Klasiskais garīgo spēju tests izaicina: piecpadsmit jautājumi atklās, cik ātri pamanāt likumsakarības
No pirmā acu uzmetiena šādi jautājumi šķiet gandrīz bērnišķīgi: daži skaitļi, figūru secība vai vārds, kas, šķiet, pats prasās pēc turpinājuma. Taču pietiek apstāties pie trešā vai ceturtā, un roka jau vairs ne tik pārliecinoši raksta atbildi. Galvā griežas vairāki varianti, bet vienkāršā likumsakarība it kā speciāli slēpjas tepat deguna priekšā.
Šis tests nav ne medicīnisks novērtējums, ne spriedums par cilvēka prātu. Tas drīzāk atgādina īsu ikdienas pārbaudījumu tiem, kam patīk pamanīt kārtību tur, kur citi redz tikai skaitļus vai nejaušas detaļas. Mēģiniet atbildēt nesteidzoties, vislabāk – neskatoties uz risinājumiem, kamēr neesat ticis galā ar visiem piecpadsmit jautājumiem.
Sākums šķiet viegls, bet tieši šeit visbiežāk paslīd
1. jautājums. Kādam skaitlim jābūt tālāk secībā: 2, 4, 8, 16, ? 2. jautājums. Kāda skaitļa trūkst secībā: 1, 4, 9, 16, ? 3. jautājums. Ja visi bērzi ir koki, bet daži koki nomet lapas, vai var apgalvot, ka visi bērzi nomet lapas? 4. jautājums. Kuram burtam jābūt tālāk: A, C, F, J, ? 5. jautājums. Toms ir garāks par Jāni, bet Jānis ir garāks par Pēteri. Kurš ir visīsākais?
Pirmā piecnieka atbildes ir šādas: 32, 25, nē, O un Pēteris. Skaitļu secības vilina atbildēt automātiski, taču otrajā jautājumā svarīgi ieraudzīt nevis pieskaitītos skaitļus, bet kvadrātus: viens, četri, deviņi, sešpadsmit, divdesmit pieci. Trešais jautājums pārbauda, vai neizdarām pārāk plašu secinājumu no tā, kas pateikts par „dažiem“ kokiem. Burtu secībā atstarpes palielinās: no A līdz C tiek izlaists viens burts, pēc tam divi, trīs, tāpēc pēc J jāizlaiž četri un jāiegūst O.
Ja pirmās atbildes šķita acīmredzamas, tas vēl nenozīmē, ka tests līdz galam būs viegls. Cilvēks bieži kļūdās nevis tāpēc, ka neprot rēķināt, bet tāpēc, ka steidzas un ierauga pirmo prātā ienākušo principu. Šādos uzdevumos pacietība dažkārt ir vērtīgāka par vēlmi pēc iespējas ātrāk pierādīt, ka atbilde jau ir skaidra.

Kad likumsakarība slēpjas nevis skaitļos, bet vārdos
6. jautājums. Roka ir ar cimdu tāpat kā kāja ir ar ko? 7. jautājums. Kurš vārds neiederas grupā: ābols, bumbieris, plūme, burkāns? 8. jautājums. Ja vakar bija divas dienas pirms piektdienas, kāda diena ir šodien? 9. jautājums. Cik mēnešiem gadā ir 28 dienas? 10. jautājums. Kādam skaitlim jābūt tālāk: 3, 6, 11, 18, ?
Šajā daļā pareizās atbildes ir kurpe, burkāns, ceturtdiena, visiem divpadsmit mēnešiem un 27. Sesto un septīto jautājumu bieži atrisina ātri, jo tie balstās uz ierastām priekšmetu saistībām un kategorijām. Astotajā jautājumā vērts uz brīdi prātā izkārtot dienas, jo formulējums par vakardienu daudzus izsit no ritma. Devītais jautājums ir klasisks slazda uzdevums: gandrīz katrā mēnesī ir vismaz 28 dienas, ne tikai februārī.
Desmitais jautājums prasa ieraudzīt pieaugošās starpības: pie trīs tiek pieskaitīti trīs, pēc tam pieci, septiņi, tāpēc tālāk jāpieskaita deviņi. Šādi uzdevumi īpaši labi parāda, kā mūsu prāts meklē īsāko ceļu. Dažkārt šis ceļš aizved tieši pie atbildes, bet citreiz liek nepamanīt kādu svarīgu detaļu – vārdu „visi“, neparastu laika formu vai pieaugošo atstarpi starp skaitļiem.
Pēdējie pieci: te vairs neuzvar steiga
11. jautājums. Mamma ir četras reizes vecāka par meitu. Pēc 20 gadiem viņa būs tikai divas reizes vecāka. Cik gadu meitai ir tagad? 12. jautājums. Cik stūru ir trim kvadrātiem? 13. jautājums. Kurš skaitlis neiederas secībā: 2, 3, 5, 7, 9, 11? 14. jautājums. Ja viens pulkstenis rāda 15 minūtes vēlāk, bet otrs – 20 minūtes agrāk, kāda ir starpība starp to rādīto laiku? 15. jautājums. Kura figūra loģiski turpinātu secību, ja tā atkārtojas šādi: aplis, trijstūris, kvadrāts, aplis, trijstūris, ?
Atbildes: meitai tagad ir 10 gadu, trim kvadrātiem ir 12 stūri, neiederas 9, pulksteņu starpība ir 35 minūtes, bet pēdējā figūra ir kvadrāts. Vienpadsmitajā jautājumā mammai tagad būtu 40 gadu: pēc diviem gadu desmitiem viņai būtu 60, bet meitai – 30 gadu. Divpadsmitais jautājums var maldināt tikai tad, ja iztēlē kvadrātus saliekam vienā lielākā figūrā, lai gan par to nekas nav teikts. Trīspadsmitais atgādina, ka starp pirmskaitļiem deviņniekam nav vietas.
Rezultātu var saskaitīt vienkārši: katra pareizā atbilde – viens punkts. Divpadsmit līdz piecpadsmit punkti liecina, ka likumsakarības uztverat ļoti ātri, astoņi līdz vienpadsmit – ka jums piemīt laba loģiskā vērība, bet zemāks rezultāts biežāk liecina par steigu vai izvēlēto domāšanas ceļu, nevis par spēju trūkumu. Galu galā cilvēks, kurš risināja uzdevumus starp zvanošu tālruni, vārošu katlu un bērna jautājumu no otras istabas, sacenšas pavisam citos apstākļos nekā tas, kurš mierīgi koncentrējās pie lapas.
Šādi jautājumi atgādina vienkāršu lietu: ātrs prāts nav tas, kurš vienmēr pirmais izšauj atbildi. Bieži vien tas ir tas, kurš laikus apstājas, vēlreiz izlasa vienu vārdu un pamana to, ko citi steigā palaida garām.
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?


