Kaimiņš virs manis urbj sienas pēc pulksten 22: kad tas jau ir pārkāpums un vai policija atrisinās problēmu

22.37. Virs galvas atkal ierūcas urbis – ne īsi, ne tikai viens caurums gleznas pakarināšanai, bet tā, it kā kāds būtu nolēmis naktī pārbūvēt visu virtuvi. Uz galda dziest vakara tēja, bērns istabā grozās gultā, bet cilvēks apakšējā stāvā jau trešo reizi paskatās pulkstenī un domā: ciest, kāpt augšā aprunāties vai zvanīt policijai?

Šādas situācijas daudzdzīvokļu namos ir pazīstamas daudziem. Vienam tas ir remonts, kas noteikti jāpabeidz pēc darba, citam – skaņa, kas caurstrāvo griestus un neļauj ne atpūsties, ne iemidzināt bērnus. Konflikts reti rodas tikai viena urbja ieslēgšanas dēļ. Tas sākas tad, kad viena cilvēka vakars kļūst par visa stāva piespiedu piedalīšanos remontā.

Pēc pulksten 22 pacietība parasti ir krietni īsāka nekā dienā. Cilvēki atgriežas noguruši, agri ceļas, daļa aprūpē mazus bērnus vai slimus tuviniekus. Tāpēc jautājums šeit nav tikai par nepatīkamu troksni – tas ir par tiesībām savās mājās uz mierīgu laiku.

Kad urbis vairs nav tikai sadzīviska neērtība

Skaļa urbšana vēlā vakarā vairs nav tas pats, kas īslaicīgi nokritusi karote vai dušas ūdens skaņa. Remonta darbi, mēbeļu kalšana, skaļa mūzika vai nepārtraukta trokšņošana ir darbības, ko cilvēks var plānot. Tieši tāpēc no kaimiņa pamatoti tiek sagaidīts, ka viņš izvēlēsies laiku, kad netraucēs apkārtējiem atpūsties.

Konkrēti miera laiki var būt noteikti tiesību aktos un paša nama iekšējās kārtības noteikumos, tāpēc ir vērts pārbaudīt savas pašvaldības kārtību, kā arī biedrības vai nama apsaimniekotāja paziņojumus. Tomēr pulksten 22 daudziem ir skaidra robeža arī bez dokumentiem: tas ir laiks, kad trokšņaini remonta darbiem parasti būtu jābeidzas. Ja pēc šī laika ilgstoši un atkārtoti tiek urbts, neraugoties uz lūgumiem, situāciju var vērtēt kā sabiedriskā miera traucēšanu.

Svarīgs ir arī pats apjoms. Viens steidzams caurums, piemēram, ja notikusi avārija vai nepieciešams nostiprināt bīstami atbrīvojušos priekšmetu, nav tas pats, kas stundu ilgs remonts. Tomēr „vēl tikai piecas minūtes” daudzdzīvokļu namā mēdz ievilkties līdz pusnaktij – īpaši tad, kad pirmais caurums izrādās tikai sākums.

Cilvēku visvairāk sadusmo ne tikai decibeli. Dusmas izraisa sajūta, ka viņa atpūta tiek uzskatīta par mazāk svarīgu nekā otra kaimiņa vēlme tieši šodien piekārt plauktu. Kad tas atkārtojas vairākus vakarus, pat vispieklājīgākais lūgums var izklausīties krietni stingrāk.

Viens vakars, kas sabojā ne tikai miegu

Biežs stāsts sākas pavisam nevainīgi: kaimiņš pēc darba remontam var atlicināt laiku tikai vakarā. Sākumā dzirdami daži sitieni, pēc tam mēbeļu stumšana, visbeidzot – urbis. Ģimene, kas dzīvo apakšējā stāvā, mēģina iemidzināt bērnu, bet katra jauna dūkoņa to atgriež sākumā.

Pēc pirmā vakara cilvēki bieži klusē. Pēc otrā – uzraksta ziņu vai pieklauvē pie durvīm. Pēc trešā, kad troksnis sākas jau pēc pulksten 22, pacietība beidzas nevis tāpēc, ka iedzīvotājiem nepatīk remonts, bet tāpēc, ka viņi vairs neredz beigas un nezina, vai rīt būs tas pats.

Dažādiem cilvēkiem viens un tas pats troksnis nozīmē atšķirīgu slogu. Senioram tas var pastiprināt trauksmi un traucēt atpūtu, cilvēkam, kurš agri dodas uz darbu, – atņemt dažas nepieciešamās miega stundas. Vecākiem tas bieži nozīmē nevis vienu negulētu nakti, bet visu vakara rutīnu, ko izjauc viens ieslēgts instruments.

