Kāpēc, dodot tālruni svešiniekam, jābūt piesardzīgiem: galvenie riski un padomi

Situācija daudziem ir pazīstama: uz ielas, stacijā, pie tirdzniecības centra vai autobusa pieturā pienāk cilvēks un pieklājīgi lūdz piezvanīt. Viņš saka, ka tālrunis ir izlādējies, pazudis savienojums, steidzami jāsazinās ar mammu, draugu, bērnu vai taksometra vadītāju. No pirmā acu uzmetiena – vienkāršs cilvēcīgs lūgums.

Ir dabiski vēlēties palīdzēt. Galu galā viens īss zvans šķiet sīkums. Taču mūsdienās tālrunis vairs nav tikai ierīce sarunām. Tajā ir bankas lietotnes, elektroniskais pasts, sociālie tīkli, fotogrāfijas, dokumenti, ziņas, piekļuves dati un apstiprinājuma kodi. Nododot atbloķētu tālruni svešiniekam kaut uz dažām sekundēm, jūs būtībā atdodat viņam atslēgu uz savu digitālo dzīvi.

Kas var notikt dažu sekunžu laikā?

Lielākā kļūda ir domāt, ka tik īsā laikā neko nopietnu izdarīt nav iespējams. Patiesībā negodīgam cilvēkam dažkārt pietiek ar dažiem mirkļiem.

Piemēram, viņš var piezvanīt uz paaugstinātas maksas numuru. No malas izskatīsies, ka tā ir tikai īsa saruna, taču mēneša beigās telefona rēķins var nepatīkami pārsteigt. Šādas shēmas darbojas tieši tāpēc, ka cilvēks uzreiz nepamana kaitējumu.

Cits risks ir mēģinājums mainīt tālruņa iestatījumus vai pāradresēt zvanus un ziņas. Tas ir īpaši bīstami, jo īsziņās bieži tiek saņemti kontu piekļuves vai bankas apstiprinājuma kodi. Ja tie nonāktu svešās rokās, problēmas varētu sākties vairs nevis tālrunī, bet jūsu kontos.

Tāpat nevajadzētu aizmirst par vienkāršāku scenāriju: tālruni var vienkārši paņemt un cilvēks aizbēgs. Dažkārt lūgums piezvanīt tiek izmantots tikai kā veids, kā pietuvoties, novērst uzmanību vai pārbaudīt, vai cilvēks viegli pakļaujas spiedienam.

Kā atpazīt aizdomīgu lūgumu?

Ne katrs cilvēks, kurš lūdz piezvanīt, ir krāpnieks. Patiešām mēdz būt situācijas, kad kādam nepieciešama palīdzība. Tomēr ir pazīmes, kurām vajadzētu likt apstāties.

Pirmais signāls – pārlieku liela steidzamība. Ja cilvēks nevis lūdz, bet izdara spiedienu, rada paniku, atkārto, ka „vajag tūlīt pat”, un neļauj jums padomāt, ir vērts būt piesardzīgiem. Krāpnieki bieži spēlējas ar emocijām, jo panikā cilvēks ātrāk pieņem sliktu lēmumu.

Otrais signāls – mākslīgi dramatisks stāsts. Pēkšņi parādījies „slims radinieks”, „pēdējais autobuss”, „bērns bez palīdzības” vai tamlīdzīgi stāsti var būt tikai veids, kā izraisīt jums vainas sajūtu un piespiest ātri atdot tālruni.

Trešais signāls – cilvēks vēlas turēt tālruni tā, lai jūs neredzētu ekrānu. Ja viņš pagriež ekrānu prom no jums, kaut ko spaida, neļauj redzēt numuru vai mēģina aiziet dažus soļus tālāk, tālrunis nekavējoties jāatgūst.

Īpaši bīstami ir tad, ja svešinieks lūdz pateikt kādu kodu, atvērt ziņu, apstiprināt darbību vai atbloķēt papildu lietotni. Parastam zvanam tas nav nepieciešams.

Kā palīdzēt droši?

Palīdzēt var arī, neatdodot tālruni no rokām. Drošākais veids – lūgt cilvēkam nosaukt numuru, pašam to sastādīt un ieslēgt skaļruni. Tālrunim visu laiku jāpaliek jūsu rokās.

Ja cilvēkam patiešām vajag piezvanīt, šādam variantam vajadzētu viņu apmierināt. Ja viņš sāk sašust, pieprasa pats turēt tālruni vai atsakās runāt pa skaļruni, tas jau ir nopietns brīdinājums.

Sabiedriskās vietās var piedāvāt vērsties pie apsardzes, informācijas punkta darbinieka, veikala darbinieka, stacijas personāla vai policijas. Cilvēks, kuram patiešām nepieciešama palīdzība, visticamāk, pieņems šādu piedāvājumu. Tas, kuram ir ļauni nodomi, visbiežāk ātri aizies.

Vēl viens vienkāršs variants – pašam piezvanīt uz norādīto numuru un nodot ziņu. Piemēram: „Pie manis ir cilvēks, viņš saka, ka nevar sazināties. Kur jūs atrodaties?” Tā jūs palīdzēsiet, bet nenodosiet ierīci svešās rokās.

Ko nekad nevajadzētu darīt?

Nedodiet atbloķētu tālruni svešiniekam rokās. Neļaujiet viņam aiziet malā „lai labāk dzirdētu”. Neatveriet viņa lūgtās ziņas, bankas lietotnes, elektronisko pastu vai sociālos tīklus. Nekad nesakiet nekādus kodus, pat ja cilvēks apgalvo, ka tas vajadzīgs „tikai zvanam”.

Tāpat neļaujieties vainas sajūtai. Piesardzība nenozīmē, ka esat slikts cilvēks. Jūs varat palīdzēt droši, taču jums nav jāpakļauj riskam sava nauda, dati un konti tikai tāpēc, ka svešinieks izdara uz jums spiedienu, lai jūs ātri pieņemtu lēmumu.

Vienkāršs noteikums, kas pasargā no daudzām problēmām

Tālrunis mūsdienās ir gandrīz kā maks, dokumentu maciņš un mājas atslēgas vienā. To nevajadzētu nodot cilvēkam, kuru nepazīstat, pat ja lūgums izklausās ļoti nevainīgs.

Labākais noteikums ir vienkāršs: palīdzēt drīkst, bet tālrunim jāpaliek jūsu rokās. Paši sastādiet numuru, ieslēdziet skaļruni, vērojiet ekrānu un neļaujiet veikt nekādas papildu darbības. Tā jūs paliksiet cilvēcīgi, bet vienlaikus pasargāsiet sevi no nepatīkamām sekām.