Asins vēzis nerodas viena iemesla dēļ: kas patiesībā palielina risku?
„Bet viņš taču dzīvoja veselīgi…“ – šādu frāzi cilvēki bieži izsaka, uzzinot, ka tuvam cilvēkam diagnosticēta leikēmija, limfoma vai cita asins vēža forma. Tad prātā sāk atgriezties viss notikušais: varbūt vainīgs ir darbs, stress, pārslimots vīruss, uzturs vai varbūt kaut kas, ko mēs nepamanījām laikus?
Asins vēzis rada īpašu satraukumu tieši tāpēc, ka bieži tam nav viena skaidra vaininieka. Cilvēks var nebūt slimojis „nepareizi“, nebūt pieļāvis acīmredzamas kļūdas un tomēr izdzirdēt diagnozi. Riska faktori palīdz saprast, kam iespējamība var būt lielāka, taču tie nav spriedums un neatbild uz jautājumu, kāpēc slimība radās konkrētam cilvēkam.
Zem nosaukuma „asins vēzis“ slēpjas vairākas atšķirīgas slimības: leikēmijas, limfomas, mieloma un citi asinsrades sistēmas traucējumi. To izcelsme nav pilnīgi vienāda, tāpēc arī riska faktori var atšķirties. Tomēr ārsti visbiežāk runā nevis par vienu iemeslu, bet par apstākļu, bioloģisku pārmaiņu un nejaušības krustpunktu.
Vecums un organisma pārmaiņas, kuras cilvēks neizvēlas
Viens no svarīgākajiem daudzu asins vēža formu riska faktoriem ir vecums. Gadiem ejot, organisma šūnas daudzkārt dalās, un tajās var uzkrāties ģenētiskas izmaiņas. Tas nenozīmē, ka vecāks cilvēks noteikti saslims, tomēr daļa asins vēža slimību biežāk tiek diagnosticētas tieši vecākā vecumā.
Dažas formas, gluži pretēji, var skart arī bērnus vai jaunus pieaugušos. Vecākiem šāda ziņa ir īpaši sāpīga, jo uzreiz rodas jautājums, ko viņi izdarījuši nepareizi. Vairumā gadījumu atbilde ir vienkārša, lai gan emocionāli to ir grūti pieņemt: ne audzināšana, ne viens apēsts produkts, ne ierastā ģimenes ikdiena šādu slimību neizraisa.
Nozīme var būt arī iedzimtām ģenētiskām īpatnībām un retām iedzimtām slimībām, kas saistītas ar lielāku dažu asins vēža formu iespējamību. Tomēr viens šāds saslimšanas gadījums ģimenē vēl nenozīmē, ka slimība tiks nodota bērniem vai brāļiem un māsām. Iedzimtība biežāk nozīmē paaugstinātu modrību un sarunu ar ārstu, nevis iepriekš noteiktu nākotni.
Daudz svarīgāka ir nevis viena diena, bet ilgstoša ietekme
Runājot par vides faktoriem, ir svarīgi nošķirt īslaicīgu nepatīkamu kontaktu no ilgstošas vai intensīvas iedarbības. Dažas ķīmiskās vielas, ar kurām cilvēks var saskarties darbā vai specifiskā vidē, ir saistītas ar lielāku noteiktu leikēmiju risku. Vislielākās bažas rodas tur, kur daudzus gadus strādā ar šķīdinātājiem, degvielu, ķīmiskajām izejvielām vai citām potenciāli bīstamām vielām un aizsardzība nav pietiekama.
Risku var palielināt arī lielas jonizējošā starojuma devas. Tas nav tas pats, kas satraukums par katru ierasto medicīnisko izmeklējumu: tos veic tad, kad ieguvums cilvēka veselībai atsver iespējamo kaitējumu. Tomēr nepamatoti atkārtot izmeklējumus tikai ziņkārības dēļ patiešām nevajag, un par iepriekšēju intensīvu starojuma iedarbību ir vērts pastāstīt ārstam.
Smēķēšanu visbiežāk saista ar plaušu slimībām, taču tā ir saistīta arī ar lielāku dažu asins vēža formu risku. Tā nav moralizēšana: atmest smēķēšanu ir grūti, īpaši, ja cigarete gadiem ilgi bijusi darba pārtraukuma vai nomierināšanās rituāls. Tomēr tas ir viens no nedaudzajiem maināmajiem faktoriem, ko cilvēks var reāli ietekmēt, turklāt ieguvums organismam sākas ne tikai ar vēža profilaksi.
