Vairāk REM miega var pasargāt no desmitiem slimību – zinātnieki atklājuši svarīgu saikni
Vai gadās, ka pamostaties pēc astoņām gultā pavadītām stundām, bet jau virtuvē jūtaties tā, it kā nakts būtu pagājusi bez atpūtas? Kafija uz brīdi sakārto domas, taču ķermenis paliek smags, bet vakarā atkal ir grūti aizmigt. Bieži vien tas tiek norakstīts uz stresu, vecumu vai „tādu dzīves ritmu“, lai gan miegs nav tikai stundu skaits ekrānā.
Naktī mūsu smadzenes un ķermenis iziet cauri vairākām miega fāzēm. Viena no tām ir REM miegs, kura laikā mēs visbiežāk sapņojam, acis zem plakstiņiem ātri kustas, bet smadzeņu darbība kļūst aktīvāka. Jauni zinātniskie dati pievērš uzmanību svarīgai saiknei: vairāk kvalitatīva REM miega var būt saistīts ar mazāku dažādu slimību risku.
Tas nenozīmē, ka cilvēks, vienu rītu ilgāk paguļot, var pasargāt sevi no visām veselības problēmām. Tomēr šī ziņa ir svarīga cita iemesla dēļ: pastāvīgi slikts miegs nav nevēlama, bet nekaitīga neērtība, kas vienkārši „jāiztur līdz nedēļas nogalei“. Tas var būt signāls, ka organisms naktī nesaņem to, kas tam nepieciešams, lai atjaunotos.
Ne katra nogulētā stunda ķermenim ir vienāda
Cilvēks nakti bieži vērtē ļoti vienkārši: aizgāja gulēt vienpadsmitos, piecēlās septiņos – tātad gulēja astoņas stundas. Tomēr starp iemigšanu un modinātāja zvanu var būt daudzas īsas pamošanās, nemierīga grozīšanās, krākšana vai spriedze. No rīta pulkstenis rāda pietiekamu stundu skaitu, bet pašsajūta saka pavisam ko citu.
REM miegs parasti atkārtojas vairākas reizes naktī, bet tā ilgāki periodi biežāk ir nakts rīta daļā. Tāpēc cilvēks, kurš vairākas nedēļas pēc kārtas saīsina miegu un ceļas ļoti agri, var zaudēt tieši daļu šīs fāzes. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc frāze „nedēļas nogalē vēl pagulēšu“ ne vienmēr atrisina uzkrāto nogurumu.
Zinātnieku pamanītā saikne nenozīmē vienkāršu formulu, ka REM miegs viens pats ārstē vai garantē veselību. Cilvēku miegu ietekmē daudzi faktori: vispārējais veselības stāvoklis, emocionālā spriedze, lietotie medikamenti, alkohols, fiziskā aktivitāte, elpošanas traucējumi naktī. Tomēr pietiekama un nepārtraukta atpūta šķiet svarīga organisma kopējās noturības daļa.
Ķermenis naktī neapstājas – tas novērš dienas sekas
Pēc saspringtas dienas cilvēkam var šķist, ka pietiek vienkārši iekrist gultā. Taču smadzenēm nakts nav tukša pauze. Miega laikā tās apstrādā dienas informāciju un emocionālos pārdzīvojumus, palīdz nostiprināt atmiņas, bet ķermenis regulē daudzus atjaunošanās un līdzsvara procesus.
Kad miegs nemitīgi tiek pārtraukts vai tā pastāvīgi ir par maz, problēmas reti sākas dramatiski. Sākumā parādās aizkaitināmība, darbā kļūst grūtāk koncentrēties, gribas vairāk saldu ēdienu, bet sīkumi sāk kaitināt vairāk nekā parasti. Vēlāk cilvēks var nonākt noslēgtā lokā: noguruma dēļ mazāk kustas, vakarā cenšas atslābināties ar telefonu vai glāzi alkohola, sliktāk aizmieg un nākamajā rītā atkal pieceļas neizgulējies.
