Dzinējs pārkarst pat uz ceļa: 5 iemesli, kurus pamanot, izvairīsieties no dārga remonta

Jūs braucat ar ierasto ātrumu, ārā nav karsts, bet temperatūras rādītājs pēkšņi sāk kāpt virs ierastās robežas. No zem motora pārsega vēl ne vienmēr nāk tvaiki, automašīna joprojām brauc, tāpēc rodas bīstama doma: varbūt līdz mājām vai servisam „vēl aizvilks“.

Tieši tā bieži sākas remonts, kas varēja izmaksāt dažus desmitus eiro par šļūteni, vāciņu vai dzesēšanas šķidrumu, bet beidzas ar pārkarsušu galvu, bojātu blīvi vai pat nopietniem dzinēja remontdarbiem. Dzinējs, kas pārkarst braukšanas laikā, signalizē nevis par sīkumu, bet par traucējumiem dzesēšanas sistēmā.

Īpaši maldinoši ir tas, ka daudzi pārkaršanu saista tikai ar stāvēšanu sastrēgumā vai vasaras karstumu. Tomēr, ja temperatūra paaugstinās jau braukšanas laikā, kad gaisa plūsmai vajadzētu palīdzēt atdzesēt radiatoru, cēlonis jāmeklē nekavējoties.

1. Dzesēšanas šķidruma ir par maz, lai gan peļķes zem automašīnas var arī nebūt

Pirmā lieta, ko vadītājs bieži pārbauda, ir zeme zem automašīnas. Ja tā ir sausa, šķiet, ka sistēma ir hermētiska. Tomēr dzesēšanas šķidrums var pazust ļoti lēni: caur savienojumu, nolietojušos šļūteni, radiatoru, ūdens sūkni vai nenoblīvējošu izplešanās tvertnes vāciņu.

Kad šķidruma kļūst mazāk, sistēmā var iekļūt gaiss. Tad dzesēšanas šķidrums vairs necirkulē tā, kā vajadzētu, un temperatūra sāk svārstīties vai paaugstināties tieši tad, kad dzinējam jādarbojas ar lielāku slodzi – apdzenot, braucot augšup pa nogāzi, braucot pa automaģistrāli.

Šķidruma līmeni pārbaudiet tikai tad, kad dzinējs ir atdzisis. Ja šķidrums bieži jāpapildina, ar papildināšanu vien nepietiek: jāatrod, kur tas pazūd. Arī dažādu veidu šķidrumu jaukšana „uz aci“ nav labs risinājums – svarīgi ievērot automašīnas ražotāja paredzēto specifikāciju.

2. Termostats neatveras, un karstums paliek dzinējā

Termostats ir neliela detaļa, kas nosaka, kad karstajam dzesēšanas šķidrumam jādodas uz radiatoru. Kamēr dzinējs ir auksts, tas palīdz tam ātrāk sasniegt darba temperatūru. Tomēr termostats, kas iestrēdzis aizvērtā stāvoklī, kļūst gluži kā aizvērtas durvis: dzinējs sakarst, bet radiators nesaņem pietiekami daudz karsta šķidruma, lai to atdzesētu.

Bieža pazīme ir tā, ka temperatūra diezgan ātri paaugstinās virs normas, lai gan ceļš ir brīvs un automašīna kustas. Dažkārt salona apsilde sāk pūst neparasti vēsu vai nevienmērīgi siltu gaisu, jo arī tā ir atkarīga no karstā dzesēšanas šķidruma cirkulācijas.

Vadītājam nevajadzētu mēģināt šādu problēmu „ārstēt“, pastāvīgi atverot logus vai spēcīgāk ieslēdzot salona apsildi. Tas var īslaicīgi nedaudz samazināt sistēmas slodzi, bet neaizstās iestrēgušu termostatu. Ja rādītājs kāpj, visdrošāk ir apstāties, ļaut dzinējam atdzist un organizēt diagnostiku.

Dzinējs pārkarst pat uz ceļa: 5 iemesli, kurus pamanot, izvairīsieties no dārga remontaAttēls: Pexels / Kampus Production

3. Ūdens sūknis griežas, bet vairs nedzen šķidrumu, kā vajadzētu

Dzesēšanas šķidrums pats pa sistēmu nepārvietojas – to cirkulē ūdens sūknis. Kad šis mezgls nolietojas, tiek bojāts tā lāpstiņritenis, gultnis vai piedziņas mehānisms, cirkulācija vājinās. No malas automašīna var izskatīties pilnīgi kārtībā, taču dzinējs, īpaši noslogots, vairs nespēj atdot uzkrāto siltumu.