Pārslimota slimība, ārstēšana un novājināta imunitāte
Dažu asins vēža formu iespējamība var būt lielāka cilvēkiem, kuru imūnsistēma ilgstoši ir novājināta. Tas var notikt noteiktu iedzimtu imūnsistēmas traucējumu, smagu slimību vai imunitāti nomācošu zāļu dēļ, piemēram, pēc orgānu transplantācijas. Tas nenozīmē, ka no ārstēšanas jābaidās vai no tās jāatsakās – šādas zāles bieži ir nepieciešamas dzīvības saglabāšanai un tiek nozīmētas, izvērtējot riskus un ieguvumus.
Noteiktas infekcijas arī tiek saistītas ar dažām limfomām vai citām asins sistēmas slimībām. Tomēr, izdzirdot par šādu saistību, nevajadzētu katru pārslimotu saaukstēšanos uzskatīt par brīdinājuma zīmi. Ārstus interesē konkrētas, zinātniski pamatotas saistības, nevis katrs klepus, noguruma nedēļa vai pēc vīrusa palielinājies limfmezgls.
Cilvēkiem, kuri iepriekš ārstēti ar ķīmijterapiju vai staru terapiju cita vēža dēļ, dažos gadījumos vēlāk var būt lielāks noteiktu asins slimību risks. Šī ir ļoti jutīga tēma, jo var šķist, ka ārstēšana radījusi jaunus draudus. Tomēr sākotnējā ārstēšana bija paredzēta jau esošās smagās slimības pārvarēšanai, un ārsti arī vēlāk novēro pacientus tieši tāpēc, lai jebkādas pārmaiņas tiktu pamanītas pēc iespējas agrāk.
Ko nevajag vainot un kad labāk negaidīt
Stress, negulētas naktis, saldumi vai viena saspringta darba nedēļa paši par sevi nav pierādīts asins vēža cēlonis. Protams, pastāvīgs nogurums, slikts uzturs un izdegšana pasliktina pašsajūtu, taču slimam cilvēkam nav jāuzliek vēl arī vaina, sakot, ka viņš „par maz rūpējies par sevi“. Dažkārt slimības rašanās paliek bez skaidri nosakāma izskaidrojuma, un tā ir medicīniska realitāte, nevis cilvēka nevērība.
No otras puses, miers nedrīkst pārvērsties vienaldzībā pret savu ķermeni. Ja ilgstoši nepāriet neparasts nogurums, bieži atkārtojas infekcijas, bez skaidra iemesla parādās zilumi, rodas asiņošana, traucē ilgstošs drudzis, nakts svīšana, samazinās svars vai palielinās limfmezgli, ir vērts vērsties pie ģimenes ārsta. Šīs pazīmes ne vienmēr nozīmē asins vēzi, tomēr tās ir vērts pārrunāt un, ja nepieciešams, veikt vienkāršus izmeklējumus.
Praktiskākais, ko cilvēks var darīt, ir neatlikt vizīti, ja pašsajūta ir acīmredzami mainījusies, un atklāti pastāstīt ārstam par darbu, smēķēšanu, iepriekšējo ārstēšanu vai slimībām ģimenē. Tuviniekiem ir svarīgi nevis mudināt slimo meklēt vainu, bet palīdzēt nokļūt uz konsultāciju, atcerēties jautājumus un izturēt gaidīšanu. Asins vēzis nav rakstura vājuma vai slikti nodzīvotas dzīves pierādījums.
Lielākā kļūda būtu uzskatīt, ka zināšanas par riska faktoriem dod tiesības spriest, kurš saslims un kurš – ne. Tie tikai izskaidro daļu kopainas. Tāpēc labākais, ko varam darīt, ir mazināt to, ko varam mainīt, sargāt sevi darbā, nesmēķēt un neignorēt ķermeņa sūtītos signālus – bez vainas izjūtas, bez panikas, bet ar cieņu pret savu veselību.
Novērtējiet šo rakstu:
Kraunami duomenys...
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņas
Meklējat vairāk?
Komentāri