekstremālu laikapstākļu iespējamību.

Tipisks scenārijs bieži nozīmē vairāk lietus dažviet Dienvidamerikā, sausuma risku Austrālijā, Indonēzijā un daļā Āzijas, kā arī mainītus laikapstākļu modeļus Ziemeļamerikā. Tomēr katrs “El Niño” ir atšķirīgs, tāpēc pat ļoti spēcīga parādība negarantē vienādu ietekmi uz visiem reģioniem.

Eiropā tā ietekme parasti ir sarežģītāka un ne tik tieša kā Klusā okeāna piekrastēs. Mūsu laikapstākļus ļoti lielā mērā nosaka Atlantijas okeāns, spiediena sistēmas, gaisa masu kustība no rietumiem un procesi Arktikā. Tāpēc Lietuvā “El Niño” nevajadzētu pārvērst vienkāršā formulā “tāda būs ziema”. Tas drīzāk maina kopējo pasaules atmosfēras fonu, nevis pats viens izlemj, vai Viļņā janvārī būs slapjš sniegs vai -15 °C.

Visi septembra dinamiskie ENSO modeļi (ieskaitot SINTEX) tagad ir pieejami, un tie, izmantojot Oceanic Niño Index (ONI) rādītāju, šogad prognozē 100 % iespējamību rekordnotikumam: https://t.co/EuBQJtbPqe

— Zeke Hausfather (@hausfath) 2026. gada 16. septembris

Tendence ir skaidra: pasaule “El Niño” periodā ieiet jau sakarsusi

Šīs parādības nozīme ir vēl lielāka kopējā klimata fona dēļ. “El Niño” ir dabiska parādība, taču tā attīstās pasaulē, kurā okeāni un atmosfēra jau ir siltāki nekā agrāk. Tas nozīmē, ka papildu siltums var pastiprināt ekstremālu laikapstākļu ietekmi: vietām lietus kļūst intensīvāks, sausums – ilgāks, bet karstuma viļņi – bīstamāki.

Tieši tāpēc zinātnieki tik rūpīgi vēro ne tikai pašu “El Niño”, bet arī to, cik daudz siltuma ir uzkrājies zem okeāna virsmas. Ja parādība patiešām sasniegs vēsturisku spēku, 2027. gads var kļūt par gadu, kad pasaule vēl skaidrāk izjutīs, kā dabiskās klimata svārstības savienojas ar ilgtermiņa sasilšanu.

Pagaidām svarīgākais vēstījums ir vienkāršs: tas nav panikas signāls Lietuvai rītdienas rītam, taču tas ir nopietns globāla mēroga klimata signāls. Klusajā okeānā notiekošais process var ietekmēt pārtikas cenas, lauksaimniecību, enerģijas pieprasījumu, apdrošināšanas tirgus, kuģniecību, ekstremālu laikapstākļu risku un pat humanitāro situāciju jutīgākajos reģionos.

Citiem vārdiem sakot, “El Niño” nav tikai meteorologu termins no Klusā okeāna kartes. Kad tas kļūst ļoti spēcīgs, tā atbalsis sasniedz arī tos, kuri dzīvo tūkstošiem kilometru attālumā no siltākā ūdens kodola.

Un tieši to zinātnieki tagad vēro: vai 2026.–2027. gada “El Niño” kļūs par vēl vienu spēcīgu klimata epizodi vai parādību, kas vēlāk tiks minēta kā jauns vēsturisks atskaites punkts.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!