Virtuves piederumi nekalpo mūžīgi: šīs nodiluma pazīmes nozīmē, ka pienācis laiks tos nomainīt

No rīta, maisot olu kulteni ar lāpstiņu, pēkšņi pamanāt, ka tās mala jau ir nelīdzena, bet pannā paliek sīkas tumšas daļiņas. Vēlāk griežat maizi ar nazi, kas nevis griež, bet piespiež šķēli pie dēlīša. Šādas lietas virtuvē bieži šķiet nenozīmīgas – piederums taču vēl ir, tātad to vēl var izmantot.

Tomēr virtuves atvilktnē viegli sakrāties priekšmetiem, kas kalpo tikai ieraduma dēļ. Nolietoti piederumi ne tikai kaitina, palēnina gatavošanu vai sabojā ēdiena izskatu. Daži no tiem kļūst mazāk higiēniski, var saskrāpēt traukus vai vienkārši vairs nav droši rokām. Vairākas pazīmes palīdz atšķirt priekšmetu, kuru vēl ir vērts kopt, no tāda, kuram jau pienācis laiks pateikties un atrast aizstājēju.

Kad piederums sāk traucēt, nevis palīdzēt

Visuzskatāmākais signāls ir piederuma funkcijas izmaiņas. Nazis, kuru jāspiež ar visu spēku, nav tikai neērts: tas var vieglāk noslīdēt no tomāta, sīpola vai cieta ķirbja gabala un savainot roku. Protams, ne katrs truls nazis ir jāizmet – kvalitatīvu metāla nazi bieži vien pietiek uzasināt. Bet, ja asmens ir saliekts, ieplaisājis, sarūsējis savienojuma vietā ar rokturi vai to vairs nav iespējams atjaunot, asināšana problēmu neatrisinās.

Līdzīgi notiek ar plastmasas un silikona lāpstiņām, karotēm un knaiblēm. Ja to malas ir apkusušas, sacietējušas, saplaisājušas vai sākušas drupt, karstā ēdienā tām vairs nevajadzētu nonākt. Bojātu silikonu vai plastmasu vairs nevar tik vienkārši notīrīt, bet sīkas daļiņas var nonākt tur, kur tās vismazāk gribas – mērcē, zupā vai bērnam gatavotā putrā.

Koka piederumi bieži šķiet visuzticamākie, jo tie iztur daudzus gadus. Tomēr dziļas plaisas, šķembas un raupju virsmu, kas pastāvīgi uzsūc mitrumu, nevajadzētu ignorēt. Ja koka karote pēc mazgāšanas ilgi izdala nepatīkamu smaku, tās virsma ir kļuvusi tumšāka, lipīga vai plaisā, ar rūpīgu nomazgāšanu vien var vairs nepietikt.

Skrāpējumi un traipi dažkārt pasaka vairāk nekā vecums

Griešanas dēļus īpaši bieži izmanto ilgāk, nekā vajadzētu. Nelielas naža švīkas ir normālas, taču dziļas rievas kļūst par vietu, kur uzkrājas ēdiena paliekas un mitrums. Ja dēlīša virsmu vairs nav iespējams tīri nomazgāt, tā atgādina izgrebtu reljefu, bet plastmasa sāk lobīties vai plaisāt, drošāk to nomainīt.

Koka dēlītim nav obligāti jānokļūst atkritumu tvertnē, tiklīdz parādās pirmie skrāpējumi. To dažkārt var noslīpēt un pienācīgi kopt, taču visā biezumā ieplaisājis, deformējies vai pastāvīgi nepatīkami smakojošs dēlītis jau rada vairāk rūpju nekā labuma. Citiem vārdiem sakot, svarīga nav tā dzimšanas diena, bet gan stāvoklis pēc mazgāšanas un ikdienas lietošanas.

Virtuvē ir vērts pārbaudīt arī rīves, sietiņus un konservu attaisāmos. Rūsa, atlupis pārklājums, ļodzīgs rokturis vai nolūzuši zobiņi nav tikai estētikas jautājums. Rīve ar bojātām asajām malām var viegli savainot pirkstus, bet sarūsējušu metālu ir grūti uzticami notīrīt. Ja konservu attaisāmais sāk nevienmērīgi plēst skārdeni un atstāj asu malu, šāds mazs piederums var sabojāt visu steidzīgo vakariņu gatavošanu.