Problēma var izpausties nevienmērīgi: vienu dienu temperatūra saglabājas normas robežās, bet nākamajā – paaugstinās, braucot ātrāk. Dažkārt dzinēja pusē dzirdama neparasta dūkoņa, pie sūkņa redzamas šķidruma pēdas, tomēr nereti skaidru atbildi sniedz tikai pārbaude servisā.

Šis iemesls ir svarīgs arī tiem, kuri tikko iegādājušies lietotu automašīnu. Ja nav skaidras tehniskās apkopes vēstures, ir vērts noskaidrot, kad mainīta zobsiksna vai ķēde, kā arī ūdens sūkņa mezgls. Atlikts remonts dažkārt beidzas ne tikai ar pārkaršanu, bet arī ar daudz nopietnākiem dzinēja bojājumiem.

4. Radiators vairs neatdod siltumu, lai gan no priekšpuses izskatās tīrs

Radiators dzesē tikai tad, kad gaiss brīvi plūst caur tā plānajām plāksnītēm un iekšpusē netraucēti plūst šķidrums. No ārpuses tas var būt aizsērējis ar kukaiņiem, putekļiem, lapām un netīrumiem, kas sakrājušies starp radiatoru un gaisa kondicionēšanas sistēmas siltummaini. Iekšpusē gadu gaitā var veidoties nogulsnes, īpaši, ja izmantots nepiemērots ūdens vai dzesēšanas šķidrums ilgi nav mainīts.

Šādā gadījumā braukšanas vējš nepalīdz tik daudz, cik vajadzētu. Vadītājs redz paradoksu: automašīna kustas, tomēr rādītājs joprojām kāpj. Garākā braucienā, velkot piekabi vai braucot kalnā, problēma parasti kļūst pamanāma vēl ātrāk.

Radiatora mazgāšana jāveic uzmanīgi, jo tā plāksnītes ir viegli saliekt ar spēcīgu ūdens strūklu. Bet, ja ir aizdomas par aizsērējumu iekšpusē, nepieciešama nevis brīnumaina piedeva no plaukta, bet gan izvērtējums, vai sistēmu iespējams izskalot vai arī radiators jau ir zaudējis savu efektivitāti.

5. Bojājums var slēpties nevis dzesēšanas sistēmā, bet pašā dzinējā

Visnepatīkamākais scenārijs ir tad, kad dzesēšanas sistēma tikai no pirmā acu uzmetiena ir kārtībā, bet tajā iekļūst izplūdes gāzes. Tas var notikt, ja bojāta galvas blīve vai radies cits dzinēja hermētiskuma traucējums. Spiediens sistēmā kļūst nenormāls, šķidrums var tikt izspiests ārā, bet dzinējs pārkarst pat braukšanas laikā.

Aizdomas rada pastāvīgi krītošs šķidruma līmenis bez skaidras ārējas peļķes, burbuļošana izplešanās tvertnē, neparasti cietas šļūtenes, balti dūmi no izplūdes sistēmas vai eļļas un dzesēšanas šķidruma stāvokļa izmaiņas. Neviena pazīme atsevišķi vēl nav galīgs spriedums, taču kopā tās ir nopietns iemesls vairs nekavēties.

Šeit svarīgākais nav meklēt vainīgos un nekautrēties apstāties brauciena vidū. Vecākiem ar bērniem automašīnā, cilvēkiem, kuri steidzas uz darbu, vai tiem, kuri no mazākas pilsētas dodas ceļā, tas ir īpaši neērti, taču mēģinājums „vēl tikai dažus kilometrus“ var pārvērst vienkāršu diagnostiku lielā remontā. Arī servisa darbiniekiem ir vieglāk noteikt cēloni, kamēr dzinējs vēl nav piedzīvojis pārkaršanas sekas.

Kad temperatūra paaugstinās, izslēdziet gaisa kondicionētāju, samaziniet slodzi un droši apstājieties, ja rādītājs tuvojas kritiskajai zonai vai parādās brīdinājums. Neatveriet karstas izplešanās tvertnes vāciņu – sistēmā var būt spiediens, bet karsts šķidrums acumirklī rada apdegumus. Dažkārt labākais vadītāja lēmums nav par katru cenu sasniegt galamērķi, bet laikus atzīt, ka šodien automašīnai jāapstājas. Vai tiešām ir vērts dažas ietaupītas minūtes apmainīt pret dzinēja remontu, no kura varēja izvairīties?

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!