Gurķis – oga, arī banāns. Bet avene? Botānika šeit pārsteidz visvairāk

Šķiet, viss ir vienkārši: augļi ir saldi, dārzeņi nonāk salātos, bet ogas – desertos. Tomēr botāniķi uz šādu iedalījumu raugās pavisam citādi. Viņu pasaulē gurķis, tomāts un banāns var būt ogas, bet avene – vairs ne gluži oga.

Latvijas radio raidījumā „Zināmais neziņāmajā“ Latvijas Universitātes Botāniskā dārza pārstāve, pētniece Vineta Vērpēja skaidroja, ka neskaidrības rodas tāpēc, ka ikdienas valodā lietojam kulinārijas nosaukumus, bet botānika balstās uz pavisam citiem kritērijiem.

Kāpēc botānikā nav „dārzeņu“?

Pirmais pārsteigums – botānikā nav tāda termina kā „dārzenis“. Tā nav zinātniska auga daļas kategorija, bet drīzāk virtuves un tirdzniecības vārds.

Tāpēc tas, ko veikalā saucam par dārzeņiem, botāniķa acīm var būt pavisam dažādas lietas: augļi, sēklas, saknes, stublāji vai lapas. Vienā plauktā var nonākt burkāni, kartupeļi, gurķi, tomāti un sīpoli, lai gan no zinātniskā viedokļa tās ir pavisam dažādas auga daļas.

V. Vērpēja joko, ka ļoti centīgs botānikas students, nonākot veikalā, varētu pamatīgi apjukt: augļu nodaļā viņš atrastu ne tikai augļus, bet dārzeņu nodaļā – lietas, kurām botāniski ar dārzeņiem vispār nav nekādas saistības.

Gurķis, tomāts un banāns – ogas

Botānikā par augli uzskata to, kas pēc apputeksnēšanas izveidojas no zieda. Oga ir viena no augļu šķirām. Tai parasti ir mīksta, sulīga augļa daļa un sēklas iekšpusē.

Tieši tāpēc gurķis, tomāts un ķirbis botāniski tiek uzskatīti par augļiem, precīzāk – par ogām. No zinātniskā viedokļa tie nav „dārzeņi“, lai gan virtuvē mēs tos tā arī saucam.

Vēl vairāk pārsteidz banāns. Arī tas tiek uzskatīts par ogu. Tiesa, mums ierastās veikalos pārdodamās banānu šķirnes ir izveidotas tā, lai tajās gandrīz nebūtu sēklu. Tas padara banānu ērtāku ēšanai, taču nemaina tā botānisko izcelsmi.

Kāpēc avene nav īsta oga?

Ikdienas valodā avene izskatās pēc klasiskas ogas. Tā ir maza, salda, aug krūmos, un no tās mēs vāram ievārījumu. Tomēr botānikā tā tiek pieskaitīta nevis ogām, bet saliktajiem kauleņaugļiem.

Tas tā ir tāpēc, ka aveņu ziedam ir daudz atsevišķu augļķermeņu. Katrs no tiem pēc apputeksnēšanas kļūst par mazu, sulīgu kauleņaugli ar sēklu iekšpusē. Visi šie mazie auglīši saplūst vienā mums pazīstamajā avenē.

Līdzīgi pārsteigumi ir arī ar ananasu. Tas nav viens vienkāršs auglis. Tā ziedkopu veido daudzi mazi ziedi, no kuriem izveidojušies augļi saaug vienā lielā veidojumā.

Tomāta statusu nācās noskaidrot tiesā

Latvijas Universitātes profesors Gederts Ieviņšas atgādina, ka pastāv divas atšķirīgas pasaules: botānikas un kulinārijas, kā arī ekonomikas pasaule. Virtuvei ir svarīgi, kā mēs produktu izmantojam. Botānikai ir svarīgi, no kuras auga daļas tas izveidojies.

Slavens piemērs ir tomāts. 19. gadsimta beigās ASV Augstākajai tiesai nācās izlemt, vai tomāts ir auglis vai dārzenis. Botāniķi pierādīja, ka tas ir auglis. Tomēr tiesa nolēma, ka ekonomiskā un kulinārā nozīmē tomāts tiek uzskatīts par dārzeni, jo tieši tā tas tiek izmantots pārtikā.

Tāpēc abas atbildes var būt pareizas, tikai atšķirīgos kontekstos. Virtuvē tomāts paliek dārzenis, bet botānikā – auglis. Tieši tāpat gurķis mūsu šķīvī ir dārzenis, bet zinātnieka acīm – oga.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!