Virtuves piederumi nekalpo mūžīgi: šīs nodiluma pazīmes nozīmē, ka pienācis laiks tos nomainītAttēls: Pexels / DALONG JIANG

Vieniem tas ir sīkums, citiem – ikdienas apgrūtinājums

Jauns cilvēks, kurš gatavo reti, var ilgi nepievērst uzmanību grūti aizveramām knaiblēm vai nodzeltējušam kausam. Taču ģimenei, kas katru dienu gatavo brokastis, pusdienu kārbiņas un vakariņas, katrs neērtais priekšmets ātri kļūst par papildu nogurumu. Kad roka nogurst no trula naža, bet cepšanas laikā jāmeklē vienīgā vēl nesaplaisājusī lāpstiņa, virtuve sāk kaitināt pat tad, ja gatavot patiesībā patīk.

Senioriem un cilvēkiem ar mazāku roku spēku piederuma stāvoklis ir vēl svarīgāks. Slidens rokturis, ļodzīgs kāts vai pārāk smagas, neērti atveramas šķēres palielina neveiklas kustības iespējamību. Vecākiem tas ir aktuāli arī bērnu dēļ: atvilktnē guļošs salūzis mizotājs vai ieplaisājusi plastmasas lāpstiņa var šķist nekaitīga, līdz mazas rokas nolemj „palīdzēt” gatavot.

No otras puses, virtuvi nevajag pārvērst par pastāvīgu pirkumu sarakstu. Ražotāji un pārdevēji piedāvā daudz skaistu, bet nevajadzīgu sīkumu, un jauns priekšmets pats par sevi nenozīmē, ka tas ir labāks. Gudrāk ir nomainīt to, kas patiešām vairs nepilda savu darbu, un izvēlēties izturīgāku, viegli kopjamu piederumu, nevis lētāko variantu, kas pēc dažiem mēnešiem atkal aizņems vietu atvilktnē.

Pirms jauna pirkšanas ir vērts veikt vienu vienkāršu pārbaudi

Iz­tukšojot vienu virtuves atvilktni, aina bieži kļūst skaidra ātrāk, nekā šķiet. Paņemiet katru piederumu rokā un vienkārši novērtējiet: vai to var viegli nomazgāt, vai tas turas stingri, vai tam nav plaisu, rūsas, atlūzušu daļu, vai to ir droši lietot? Ja atbilde uz vismaz vienu no šiem jautājumiem rada šaubas, priekšmetu ir vērts nolikt atsevišķi, nevis atkal iestumt atvilktnes dziļumā.

Daļu piederumu var izglābt ar kopšanu. Nažus – uzasināt, koka dēļus vai karotes – rūpīgi notīrīt, izžāvēt un, ja nepieciešams, atjaunot to virsmu. Taču ieplaisājušu plastmasas trauciņu, drūpošu lāpstiņu, rūsējošu sietiņu vai ļodzīgu rokturu labošana visbiežāk tikai atliek to pašu lēmumu.

Veicot nomaiņu, ir vērts domāt nevis par visu jaunu virtuves komplektu, bet par dažiem ikdienā visvairāk izmantotajiem priekšmetiem. Labs nazis, stabils griešanas dēlītis, uzticama lāpstiņa un nebojāts kauss palīdz vairāk nekā desmit reti izvelkami piederumi. Savukārt vecos priekšmetus, ja to materiāls un stāvoklis ļauj, var izmantot nevis pārtikai – piemēram, dārzā vai darbnīcā.

Virtuves piederumiem nav jābūt mūžīgiem, lai tie būtu vērtīgi. Taču tiem jāļauj gatavot mierīgi, tīri un bez bažām, ka vienkārša vakariņu gatavošana beigsies ar saskrāpētu pannu, ēdienā nonākušu šķembu vai iegrieztu pirkstu. Dažkārt sakārtotāka virtuve sākas nevis ar jaunām skapītēm, bet ar lēmumu vairs neglabāt to, kas savu darbu jau ir paveicis.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!