Izdzirdējāt dēla vai mammas balsi, un viņš lūdz naudu? Jauna krāpnieku shēma biedē pat bankas

Tālrunis iezvanās visnepiemērotākajā brīdī. Ekrānā – nezināms numurs, bet klausules otrā galā dzirdat pazīstamu balsi. Dēls. Meita. Mamma. Cilvēks runā satraukti, saka, ka iekļuvis nepatikšanās, vajadzīga nauda, laika nav, visu paskaidros vēlāk. Un tieši šajā brīdī daudzi cilvēki izdara to, ko krāpnieki arī gaida – nobīstas ātrāk, nekā paspēj padomāt.

Mākslīgais intelekts krāpniekiem ir atvēris durvis uz ļoti nepatīkamu ēru: tagad ne vienmēr var uzticēties pat balsij. Ziemeļvalstu bankas jau brīdina, ka uz MI balstītas krāpšanas kļūst par vienu no visgrūtāk atpazīstamajām krāpšanas formām. Problēma ir vienkārša un vienlaikus biedējoša – noziedzniekiem dažkārt pietiek ar vien dažām sekundēm cilvēka balss ieraksta, lai izveidotu pārliecinošu tās klonu.

Balsi var iegūt pat no parasta videoieraksta

Agrāk šķita, ka balss klonēšana ir kaut kas no filmām vai speciālo dienestu pasaules. Tagad pietiek ar publisku videoierakstu sociālajos tīklos, balss ziņu, ierakstu no tiešsaistes sarunas vai pat automātiskā atbildētāja sveicienu. Ja cilvēks kaut kur internetā runā vismaz dažas sekundes, krāpniekiem tas var kļūt par izejmateriālu.

Pēc krāpšanas novēršanas ekspertu teiktā, MI rīkiem dažkārt pietiek ar aptuveni trīs sekunžu skaņu, lai varētu atdarināt balss tembru, intonāciju un runas manieri. Cilvēkam, kurš zvana laikā jau ir nobiedēts, šāda balss var šķist pilnīgi īsta. Galu galā, kad dzirdat, ka „mamma, man ir nepatikšanas” vai „tēti, ātri pārskaiti”, smadzenes vispirms reaģē uz emocijām, nevis detaļām.

Tieši to krāpnieki arī izmanto. Viņi netiecas pēc garas, mierīgas sarunas, jo tad rastos vairāk iespēju pamanīt dīvainības. Viņu mērķis ir īss šoks, spiediens un ātrs pārskaitījums. Jo mazāk laika padomāt, jo lielāka iespēja, ka cilvēks rīkosies impulsīvi.

Divas pazīmes, kurām uzreiz jāiedarbina bremzes

Pirmā ļoti skaidrā pazīme – steiga. Ja cilvēks, kurš runā pazīstamā balsī, saka, ka nauda vajadzīga tūlīt, ka nevar gaidīt pat dažas minūtes, ka „viss ir ļoti slikti” un „nevienam nezvani”, tas vairs nav palīdzības lūgums, bet spiediena taktika. Parasti stāsti ir līdzīgi: avārija, arests, steidzams rēķins, slimnīca, pazaudēts tālrunis, jauns numurs, īslaicīgas neērtības.

Otra pazīme – nevēlēšanās pārbaudīt identitāti. Īsts tuvinieks, pat būdams nobijies, parasti sapratīs, kāpēc vēlaties atzvanīt uz viņa parasto numuru vai uzdot personīgu jautājumu. Krāpnieks mēģinās izvairīties: teiks, ka tālrunis izlādējies, numurs ir jauns, nav laika, nevar runāt, blakus kāds klausās. Jo vairāk jūs mudina rīkoties tagad, jo vairāk vērts apstāties.

Īpaši bīstami ir lūgumi pārskaitīt naudu uz nepazīstamu kontu, izmantot ātros maksājumus, kriptovalūtas, dāvanu kartes vai citus grūti atsaucamus veidus. Tā ir klasiska pazīme, ka cilvēks otrā galā vēlas nevis palīdzību, bet jūsu naudu.

Viens ģimenes vārds var izglābt naudu

Vienkāršākais aizsardzības veids gandrīz neko nemaksā – ģimenes kodvārds. Par šādu metodi runā arī ASV FIB: ģimenes locekļiem būtu jāvienojas par slepenu vārdu vai frāzi, ko krīzes laikā var pateikt, lai pierādītu identitāti.

Tam nevajadzētu būt dzimšanas datumam, mājdzīvnieka vārdam vai mammas pirmslaulības uzvārdam – šādas lietas krāpnieki dažkārt atrod internetā. Labāk izvēlēties dīvainu, bet ģimenei saprotamu frāzi, ko nepiederošs cilvēks nevarētu uzminēt. Piemēram, teikumu no kopīgas atmiņas, neparastu vārdu savienojumu vai frāzi, ko zinās tikai tuvākie cilvēki.

Vissvarīgākais – nesūtīt šo vārdu īsziņās un nepubliskot internetā. Vislabāk par to vienoties klātienē. Vecākiem cilvēkiem vai vecvecākiem var palīdzēt to pierakstīt drošā vietā, bet ne tālrunī pie kontaktiem un ne uz lapiņas blakus bankas kodiem.

Ja saņemat aizdomīgu zvanu, pajautājiet kodvārdu. Ja cilvēks to nezina, dusmojas, izvairās no atbildes vai izdara vēl lielāku spiedienu – nolieciet klausuli. Pēc tam paši piezvaniet tuviniekam uz numuru, kas jums jau ir saglabāts tālrunī. Nevis uz numuru, no kura tikko zvanīja.

Ko darīt, ja šāds zvans ir noticis

Vissvarīgākais noteikums – nepieņemt finanšu lēmumus sarunas laikā. Pat ja balss šķiet īsta, pat ja stāsts izklausās pārliecinošs, pat ja iekšēji jau sākas panika. Sakiet: „Es atzvanīšu.” Īstam cilvēkam tas būs normāli. Krāpniekam – problēma.

Ja jau esat pārskaitījis naudu, nedrīkst kavēties: nekavējoties zvaniet bankai, lūdziet apturēt maksājumu, fiksējiet saņēmēja kontu, numuru, sarunas laiku un vērsieties policijā. Jo ātrāk reaģēsiet, jo lielāka iespēja apturēt vismaz daļu zaudējumu.

Šī shēma ir bīstama tāpēc, ka tā vēršas nevis pret tehnoloģijām, bet pret uzticēšanos. Mēs esam pieraduši šaubīties par aizdomīgām saitēm, dīvainiem e-pastiem vai ziņām ar kļūdām. Bet, kad tālrunī dzirdam tuvinieka balsi, piesardzība bieži pazūd. Tāpēc tagad ir vērts aprunāties ar ģimeni jau iepriekš – kamēr neviens nezvana, kamēr neviens neraud klausulē un kamēr neviens nelūdz steidzami pārskaitīt naudu.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!