Un tomēr cilvēks, kas dzīvo augšējā stāvā, ne vienmēr ir vienaldzīgs vai ļaunprātīgs. Viņš var būt iestrēdzis starp darbu, ģimenes pienākumiem un nepabeigtu remontu, iespējams, pat neapzinās, kā skaņa pa konstrukcijām izplatās uz citu dzīvokli. Taču nezināšana nav ilgstošs attaisnojums, īpaši tad, ja kaimiņi jau ir ziņojuši par problēmu.

Kaimiņš virs manis urbj sienas pēc pulksten 22: kad tas jau ir pārkāpums un vai policija atrisinās problēmuAttēls: Unsplash / Marii Siia

Vai ir vērts uzreiz zvanīt policijai?

Ja pēc pulksten 22 troksnis ir intensīvs, turpinās, bet vienoties neizdodas vai saruna šķiet nedroša, vēršanās policijā ir normāls solis. Policija var izvērtēt konkrēto situāciju, reģistrēt izsaukumu un, ja ir pamats, rīkoties saskaņā ar spēkā esošo kārtību. Īpaši nevajadzētu doties skaidroties vienam, ja kaimiņš uzvedas agresīvi vai konflikts jau ir saasinājies.

Tomēr policijas izsaukums ne vienmēr vienā vakarā atrisinās visu ilgstošo kaimiņattiecību problēmu. Likumsargi var ierasties brīdī, kad urbis jau ir apklusis, bet kaimiņš var apsolīt tā vairs nedarīt. Tāpēc, ja troksnis atkārtojas, ir lietderīgi pierakstīt datumus, laiku, ilgumu un saglabāt mierīgas rakstiskas ziņas vai iesniegumus apsaimniekotājam.

Ieraksts telefonā dažkārt palīdz parādīt, ka tas nav tikai vienreizējs aizkaitinājums, lai gan tas ne vienmēr precīzi atspoguļos faktisko skaļumu. Daudz vērtīgāka var būt konsekventa apstākļu fiksēšana: kad troksnis sākās, cik ilgi turpinājās, vai tā bija urbšana, kalšana, mēbeļu vilkšana. Ja līdzīgi cieš vairāki kaimiņi, problēma vairs nav tikai divu dzīvokļu strīds.

Ja troksnis ir saistīts ar nama kopējiem noteikumiem, ir vērts informēt biedrības priekšsēdētāju vai nama apsaimniekotāju. Viņi nevar maģiski apklusināt sienas, taču var atgādināt iedzīvotājam noteikto kārtību un palīdzēt risināt konfliktu, pirms tas pārvēršas nepārtrauktā sūdzību karā.

Labākais risinājums bieži sākas pirms zvana

Ja jūtaties droši, pirmais kontakts var būt īss un konkrēts: pateikt, ka pēc pulksten 22 skaņa ir ļoti dzirdama, un lūgt trokšņainos darbus pārcelt uz dienu. Labāk nerunāt par to, kāds kaimiņš „vienmēr” vai „nekad” ir – šādi vārdi sarunu ātri pārvērš personīgā konfliktā. Daudz efektīvāk ir nosaukt faktu un sekas: urbšana pamodināja bērnu, neļauj gulēt, atkārtojas jau kuro vakaru.

Cilvēkam, kurš remontē, noder arī vienkāršs noteikums: skaļākos darbus plānot dienā, bet vakaram atstāt mērīšanu, krāsošanu, kārtošanu vai citus klusākus darbus. Ja neizbēgami jāveic kaut kas trokšņains, iepriekš brīdināt tuvākos kaimiņus ir mazs žests, kas bieži ietaupa daudz dusmu. Kaimiņi varbūt nepriecāsies, bet vismaz zinās, ka tas nav nebeidzams nakts maratons.

Dzīvojot daudzdzīvokļu namā, nav iespējams pieprasīt absolūtu klusumu. Būs raudošs mazulis, ries suns, būs arī nejauši izkritis katls. Taču urbis pēc pulksten 22 pieder citai kategorijai: tas ir plānots troksnis, no kura vairumā gadījumu var izvairīties vai ko var pārcelt.

Policija var kļūt nepieciešama, kad lūgumi tiek ignorēti un miera laiks tiek pastāvīgi pārkāpts. Tomēr labākas kaimiņattiecības sākas nevis ar izsaukuma numuru tālrunī, bet ar vienkāršu izpratni: tava dzīvokļa siena citam cilvēkam ir viņa guļamistabas griesti. Un nevienam remontam nevajadzētu maksāt visa nama naktsmieru.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!