Īpaši viegli to pamanīt ģimenēs, kurās aug mazi bērni, starp maiņu darba strādniekiem vai tiem, kuri vakarā vēl pārnes darbu uz mājām. Vecāki bieži pierod pie pārtraukta miega un sāk uzskatīt, ka pastāvīgs izsīkums ir normāla dzīves daļa. Savukārt seniori nereti pamostas vairākas reizes naktī un ne vienmēr par to pastāsta ārstam, lai gan šādas pārmaiņas var būt uzmanības vērtas.
Slikts miegs nav slinkums un nav rakstura vājums
Ir viegli pateikt: ejiet gulēt agrāk. Taču cilvēkam, kurš vakarā guļ noguris un tomēr nespēj aizmigt, šāds padoms skan gandrīz kā pārmetums. Miegu bojā ne tikai vēls seriāls vai telefons – to var traucēt nemiers, sāpes, menopauzes simptomi, depresīvs noskaņojums, elpošanas problēmas, troksnis, šaura vai pārāk silta telpa.
Darbiniekam, kurš vēlu atgriežas mājās, vakars bieži ir vienīgais laiks sev, tāpēc viņš dabiski nevēlas to „atlikt miegam“. Ģimenei var nebūt iespēju dzīvot ideālā režīmā, bet maiņu darbā strādājošs cilvēks vispār nevar ievērot ierasto nakts grafiku. Tāpēc vainot cilvēku sliktā miegā būtu netaisnīgi – bieži problēma slēpjas nevis gribasspēkā, bet apstākļos un veselībā.
No otras puses, arī pats cilvēks var nepamanīt, cik daudzi vakara ieradumi atņem viņam atpūtu. Spilgta tālruņa gaisma, smags ēdiens tieši pirms gulētiešanas, alkohols, vēls darbs vai strīdi sociālajos tīklos nebeidzas brīdī, kad tiek izslēgta lampa. Ķermenis var atrasties gultā, bet nervu sistēma vēl ilgi paliek modrības režīmā.
Kā palīdzēt sev saglabāt nakts atpūtu
Sākt vērts nevis ar mēģinājumu „piespiest sevi gulēt“, bet ar dažiem pastāvīgiem signāliem ķermenim. Cik vien iespējams līdzīgs celšanās laiks, mierīgāka pēdējā stunda pirms gulētiešanas un tumšāka, vēsāka guļamistaba bieži dod vairāk nekā vēl viens solījums no pirmdienas dzīvot ideāli. Ja vakarā galva ir pilna domu, dažkārt palīdz tās īsi pierakstīt, nevis nēsāt sev līdzi gultā līdz rītausmai.
Ja iespējams, vakarā vērts ierobežot alkoholu un dienas otrajā pusē – kofeīnu. Alkohols dažiem cilvēkiem palīdz ātrāk iemigt, taču tas ne vienmēr uzlabo miega kvalitāti – nakts var kļūt vairāk sadrumstalota. Telefonu vislabāk atstāt nevis zem spilvena, bet nedaudz tālāk no gultas: ne tāpēc, ka viens ekrāns „iznīcina“ miegu, bet tāpēc, ka viens paziņojums viegli pārvēršas pusstundā nomodā.
Pastāvīgu nogurumu nevajag norakstīt tikai uz aizņemtību. Ja cilvēks regulāri skaļi krāc, pamostas, aizrijoties, no rītiem jūt galvassāpes, dienā neviļus snauž vai ilgstoši nespēj aizmigt, vērts to pārrunāt ar ģimenes ārstu. Miega traucējumiem var būt risinājumi, taču pirmais solis bieži ir vienkāršs – atzīt, ka tā nav mazsvarīga lieta.
Labs REM miegs nav greznība, kas paredzēta tiem, kuri var atļauties ilgi gulēt gultā. Tā ir viena no nakts daļām, kuras laikā organisms klusām dara darbu, ko nespēj aizstāt ne stipra kafija, ne brīvāka svētdiena. Dažkārt lielākais pakalpojums savai veselībai sākas nevis aptiekā, bet tajā vakarā, kad beidzot ļaujam sev patiesi atpūsties.
Novērtējiet šo rakstu:
Kraunami duomenys...
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņas
Meklējat vairāk?
Komentāri